https://sputniknewslv.com/20211021/jauns-terorakts-kabula-cinas-baglana-talibi-nekontrole-afganistanu-18884608.html
Jauns terorakts Kabulā, cīņas Baglanā: talibi nekontrolē Afganistānu
Jauns terorakts Kabulā, cīņas Baglanā: talibi nekontrolē Afganistānu
Sputnik Latvija
Pēc ārvalstu kontingenta evakuācijas no Kabulas un proamerikāniskās valdības krišanas Afganistānā turpinās terorakti lielās pilsētās. 21.10.2021, Sputnik Latvija
2021-10-21T10:40+0300
2021-10-21T10:40+0300
2021-10-21T10:40+0300
viedoklis
teroristi
afganistāna
taliban
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0a/14/18883934_0:161:3071:1888_1920x0_80_0_0_f6328004d8a277617b1d400dab74e2fa.jpg
Ziemeļos talibi cīnās ar politiskajiem oponentiem, ekonomika degradē, pagaidu valdība aktīvi strādā ārpolitika dažādos pārrunu laukumos, taču neaizstāv visas daudznacionālās valsts iedzīvotāju intereses, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.20. oktobra rītā Afganistānas galvaspilsētā nodārdēja kārtējais sprādziens. Šoreiz – dzīvā krustojumā. Pagaidām nav zināms terorakta upuru precīzs skaits. Aģentūra "Middle East Press" informēja, ka bruņoti cilvēki uzbrukuši policijas iecirknim krustojumā, viens policists gājis bojā, vēl viens ievainots. Uzbrucējiem izdevies bēgt. Neviens grupējums nav uzņēmies atbildību, taču "rokraksts" sakrīt ar ISIS* agrāko teroraktu sēriju.Afganistānas drošības dienesta darbinieki, "Taliban"* locekļi, paziņoja: "Destruktīvi spēki cenšas destabilizēt situāciju un parādīt, ka jaunā valdība nespējot kontrolēt situāciju valstī, arī Kabulā."Talibi uzskata, ka ISIS* darbību Afganistānā kontrolē ārvalstu specdienesti. Vienlaikus 20. oktobrī Maskavā notika tikšanās Afganistānas jautājumos. Tajā piedalījās Krievijas ārlietu ministrs, Pakistānas speciālais pārstāvis un talibu delegācija. Tika apspriesta situācija valstī un starptautiskie centieni humanitārās krīzes novēršanas jomā.Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka galvenos riskus afgāņiem rada ISIS* un "Al Kaida"*. Iepriekš Krievijas vēstnieks Afganistānā Dmitrijs Žirnovs atzīmēja, ka talibu valdības atzīšana būtu priekšlaicīga.Tomēr tuvējā laikā Maskava nosūtīs Afganistānai humanitāro palīdzību. Šis lēmums ir pretstatā ASV Finanšu ministrijas lēmumam – resors neplāno atsaldēt Afganistānas valsts rezerves, pat ņemot vērā miljoniem afgāņu bēdīgo stāvokli.Terorakti, cīņas, ekonomiskais krahsPēc "Taliban"* panākumiem cīņā ar Pentagona un NATO spēkiem uz Afganistānu straumēm sāka plūst ISIS* teroristi ar cīņu pieredzi Irākā un Sīrijā. Rezultātā sācies jauns pavērsiens karā "visi pret visiem".15. oktobrī kaujinieki uzbruka šiītu mošejai Kandahārā, cietuši vairāk nekā 130 cilvēki. Piedevām terorakts tika organizēts kā militāra operācija: sākumā tika pielietoti automāti, noslēgumā uzspridzinājās pašnāvnieks. Atbildību par uzbrukumu mošejai uzņēmās "Islāma valsts"*, kas kļūst par talibu galveno oponentu Afganistānā.Kopš ārvalstu kontingenta izvešanas un proamerikāniskās valdības krišanas Kabulā afgāņu mediji publicējuši ziņas par 17 teroraktiem. Lielāko daļu no tiem pastrādājusi "Islāma valsts"*. Sprādziens 8. oktobrī šiītu mošejā Hanabādas apriņķī (Kondozas province, kas robežojas ar Tadžikistānu) aiznesa 120 cilvēku dzīvības, vairāk nekā 160 ievainoti. Terorakti nepārprotami vērsti pret talibiem. Piemēram, 3. oktobrī sprādziens atskanēja mošejā Kabulā, kur notika ceremonija - no mirušās mātes atvadījās ietekmīgs talibs Zabihulla Mudžahids.Baglānas provincē notiek asiņainas cīņas – pret talibiem cīnās Nacionālās pretošanās frontes zemessargi etniskā tadžika Ahmada Masuda, jaunākā, vadībā. Talibi zaudējuši un atkāpušies.Ahmads Masuds vērsās ar kārtējo aicinājumu līdzpilsoņiem – sacelties pret teroristisko grupējumu "Taliban"*. Un uzsvēra, ka pretošanās spēki ir "apņēmušies atbrīvot Pandžšīras ieleju".Iepriekš Masuda zemessargi paziņoja, ka "partizānu darbības Hindukuša neļauj Pakistānai sniegt atklātu palīdzību "Taliban"*. Diezin vai talibu izteikumi par to, ka viņi kontrolē Pandžšīras provinci atbilst patiesībai."Taliban"* oficiāli iecietīgā attieksme pret tautas pretestību un ISIS* kaujiniekiem neatspoguļo patiesos draudus pagaidu valdībai, kam nepārprotami nepietiek "iekšējās leģitimitāte". Pēc AIR bijušā prezidenta Hamida Karzaja domām, bez tās nav iespējams panākt jaunās valdības atzīšanu pasaulē.Tadžikistānas un Afganistānas robežu ik dienas pūlas šķērsot līdz 600 Afganistānas pilsoņi, viņu kopskaits Tadžikistānā pārsniedz 15 tūkstošus cilvēku. Nelegālie bēgļi jau sasnieguši Polijas robežas."Emirātā" aug pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenas. Starptautiskais valūtas fonds prognozēja valsts ekonomikas krišanos 2021. gadā par 30%, pie tam apturēja talibiem piekļuvi resursiem tieši tāpat kā Pasaules banka un ASV Finanšu ministrija.Šķiet, vienīgais drošais ienākumu avots ir narkotiku trafiks un daļēji arī amerikāņu pamestā bruņojuma pārdošana (vai barters) ieinteresētiem kaimiņiem.Situācija pie robežasKrievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs risina ar talibiem humānos jautājumus, bet aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pa to laiku pieskata militāros manevrus Afganistānas robežu tuvumā Tadžikistānas un Uzbekistānas teritorijā. Nekādu pretrunu: abi ministri ar dažādām metodēm rūpējas par Krievijas un tās sabiedroto drošību Dienvidu stratēģiskajā virzienā.Afganistānā darbojas aptuveni 20 teroristiski grupējumi, un daži no tiem ir gatavi ekspansijai Centrālāzijas valstīs. Piemēram, ekstrēmistiskais "Hakani tīkls"* pat "Taliban" sastāvā ir patstāvīgs un uztur ciešus sakarus ar "Al Kaidu"*."Taliban"* tadžiku vienība "Džamāt Ansarullah"* deklarē gatavību iebrukt Tadžikistānā. Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tiekoties ar NVS valstu specdienestu vadītājiem, paziņoja, ka Afganistānas ziemeļos uzturas aptuveni divi tūkstoši ISIS* kaujinieku, un aicināja kopīgiem spēkiem noturēt teroristus pie Afganistānas robežas.Ģeogrāfisko kaimiņu reakcija ir likumsakarīga. Sešas KDLO valstis Tadžikistānas poligonos pārdomā, kā operatīvi reaģēt uz kaujinieku iespējamo izlaušanos no Afganistānas. Speciālās mācības "Ešelons", "Meklēšana" un KDLO manevrus "Mijiedarbība" vada Krievijas Centrālā kara apgabala spēku komandieris Aleksandrs Lapins. Tajās iesaistīti 4000 karavīru no Armēnijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Krievijas, Tadžikistānas, Uzbekistānas, kā arī vairāk nekā 500 kara tehnikas vienības.Lai pārliecinoši pieveiktu teroristus ar cīņu pieredzi un mūsdienīgu bruņojumu, KDLO kompaktajam militārajam grupējumam vajadzīgas priekšrocības.Mācībās Tadžikistānā tiek izspēlētas jaunas pretinieka identifikācijas un likvidēšanas tehnoloģijas, tiek pielietotas mobilās RLS, izlūkošanas un trieciena droni, snaipera šautenes un REC sistēmas.Četru trieciennieku Su-25 pārvietošana no Krievijas aviobāzes "Kant" Tadžikistānā rada spēcīgu aviācijas "trieciena dūri". Tas ļauj dominēt bruņotas sadursmes agrīnā posmā pierobežas rajonos un apņēmīgi likvidēt pretinieku. Jāpiebilst, ka Krievijas karavīru rīcībā ir mūsdienīgs bruņojums un kaujas pieredze, kādas nav Centrālāzijas valstīm.* Krievijā un citās valstīs aizliegts teroristisks grupējums.Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko
https://sputniknewslv.com/20211016/zaudejot-karu-rietumi-atsakas-maksat-paradus-18826840.html
https://sputniknewslv.com/20211014/krievijas-arlietu-ministrs-atklaja-rietumu-patiesos-merkus-centralazija-18798919.html
https://sputniknewslv.com/20210918/lai-nesaktu-karu-asv-prezidentam-atnemta-kodolpoga-18468481.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0a/14/18883934_170:0:2901:2048_1920x0_80_0_0_22565b931c731f530c29376bdd6f9240.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
teroristi, afganistāna, taliban
teroristi, afganistāna, taliban
Jauns terorakts Kabulā, cīņas Baglanā: talibi nekontrolē Afganistānu
Pēc ārvalstu kontingenta evakuācijas no Kabulas un proamerikāniskās valdības krišanas Afganistānā turpinās terorakti lielās pilsētās.
Ziemeļos talibi cīnās ar politiskajiem oponentiem, ekonomika degradē, pagaidu valdība aktīvi strādā ārpolitika dažādos pārrunu laukumos, taču neaizstāv visas daudznacionālās valsts iedzīvotāju intereses, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
20. oktobra rītā Afganistānas galvaspilsētā nodārdēja kārtējais sprādziens. Šoreiz – dzīvā krustojumā. Pagaidām nav zināms terorakta upuru precīzs skaits. Aģentūra "Middle East Press" informēja, ka bruņoti cilvēki uzbrukuši policijas iecirknim krustojumā, viens policists gājis bojā, vēl viens ievainots. Uzbrucējiem izdevies bēgt. Neviens grupējums nav uzņēmies atbildību, taču "rokraksts" sakrīt ar ISIS* agrāko teroraktu sēriju.
Afganistānas drošības dienesta darbinieki, "Taliban"* locekļi, paziņoja: "Destruktīvi spēki cenšas destabilizēt situāciju un parādīt, ka jaunā valdība nespējot kontrolēt situāciju valstī, arī Kabulā."
Talibi uzskata, ka ISIS* darbību Afganistānā kontrolē ārvalstu specdienesti.
Lai nu būtu, kā būdams, "destruktīvie spēki" sekmīgāk destabilizē, nekā talibi pārvalda valsti un rūpējas par civilo drošību.
Vienlaikus 20. oktobrī Maskavā notika tikšanās Afganistānas jautājumos. Tajā piedalījās Krievijas ārlietu ministrs, Pakistānas speciālais pārstāvis un talibu delegācija. Tika apspriesta situācija valstī un starptautiskie centieni humanitārās krīzes novēršanas jomā.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka galvenos riskus afgāņiem rada ISIS* un "Al Kaida"*. Iepriekš Krievijas vēstnieks Afganistānā Dmitrijs Žirnovs atzīmēja, ka talibu valdības atzīšana būtu priekšlaicīga.
Tomēr tuvējā laikā Maskava nosūtīs Afganistānai humanitāro palīdzību. Šis lēmums ir pretstatā ASV Finanšu ministrijas lēmumam – resors neplāno atsaldēt Afganistānas valsts rezerves, pat ņemot vērā miljoniem afgāņu bēdīgo stāvokli.
Terorakti, cīņas, ekonomiskais krahs
Pēc "Taliban"* panākumiem cīņā ar Pentagona un NATO spēkiem uz Afganistānu straumēm sāka plūst ISIS* teroristi ar cīņu pieredzi Irākā un Sīrijā. Rezultātā sācies jauns pavērsiens karā "visi pret visiem".
15. oktobrī kaujinieki uzbruka šiītu mošejai Kandahārā, cietuši vairāk nekā 130 cilvēki. Piedevām terorakts tika organizēts kā militāra operācija: sākumā tika pielietoti automāti, noslēgumā uzspridzinājās pašnāvnieks. Atbildību par uzbrukumu mošejai uzņēmās "Islāma valsts"*, kas kļūst par talibu galveno oponentu Afganistānā.
Kopš ārvalstu kontingenta izvešanas un proamerikāniskās valdības krišanas Kabulā afgāņu mediji publicējuši ziņas par 17 teroraktiem. Lielāko daļu no tiem pastrādājusi "Islāma valsts"*.
Sprādzienos galvaspilsētā, Nangarhārā, Pārvānā, Kunārā, Kondozā cietuši apmēram 600 cilvēki.
Sprādziens 8. oktobrī šiītu mošejā Hanabādas apriņķī (Kondozas province, kas robežojas ar Tadžikistānu) aiznesa 120 cilvēku dzīvības, vairāk nekā 160 ievainoti. Terorakti nepārprotami vērsti pret talibiem. Piemēram, 3. oktobrī sprādziens atskanēja mošejā Kabulā, kur notika ceremonija - no mirušās mātes atvadījās ietekmīgs talibs Zabihulla Mudžahids.
Baglānas provincē notiek asiņainas cīņas – pret talibiem cīnās Nacionālās pretošanās frontes zemessargi etniskā tadžika Ahmada Masuda, jaunākā, vadībā. Talibi zaudējuši un atkāpušies.
Ahmads Masuds vērsās ar kārtējo aicinājumu līdzpilsoņiem – sacelties pret teroristisko grupējumu "Taliban"*. Un uzsvēra, ka pretošanās spēki ir "apņēmušies atbrīvot Pandžšīras ieleju".
Iepriekš Masuda zemessargi paziņoja, ka "partizānu darbības Hindukuša neļauj Pakistānai sniegt atklātu palīdzību "Taliban"*. Diezin vai talibu izteikumi par to, ka viņi kontrolē Pandžšīras provinci atbilst patiesībai.
"Taliban"* oficiāli iecietīgā attieksme pret tautas pretestību un ISIS* kaujiniekiem neatspoguļo patiesos draudus pagaidu valdībai, kam nepārprotami nepietiek "iekšējās leģitimitāte". Pēc AIR bijušā prezidenta Hamida Karzaja domām, bez tās nav iespējams panākt jaunās valdības atzīšanu pasaulē.
Tadžikistānas un Afganistānas robežu ik dienas pūlas šķērsot līdz 600 Afganistānas pilsoņi, viņu kopskaits Tadžikistānā pārsniedz 15 tūkstošus cilvēku. Nelegālie bēgļi jau sasnieguši Polijas robežas.
"Emirātā" aug pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenas. Starptautiskais valūtas fonds prognozēja valsts ekonomikas krišanos 2021. gadā par 30%, pie tam apturēja talibiem piekļuvi resursiem tieši tāpat kā Pasaules banka un ASV Finanšu ministrija.
Šķiet, vienīgais drošais ienākumu avots ir narkotiku trafiks un daļēji arī amerikāņu pamestā bruņojuma pārdošana (vai barters) ieinteresētiem kaimiņiem.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs risina ar talibiem humānos jautājumus, bet aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pa to laiku pieskata militāros manevrus Afganistānas robežu tuvumā Tadžikistānas un Uzbekistānas teritorijā. Nekādu pretrunu: abi ministri ar dažādām metodēm rūpējas par Krievijas un tās sabiedroto drošību Dienvidu stratēģiskajā virzienā.
Afganistānā darbojas aptuveni 20 teroristiski grupējumi, un daži no tiem ir gatavi ekspansijai Centrālāzijas valstīs. Piemēram, ekstrēmistiskais "Hakani tīkls"* pat "Taliban" sastāvā ir patstāvīgs un uztur ciešus sakarus ar "Al Kaidu"*.
"Taliban"* tadžiku vienība "Džamāt Ansarullah"* deklarē gatavību iebrukt Tadžikistānā. Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tiekoties ar NVS valstu specdienestu vadītājiem, paziņoja, ka Afganistānas ziemeļos uzturas aptuveni divi tūkstoši ISIS* kaujinieku, un aicināja kopīgiem spēkiem noturēt teroristus pie Afganistānas robežas.
18 Septembris 2021, 10:08
Ģeogrāfisko kaimiņu reakcija ir likumsakarīga. Sešas KDLO valstis Tadžikistānas poligonos pārdomā, kā operatīvi reaģēt uz kaujinieku iespējamo izlaušanos no Afganistānas. Speciālās mācības "Ešelons", "Meklēšana" un KDLO manevrus "Mijiedarbība" vada Krievijas Centrālā kara apgabala spēku komandieris Aleksandrs Lapins. Tajās iesaistīti 4000 karavīru no Armēnijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Krievijas, Tadžikistānas, Uzbekistānas, kā arī vairāk nekā 500 kara tehnikas vienības.
Lai pārliecinoši pieveiktu teroristus ar cīņu pieredzi un mūsdienīgu bruņojumu, KDLO kompaktajam militārajam grupējumam vajadzīgas priekšrocības.
Mācībās Tadžikistānā tiek izspēlētas jaunas pretinieka identifikācijas un likvidēšanas tehnoloģijas, tiek pielietotas mobilās RLS, izlūkošanas un trieciena droni, snaipera šautenes un REC sistēmas.
Četru trieciennieku Su-25 pārvietošana no Krievijas aviobāzes "Kant" Tadžikistānā rada spēcīgu aviācijas "trieciena dūri". Tas ļauj dominēt bruņotas sadursmes agrīnā posmā pierobežas rajonos un apņēmīgi likvidēt pretinieku. Jāpiebilst, ka Krievijas karavīru rīcībā ir mūsdienīgs bruņojums un kaujas pieredze, kādas nav Centrālāzijas valstīm.
* Krievijā un citās valstīs aizliegts teroristisks grupējums.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko