Krievijā

No nāves soda mani izglāba tikai Brežņeva nāve: Afganistānas kara veterāna stāsts

© Фото из архива Сергея ЗинченкоSergejs Zinčenko komandējumā Afganistānā
Sergejs Zinčenko komandējumā Afganistānā - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Būdams 23 gadus vecs, viņš brīvprātīgi pieteicās doties uz Afganistānu, 25. dzimšanas dienu sagaidīja nāvinieku kamerā. 30 gadus vēlāk viņš saprata, ka ir gatavs runāt par to, ko tikai retais uzdrīkstēsies pastāstīt.
Sergejs Zinčenko dzimis robežsardzes oficiera ģimenē. Viņa tēvs Ivans Zenčenko bija pulka komandieris, kas vēlāk tika pārveidots par speciālo uzdevumu brigādi.
"Esmu dzimis robežkontroles punktā, un visu mūžu klaiņojis par robežsardzes punktiem, garnizoniem, oficieru kopmītnēm. Citādu dzīvi nemaz nevarēju iedomāties," garo stāstu Sputnik Baltkrievija korespondentei Tamārai Zeņinai sāka veterāns.
© Sputnik / Альфред Микус Tēju Sergejs Ivanovičs vāra senlaicīgā patvārī
Чай Сергей Иванович заваривает в старинном самоваре на углях - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Tēju Sergejs Ivanovičs vāra senlaicīgā patvārī
Dzērām tēju no senlaicīga, ar malku kurināma patvāra, omulīgā verandā ciemā netālu no Misnkas. Sergejam ar sievu šeit ir neliela zivkopības saimniecība.
Par bērnību un jaunību sarunbiedrs runā viegli, pat joko. Taču tālākā viņa dzīves drāma liks raudāt gan viņam pašam, gan visiem, kas to dzirdējuši. Pastāstīsim visu pēc kārtas.

Tēvs izcēla no vilciena un nopēra

"Bērnībā biju traks huligāns. Bija tāda asociācija: ja tēvs atnācis no darba un mazgā rokas, tātad pērs," smējās Sergejs Ivanovičs un piebilda, ka pērienu esot pelnījis bieži.
Viņa profesija patiešām jau bija izlemta kopš bērnības, tikai specializāciju viņš izvēlējās ilgi.
"Mans otrās pakāpes vectēvs karā dienēja uz torpēdu kutera, pēc tam vadāja kravas ar baržu. Pāris reizes viņš ņēma mani līdzi, un es, protams, iemīļoju jūru. Pēc 6.klases pierunāju klasesbiedru, un abi kopā bēgām uz jūrskolu, piekrāpuši Minskas-Hersonas vilciena pavadoni," smaida Zinčenko.
© Фото из архива Сергея ЗинченкоIvans Zinčenko ar mazo Sergeju pie robežas
Иван Зинченко с маленьким Сергеем на заставе - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Ivans Zinčenko ar mazo Sergeju pie robežas
Neveiksmīgo jūrnieku tēvs izcēla no vilciena Puhovičos un mājās nopēra.
Kijevas karaskolā, kas tika uzskatīta par vienu no labākajām Padomju Savienībā, Sergejs iestājās ar otro mēģinājumu. Pirms tam – divi neveiksmīgi mēģinājumi iestāties Minskas Suvorova skolā.
"Tēvs uzreiz brīdināja, ka nepalīdzēs. Daudz vēlāk uzzināju, ka skolas priekšnieks Kijevā bija labs tēva draugs. Tēvs bija ļoti taisnīgs un principiāls," atcerējās karavīrs.
Atsaucot atmiņā epopeju ar iestāšanos karaskolā, Zinčenko iegrima domās: varbūt viņa sargeņģelis mēģināja glābt puisi no armijas. Šajā stāstā ne vienu reizi vien tiks pieminēti augstākie spēki, kas viņu glābuši neparedzamākajās un traģiskākajās situācijās.

Karā aizgāja "pa blatu"

"Pēc skolas tēvs atkal principiāli nelika lietā savus sakarus, un es devos dienēt nevis uz Vāciju, kā dažs labs, bet gan uz Novočerkassku," Zinčenko stāstīja bez mazākā aizvainojuma.
© Фото из архива Сергея Зинченко Sergejs Zinčenko - absolvents. Pirms komandējuma uz Afganistānu
Сергей Зинченко - выпускник училища. Перед отъездом в Афганистан - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Sergejs Zinčenko - absolvents. Pirms komandējuma uz Afganistānu
Viņš vienmēr augstu vērtējis tēva taisnīguma izjūtu, rīkojās tāpat un ne vienu reizi vien cietis no saviem principiem.
Varbūt tāpēc, uzzinājis par drauga nāvi Afganistānā, sāka rakstīt raportus, vienu pēc otra.
"Muļķi, tas nav mūsu karš. Tev tur nekas nav darāms, tev dēls ir piedzimis," Zinčenko atcerējās pulka komandiera teikto. Viņš saplēsa vienu raportu pēc otra Ivana acu prieksā.
Tomēr karā viņš devās. Sagaidīja, kad komandieris aizies atvaļinājumā un pierunāja viņa vietnieku parakstīt raportu. Sergejam atrada izlūkošanas vada komandiera vietu.
Tēvs šķēršļus nelika, tikai lūdza piesargāties un deva dažus padomus. Vienu no tiem, īsti pravietisku, Sergejs iegaumēja uz visiem laikiem: "Iegaumē, dēliņ: tu karosi ar dušmaņiem, bet tiesās tevi par Afganistānas pilsoņiem."
...10 mēnešus vēlāk Ivans Zinčenko kā kara advokāts aizstāvēs savu dēlu, kam būs piespriests nāves sods nošaujot.

Anašu dalīja uz ielām

Afganistāna pārsteidza padomju virsniekus.
"Iedomājieties, vīrs iejūdzis koka arklā govi, bet govij ragos iekārts divkasešu Sharp," stāsta Zinčenko.
© Sputnik / Андрей СоломоновAfganistānā jau ilgas paaudzes dzīvo kara apstākļos
Афганистан – страна, в которой многие поколения прожили жизнь при войне - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Afganistānā jau ilgas paaudzes dzīvo kara apstākļos
Viņš atcerējās, ka tolaik afgāņu galvenā nodarbošanās līdz ar opija un rīsu ražošanu bija tirdzniecība.
"Tirgoja visu ko. Tur mēs pirmo reizi ieraudzījām Coca-cola un Fanta, importa kosmētiku. Anašu dalīja uz ielām kopā ar pildspalvām un zīmuļiem. Taču savus padotos par anašu es "drāzu" konkrēti," godīgi atklāja Zinčenko.
Pēc ierašanās Gazni provincē pusvilnas mundiera vietā viņš saņēma lauka formu, ieročus un nosūtīja uz pirmo operāciju.
"Mūsu pulks iesauca kareivjus afgāņu armijā. Mēs ielencām kišlakus, vedām laukā visus vīriešus vecumā no 18 līdz 60 gadiem un nodevām afgāņu armijai. Viņiem izsniedza formu, ieročus un ierādīja naktsmītnes," stāsta veterāns.
Nav pat vērts piebilst, ka no rīta ierindā nebija ne puse "jaunkareivju".
"Šodien es saprotu, ka mēs tiem cilvēkiem likām karot vienam pret otru. Viens brālis aizgāja pie dušmaņiem, otru mēs gribējām ņemt armijā un piespiest karot pretējā pusē. Tas ir absurds!" nopūtās Zinčenko.
© Sputnik / Виктор Толочко "Nu, tagad esmu Afganistānā" - tā Sergejs sāka savu kara gaitu dienasgrāmatu
Ну вот я и в Афгане – так Сергей начал свой боевой дневник - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
"Nu, tagad esmu Afganistānā" - tā Sergejs sāka savu kara gaitu dienasgrāmatu
Tagad viņš saskata daudz absurda tālaika karā, kurā tik neliekuļoti gribēja nokļūt pirms 20 gadiem.

Miljons afgāņu par galvu

"Protams, atceros savu pirmo operāciju. Kājnieku kaujas mašīnā mēs braucām pārbaudīt posteņus. Visapkārt tumsa – kalnos tumsa iestājas agri. Braucam, visi puiši sēž uz bruņām, kājas lūkā. Es sēdēju kopā ar viņiem. Pēkšņi uz ceļa priekšā atskanēja ložmetēja kārta... Tie bija pirmie šāvieni, ko izdzirdēju tajā karā.
Jūs nevarat ne iedomāties, kā man gribējās noslēpties lūkā! Taču puiši sēž, viņi jau pieraduši. Sēžu es arī. Gribēju aizpīpēt, seržants atrunāja: "Biedri leitnant, nesmēķējiet, šaus uz izsmēķi," atceras veterāns.
© Фото из архива Сергея Зинченко Sergejs Zinčenko (uz BTR centrā) pēc operācijas
Сергей Зинченко (на БТР в центре) после операции - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Sergejs Zinčenko (uz BTR centrā) pēc operācijas
Pēc tam vecākais leitnants Zinčenko nekad vairs negribēja noslēpties, viņš noticēja savam sargeņģelim.
"Reiz atgriezāmies no operācijas. Gāju otrais bruņutransportieru kolonnā. Tiem lūka atveras nevis uz sāniem, kā kājnieku kaujas mašīnā, bet paceļas, un aiz tās stāv komandieris. Braucu un sarunājos: "Es, Škiperis-1, atgriežos Līcī." Pēkšņi neko vairs nedzirdēju un sapratu, ar iekārtu kaut kas noticis. Kāpu lejā regulēt. Trīs minūtes vēlāk atgriezos, bet lūkā krūšu līmenī – trīs caurumi," stāsta Zinčenko.
Izlūkošanas rotas komandieris nekad neskaitīja kauju operācijas, tikai centās godīgi pildīt savu darbu. Padomju karavīru uzdevums bija likvidēt bandas.
"Gandrīz neviena operācija neaizritēja bez rezultāta. Katrs izbraukums – vismaz desmit, dažreiz – pat 150 trofeju ieroči. Pie tam es nekad nenogalināju sievietes un bērnus. Mūsu mērķis bija vadoņi un islāmistu komitejas.
© Фото из архива Сергея Зинченко Tādu marmora pirti karavīri uzcēla savā nometnē. Sergejs Zinčenko - centrā
Вот такую баню из мрамора солдаты построили в своей части. Сергей Зинченко в центре - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Tādu marmora pirti karavīri uzcēla savā nometnē. Sergejs Zinčenko - centrā
Piemēram, lauka komandieris Kari Abduls Maleks. Mēs ilgi medījām viens otru. Viņam nebija kāju, taču viņš bija ļoti prātīgs komandieris.
Par pulka komandiera galvu viņš deva pusotru miljonu afgāņu, par manējo – miljonu. Tur viss bija novērtēts, piemēram, sieviete maksāja 50 tūkstošus afgāņu. Tikpat, cik Toyota..." atceras veterāns.

Dušmaņi par darbu maksāja honorāru

Savas vienības operācijas komandieris plānoja pats.
"Mums visur bija aģenti. Es pats esmu profesionāls izlūks. Pārsvarā staigājām kājām pa 20-30 km pa naktīm, orientējāmies pēc zvaigznēm. Nekādu naktsredzes iekārtu mums nebija. Pārvietojāmies bez trokšņa, priekš tam mūsu rotai pat atļāva nēsāt krosenes," stāsta Zinčenko.
Reiz izlūki aizturēja mīnētāju, kurš uzspridzināja bruņutransportieri – toreiz gāja bojā seši padomju kareivji.
"Viņu saņēma, kad viņš mēģināja nofotografēt uzspridzināto bruņutransportieri, pamanīja uzliesmojumu. Dušmaņi maksāja honorārus par "padarītā darba" pierādījumiem. Tā varēja būt sprādziena fotogrāfija, tika pieņemtas arī nogrieztas ausis, deguni... To mīnētāju es nošāvu pats personīgi," saka Zinčenko un atzina – tā bija vienīgā reize, kad viņš nenošāva ienaidnieku kaujā.
© Фото из архива Сергея Зинченко Helikopteri apšauda "duhus" kalnos
Фото сделано во время боевой операции, когда вертолеты обстреливают духов в горах - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Helikopteri apšauda "duhus" kalnos
Tagad viņš nožēlo katru savu šāvienu un viņš atklāti analizē tālaika notikumus.

Kājas piešuva šoka stāvoklī

"Mēs atgriezāmies no kārtējās operācijas. Geru, savu seržantu, apsēdināju komandiera vietā, pats apsēdos tēmētāja vietā, jo šāvu labāk. Fugass uzsprāga zem komandiera vietas: Geram norāva kājas, mani izsvieda uz klintīm," stāsta Zinčenko.
Tālāko viņš atcerēties nespēja, stāsta to, ko stāstīja viņa dienesta biedri. Pēc kontūzijas Zinčenko pielēcis kājās, pats šoka stāvoklī, uzlika seržantam žņaugus, izsauca helikopteri... "un metās piešūt kājas". Jau kara skolā viņu mācīja uzlikt ķirurģiskās šuves. Pēc tam bija apšaude, vēlāk Zinčenko zaudēja samaņu.
"Nākamajā dienā es vēl biju "piebremzēts". Taču atkal bija operācija pie Kabulas, un krēslā mēs nokļuvām slazdā. Mans snaiperis, kirgīzs Monoševs tika ievainots vēderā.
Tiklīdz izrāvāmies, metāmies uz slimnīcu. Ienesām ievainoto, stāvam, gaidām, bet ārsts iznāk un prasa: "Kas atveda kirgīzu zēnu? Neizdzīvoja..."
Vēlāk atnāca vēstule no hospitāļa, ka Gera miris, trombs atrāvies," vīrietis slauka asaras. Pēc tam viņš sāka stāstīt par absolūti neticamu likteņa pavērsienu. Patiešām, asaras savaldīt ir grūti.
Viņam pašam ir divas kontūzijas. Pēc otrās viņu vispirms nosūtīja uz hospitāli, pēc tam viņam vajadzēja pusotru mēnesi pavadīt sanatorijā.
© Sputnik / Альфред Микус Nāvinieku kamerā Zinčenko rakstīja dzeju
Дожидаясь расстрела в камере смертников, Зинченко писал стихи - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Nāvinieku kamerā Zinčenko rakstīja dzeju

Kontuzētais, es tevi uz Kabulu nelaidīšu!

Izlūku vada komandierim Zinčenko piešķīra kārtējo vecākā leitnanta pakāpi, ieteica piešķirt kapteiņa pakāpi ārpus kārtas, ka arī apbalvot ar Sarkanās zvaigznes un Kaujas Sarkanā karoga ordeņus.
Aiz muguras bija gandrīz 10 mēneši kara, priekšā – nepilns gads līdz kontrakta beigām, bet vecākajam leitantam jau ieteica pēc tam pāriet uz slaveno "Alfu".
Viņam jau bija jādodas uz sanatoriju, taču dienesta biedri uzrakstīja, ka pēc viņa aizbraukšanas saslimis izlūkošanas priekšnieks, ievainots rotas komandieris, speciālā operācijā sūta jauno, gluži nepieredzējušo vada komandieri.
Sergejs nekādi nevarēja pamest savus puišus. Viņš atgriezās Taškentā, piegāja pie apakšpulkveža un godīgi palūdza: "Man vajag uz Kabulu!"
Apakšpulkvedis apstulba: "Paklau, tu, kontuzētais, tev teica – uz sanatoriju? Tad brauc! Es tev helikoperu iedošu! Bet uz Kabulu nelaidīšu!"
© Фото из архива Сергея Зинченко Afgāņu aģenti palīdzēja padomju spēkiem, taču viņu personības turēja noslēpumā
Афганские агенты помогали советским войскам, но их имена держали в секрете  - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Afgāņu aģenti palīdzēja padomju spēkiem, taču viņu personības turēja noslēpumā
Zinčenko tas neapturēja. Viņš parādīja apakšpulkvedim puišu vēstuli, piedraudēja, ka šķērsos robežu kājām un uzcienāja ar "Belovežskaja" pudeli. Apakšpulkvedis padevās...
Tā Sergejs Zinčenko nokļuva operācijā, kurā viņam nevajadzēja būt. Tā bija liktenīga ne tikai viņam vien...

Tātad mums viņi bija jānošauj

Atceroties to dienu un visu, kas notika iepriekš, Sergejs atkal no sirds pateiksies savam sargeņģelim.
© Фото из архива Сергея Зинченко Pēc hospitāļa Sergejs devās uz Minsku, lai tiktos ar dēlu
После госпиталя Сергей полетел в Минск, чтобы увидеть сына - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Pēc hospitāļa Sergejs devās uz Minsku, lai tiktos ar dēlu
"Medīja kaut ko ļoti svarīgu, varbūt dokumentus, varbūt bandu. Mēs sarīkojam manevru uzmanības novēršanai, šāvām gaisā. Bataljoniem vajadzēja bloķēt vajadzīgo kišlaku. Taču viņi kļūdījās ielenca nepareizo kišlaku. Kalnos tā gadās.
Operācija izgāzās. Pulka komandieris gribēja braukt atpūsties, man pavēlēja sameklēt ieročus, lai vismaz kaut ko parādītu atskaitē.
Kā jau parasti, izvedām no kišlaka visus vīriešus. Aizdomīgos nosūtījām uz filtrācijas punktu – tur bija gan afgāņi, gan mūsējie. Viņi pārbaudīja. 32 izrādījas bataljonu un vadu komandieri. Sākām viņus nopratināt, lai uzzinātu, kur noslēpti ieroči. Parastā procedūra.
Tā sagadījās, ka mūsu komandiera politiskā darba vietnieka vainas dēļ nopratināšanas laikā atklājās mūsu aģenta – afgāņa personība. Aģenti mums ļoti palīdzēja. Viņus vervēja, iefiltrēja bandās, ritēja milzu darbs.
© Sputnik / Виктор Толочко Sergejs Zinčenko rakstīja: "Šodien komandieris paziņoja, ka dušmaņu apšaudē nogalināti 14 cilvēki (4 virsnieki), 18 - ievainoti..."
Из дневниковых записей Сергея Зинченко: Сегодня командир сообщил… что в ходе душманского обстрела убито 14 человек (4 офицера), ранено 18… - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Sergejs Zinčenko rakstīja: "Šodien komandieris paziņoja, ka dušmaņu apšaudē nogalināti 14 cilvēki (4 virsnieki), 18 - ievainoti..."
Protams, ja duhi viņus atklāja, nogalināja visu ģimeni. Mūsu puisis stāvēja kapucē, lai viņu nepazītu. Es ar viņu sarunājos ar tulka starpniecību. Pienāca zampoļits un muļķības dēļ noņēma kapuci. Mēs viņu apsaucām, dušmaņi sāka sačukstēties. Skaidrs, ka puisi viņi starp dzīvajiem neatstātu.
Nolēmām puisi glābt. Aģentu izlūkošanas priekšnieks man teica: "Tie dušmaņi nedrīkst aizbraukt līdz afgāņu VDK, tur viņus, visticamākais, palaidīs vaļā." Tātad pa ceļam viņus bija jānošauj...
Sasēdinājām viņus uz kājnieku kaujas mašīnas un vedām uz Gazni pusi. Pa ceļam pirmajai BMP sāka vārīties motors, dušmaņi, pat nesarunājuši, sāka lēkt nost no visām mašīnām un metās kerizos (pazemes galerijas grunstūdens ieguvei un aplaistīšanai – red.).
Viss notika pēkšņi, mēs ar vada komandieri pat nepaspējām dot komandu, kad kareivji jau sāka haotiski šaut pa bēgļiem.
© Sputnik / Альфред Микус 1981. gadā oficiāli paziņoja, ka Zinčenko nāves spriedums izpildīts
В 1981 году было официально объявлено, что приговор Зинченко приведен в исполнение - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
1981. gadā oficiāli paziņoja, ka Zinčenko nāves spriedums izpildīts
Vēlāk afgāņu līķus sametām trijos kerizos. Pavēlēju vada komandierim iemest katrā pa puskastei spridzekļu.
Viņš uzspridzinaja divus kerizus, bet trešajam, izrādījās, viņam bija žēl spridzekļa..."

Brežņevs lika sodīt vainīgos

Ar aģentu starpniecību palaidām baumas, ka visi sagūstītie komandieri aizbēguši uz Pakistānu, taču nejauši neuzspridzināto kerizu ar līķiem atrada vietējais gans.
© Sputnik / Альфред Микус Traģiskas apstākļu sakritības dēļ dzīve mainījās uz visiem laikiem
Трагическое стечение обстоятельств буквально за мгновение навсегда изменило жизнь - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Traģiskas apstākļu sakritības dēļ dzīve mainījās uz visiem laikiem
Dušmaņi visu saprata un piespieda kišlaka vecāko, kurā notika operācija, iet uz Kabulu pie Babraka Karmala un paziņot, ka padomju karavīri nošāvuši civilos iedzīvotājus.
"Mēs varējām nogalināt viņus simtiem. Tikai kaujā. Bet te, ja nenoskaidrot situāciju, iznāca, ka esam viņus aizveduši no mājām," konstatēja veterāns.
Neviens neko necentās noskaidrot, situāciju izvērsa par labu politiskajiem notikumiem. Afganistānas līderis tobrīd posās apciemot PSRS. Atmiņā vēl viss bija svaigs, un viņš šo gadījumu atstāstīja Brežņevam. Ģenerālsekretārs apsolīja tikt skaidrībā un vainīgos sodīt. Iedarbojās baismīgs mehānisms, kura dzīlēs vieniem bija jāsaņem jaunas zvaigznes uz uzplečiem un ordeņi, citiem – sods bez izredzēm uz apžēlošanu.
"Izmeklētāji atbrauca no Maskavas, taču mūsu komandieri tik un tā man līdz pēdējam apgalvoja, ka gaidāma vienkārši demonstratīva izmeklēšana, no uzplečiem noņems zvaigznīti, un viss nokārtosies. Par to bija pārliecināts arī mans pirmais advokāts. Atklāti sakot, es arī tam ticēju," atceras Sergejs.
Zinčenko joprojām piedalījās operācijās, pārtraukumos braukāja uz Kabulu, uz nopratināšanu. Situāciju pasliktināja tas, ka pēc kontūzijas viņš ilgu laiku gandrīz neko neatcerējās.
© Sputnik / Виктор ТолочкоNo nāvinieku kameras Zinčenko visbiežāk rakstīja dēlam, - viņš vairs nekad neredzēs tēvu...
Из камеры смертников Зинченко особенно часто обращался к сыну, ведь тот никогда не увидит отца - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
No nāvinieku kameras Zinčenko visbiežāk rakstīja dēlam, - viņš vairs nekad neredzēs tēvu...
"Daudz ko esmu aizmirsis. Piemēram, agrāk es tekoši runāju angliski, bet to tā arī nevarēju atcerēties," stāsta veterāns.
Liktenīgās dienas nianses viņš atsauca atmiņā, taču ne uzreiz.

Pirms tiesas man piedāvāja bēgt

7.martā Sergeju izsauca kā liecinieku uz Taškentu, kur izmeklēšana turpinājās. Viņš plānoja atzīmēties pie izmeklētāja un aizšaut līdz Minskai, apsveikt mammu 8.martā, bet 10.martā atgriezties uz nopratināšanu. Viņu aizturēja jau lidlaukā...
Tēvam "pa saviem kanāliem" paziņoja, ka lieta ir nopietna, viņš metās glābt dēlu. Uzņēmies aizstāvja lomu, Ivans Zinčenko pieprasīja virkni ekspertīžu, pat ballistiskās, lai konstatētu katras lodes trajektoriju. Viņš gribēja pierādīt, ka dēls visu darījis pareizi. Vispirms – pašam sev.
Lietā "par stihisko nošaušanu" tiesāja četrus virsniekus.
"Mums izdevās tikai attaisnot kareivjus. Mēs uzņēmāmies visu vainu. Tomēr puiši godīgi atzina, ka pavēles "Šaut!" nebija. Tiesa, pēc tam viņu liecības, tāpat kā daudzi citi ekspertīzēs pierādīti fakti kaut kur pazuda," konstatēja Zinčenko.
Vēlāk viņa tēvs norādīs uz 60 kļūdām un sagrozījumiem tiesas sēdes protokolā. Nekāds brīnums, lieta tika pielāgota atskaitei diviem valstu vadītājiem.
Taču pat tiesā Sergejs un viņa tēvs bija pārliecināti, ka ar visu tiks skaidrībā.
© Sputnik / Альфред МикусDaudz ko no tālaika notikumiem Sergejs Zinčenko nespēja atcerēties divu kontūziju dēļ, visu pastāstīja dienesta biedri
Многое из тех афганских событий Зинченко так и не вспомнил из-за двух контузий - рассказывает так, как передали ему сослуживцы - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Daudz ko no tālaika notikumiem Sergejs Zinčenko nespēja atcerēties divu kontūziju dēļ, visu pastāstīja dienesta biedri
"Līdz pēdējam ticēju, ka viss beigsies un es atgriezīšos pulkā. Taškentas izolatora priekšnieks macījas VDK kursos, ko uzraudzīga tēvs. Viņš jau pirms tiesas ierosināja organizēt bēgšanu, bet tēvs izvēlējās likuma ceļu. Nezinu gan, vai pēc tam viņš to nožēloja," grimst pārdomās Sergejs.
Tiesas sēde bija slēgta. Tas pats zampoļits deva liecību un runāja iegaumētu no galvas tekstu, kurā nebija ne vārda par to, kā viss sākās pēc viņa kļūdas ar aģentu, ne par to, ka Zinčenko saņēma priekšnieka pavēli "viņus vajag likvidēt, citādi puisis neizdzīvos". Protams, priekšniecība arī nolēma, ka labāk būs visu piedēvēt Sergeja un viņa dienesta biedru iniciatīvai.
"Manas aizsardzības juridisko līniju līdztekus tēvam vadīja vēl viens advokāts. Kopā viņi pierādīja, ka no militārā viedokļa operācija bija organizēta pareizi," stāsta Sergejs.
Advokātu argumentus un kareivju liecības, kuri tiesā atzina, ka šāvuši bez komandas, neviens negribēja ņemt vērā.
Visiem četriem virsniekiem piesprieda augstāko soda mēru.
"Pēc sprieduma pasludināšanas mums uzreiz uzlika rokudzelžus. Atceros, tobrīd izmisumā pacēlu rokas un uzkliedzu zampoļitam: "Es iznākšu un uzlikšu tos rokudzelšus tev!" – arī patlaban veterāns ir pārliecināts, ka tobrīd majoram tikai vajadzēja vienkārši pastāstīt, kā viss notika patiesībā...

Mamma teica, ka sadedzināsies Sarkanajā laukumā

Spriedumu pasludināja 1981.gada maijā, jūnijā armijā paziņoja, ka tas ir izpildīts. Skaļais process, ko kontrolēja pats ģenerālsekretārs, prasīja loģisku noslēgumu.
© Sputnik / Вячеслав РуновBabraks Karmals par incidentu pie Gazni pastāstīja Brežņevam, un viņš apsolīja sodīt vainīgos
Бабрак Кармаль рассказал об инциденте возле Газни Брежневу - тот пообещал разобраться и обязательно наказать виновных - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Babraks Karmals par incidentu pie Gazni pastāstīja Brežņevam, un viņš apsolīja sodīt vainīgos
Taču patiesībā uzstājīgais Ivans Zinčenko neļāva nošaut virsniekus.
Viņš nenogurstoši rakstīja apelācijas un kasācijas sūdzības, kuru izskatīšanas laikā sprieduma izpilde bija jāatliek.
Sergeja vecāki cīnījās ar bēdām katrs ar savām metodēm. Tēvs pieprasīja pārskatīt lietu un izskatīt sūdzības. Izmantojot savus sakarus, viņš nonāca līdz Andropovam.
Mamma sapulcēja citu karavīru mātes un devās uz Kremli, kur pūlējās panākt tikšanos ar Brežņevu. Viņas pieņēma Ģenerālštāba priekšnieks, un sievietes paziņoja, ka sadedzināsies Sarkanajā laukumā, ja armija neaizstāvēs viņu dēlus un neļaus noskaidrot, kas noticis patiesībā.

Parasti nošāva pusdienas laikā

Gaidīdams savu likteni, Sergejs pusgadu pavadīja nāvinieku kamerā Navojā, Uzbekistānā.
© Sputnik / Альфред МикусSergejs Zinčenko uzskata: par to, ka viņu nenošāva, jāpateicas tēva uzstājībai - viņš rakstīja apelācijas un kasācijas sūdzības bez apstājas
Тем, что его тогда не расстреляли, Зинченко считает себя обязанным настойчивости своего отца - тот неустанно писал апелляции и касационные жалобы - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Sergejs Zinčenko uzskata: par to, ka viņu nenošāva, jāpateicas tēva uzstājībai - viņš rakstīja apelācijas un kasācijas sūdzības bez apstājas
Zinčenko atceras, ka šāvēju komanda parasti atbrauca pusdienlaikā.
"Sāk dalīt ēdienu, un pēkšņi kādu aizved. Mēs gūlāmies uz grīdas un dzirdējām trieciena viļņa atbalsis. Mūsu kameras bija pagrabā, bet nošāva, acīmredzot, vēl dziļāk...
Attieksme pret nāviniekiem cietumā jau kopš seniem laikiem ir īpaša. Ar "makšķerēm" no avīzes lappušu strēmelēm, ko salīmēja ar saimniecības ziepēm, kaprona diegiem no izārdītām zeķēm, pogas un saspraudes "izvilka ceļu" caur visām restēm uz mūsu kamerām. Pa to no augšas nodeva "vēstules" un produktus.
"Ceļš" bija mazā pirkstiņa resnumā, tāpēc cepumus drupināja, taisīja mazas desiņas, smalki sagrieza desu.
Pa "ceļu" aizgāja mūsu vēstules, es nodevu augšup savus dzejoļus.
"Pagraba" priekšnieks arī izrādījās tēva skolnieks. Iespējams, tāpēc visi apsargi pret mani izturējās labi. Tēvs kā advokāts brauca reizi divās vai trijās nedēļās. Pēc tikšanās ar viņu mani nepārmeklēja, izdevās šo to iznest,"
© Sputnik / Альфред Микус Izmeklētāji Sergejs Zinčenko apbalvojumus saņēma viņa vietā, taču pēc sprieduma atcelšanas nācās visu atdot
Московские следователи, которые вели дело Зинченко, получили за него ордена и повышения в званиях. Правда, после смерти Брежнева и отмены приговора все пришлось вернуть - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Izmeklētāji Sergejs Zinčenko apbalvojumus saņēma viņa vietā, taču pēc sprieduma atcelšanas nācās visu atdot
Nāvinieku kamerā Sergejs Zinčenko atzīmēja savu 25.dzimšanas dienu. Dāvanā viņam atļāva tikšanos.
"Atbrauca mamma, atveda dēlu. Sēdējām aiz stikla iepretim viens otram. Man līdzās sēdēja praporščiks, kreisā roka bija ieslēgta rokudzelžos. Mamma pamanīja, ka vienas rokas nav uz galda, un uztraucās: "Kas tev ir ar kreiso roku, kāpēc tu to nevari pacelt?"
Es klusām palūdzu praporščikam: "Atbrīvo, mamma lūdz roku parādīt." Viņš atbrovoja. Paceļu roku, smaidu. Bet uz delma – rokudzelžu pēdas..." smagi nopūtās Sergejs.
© Фото из архива Сергея ЗинченкоZinčenko vecāki 80. gadu sākumā, kad cīnījās par dēla dzīvību
Родители - Аля Николаевна и Иван Иванович Зинченко в начале 80-х, как раз в то время, когда им пришлось бороться за сына - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Zinčenko vecāki 80. gadu sākumā, kad cīnījās par dēla dzīvību
Neiespējami ir iedomāties, ko jūt māte, kam atļauts pēdējo reizi tikties ar dēlu, pirms viņu nošaus. Tikpat grūti ir aptvert, kur Sergeja vecāki ņēma spēkus, lai neatkāptos, pat pēc sprieduma pasludināšanas.
Kurš varēja uzdrošināties palīdzēt viņiem lietā "Brežņevs pret virsniekiem"? Kā lai izmet no prāta sargeņģeli...

Nāvinieku kamerā sajuka prātā

1982.gada 10.novembrī PSRS ģenerālsekretārs Leonīds Brežņevs aizgāja viņsaulē. 17.novembrī, atbildot uz advokāta kārtējo apelāciju, nāves spriedus Sergejam Zinčenko un viņa dienesta biedriem tika atcelts.
Kurš notiesātais varētu nopriecāties par 10 gadus ilgu cietumsodu? Tikai tas, kurš līdz ar šo spriedumu saņem dāvanā dzīvību!
Visiem četriem piesprieda atšķirīgu sodu. Mazāko – 2 gadus nosacīti, saņēma vada komandieris, tas pats, kurš "noskauda" spridzekli. Droši vien, tāpēc, ka nāvinieku kamerā viņš sajuka prātā. Zinčenko tika piespriesta brīvības atņemšana uz 10 gadiem, sodu izciešot vispārēja režīma kolonijā.
"Protams, mēs priecājāmies. Pat nolēmām nerakstīt vairs sūdzības un gaidīt amnestiju," Sergejs vēlreiz emocionāli pārdzīvoja dramatisko brīdi.
© Sputnik / Альфред Микус Pirms dažiem gadiem Sergejs Zinčenko iznomāja nelielu ezeru netālu no Minskas un ķērās pie biznesa
Несколько лет назад Сергей Иванович взял в аренду небольшое озеро под Минском и занялся бизнесом - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Pirms dažiem gadiem Sergejs Zinčenko iznomāja nelielu ezeru netālu no Minskas un ķērās pie biznesa
Pateicoties tēva pūlēm, drīz vien ieslodzītos pārveda soda izciešanai dzīvesvietā.
Navoja – Taškenta – Voroņeža – Saratova – Orenburga – Vitebska... Etapā uz Minsku Sergejs pavadīja trīsdesmit sešas diennaktis.
"Etaps bija briesmīgāks nekā nāvinieku kamera," viņš pārsteidz un stāsta par "zeku vāģiem", kuros 10 cilvēku vietā ar dienesta suņu palīdzību sastūķēja četrdesmit.
Par briesmīgiem ilgiem sodiem, tādiem kā "tupus, rokas aiz muguras un ar nūju pa muguru".
Par diennaktīm vilcienos gandrīz bez ēdamā un ūdens...

Epiloga vietā

…No cietuma Sergejs Zinčenko iznāca trīs ar pusi gadus vēlāk ar priekšlaicīgas atbrīvošanas noteikumiem. Viņš atzīst, ka nebija vairs spēka pārdzīvot par sievas nodevību, kura pameta gan viņu, gan trīs gadus veco dēlu.
Puisēnu viņa pameta ar izdomu, nodeva zēnu kā banderoli paziņai, kura lidoja uz Minsku, apgalvojot, ka tur viņu jau gaidot vecmāmiņa ar vectētiņu.
© Sputnik / Альфред МикусKad Sergejs izgāja brīvībā, sievas nodevība viņam vairs nešķita traģēdija
Когда через 3.5 года вышел из тюрьмы по УДО, предательство жены даже не показалось трагедией, вспоминает Сергей Иванович - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Kad Sergejs izgāja brīvībā, sievas nodevība viņam vairs nešķita traģēdija
Protams, par mazdēlu viņi priecājās. Starp citu, mamma par bērnu vairs neinteresējās. Sašu audzināja tēvs. Vēlāk jaunajā ģimenē viņam piedzima arī meita.
Pirms dažiem gadiem veterāns iznomāja nelielu ezeru netālu un Minskas un sāka biznesu. Tagad viņš uzņem viesus un cienā viņus ar zivju zupu un aromātisku tēju no veca patvāra.
Aļa Nikolajevna un Ivans Ivanovičs Zinčenko, kuri patiešām izrāva dēlu no nežēlīgajiem nāves dzirnakmeņiem, visu savu mūžu palīdzēja audzināt mazdēlu.
Līdz pat šim brīdim, nebūt ne visi pulka biedri, kuri 1982.gadā padzirdēja, ka Zinčenko ar viņa biedriem ir nošauti, zina, ka patiesībā spriedums netika izpildīts. Tagad, tiekoties ar Sergeju, daudzi neslēpj asaras.
Izmeklētāji no Maskavas, kuri vadīja "nošaušanas" lietu, patiešām saņēma par to ordeņus, tiesnesis, majors, - apakšpulkveža pakāpi. Taču pēc Brežņeva nāves un sprieduma atcelšanas visu nācās atdot...
© Sputnik / Альфред Микус "Nožēloju, ka nogalināju," atkārto Sergejs Zinčenko
Я жалею о том, что я убивал, - повторяет Зинченко - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
"Nožēloju, ka nogalināju," atkārto Sergejs Zinčenko
Kas noticis ar citiem lietas dalībniekiem? To Sergejs nemāk teikt. Atsaucot atmiņā 30 gadus vecos notikumus, viņš bieži apraujas un raudot atkārto: "Nožēloju, ka nogalināju."
"Es darīju to, kas man bija jādara. Taču man ir kauns, ka toreiz nesapratu, cik bezjēdzīgs ir tas karš," it kā taisnodamies atzīst Afganistānas veterāns.
Nē, mēs viņu netiesāsim...
Ziņu lente
0