https://sputniknewslv.com/20211225/dusmanu-mednieki-psrs-sarezgitakas-operacijas-afganistana-19770093.html
Dušmaņu mednieki: PSRS sarežģītākās operācijas Afganistānā
Dušmaņu mednieki: PSRS sarežģītākās operācijas Afganistānā
Sputnik Latvija
Gadiem ilgs karš kalnos, jauns bruņojums, jauna taktika, izcila vīrišķība un varoņdarbi. Pirms 42 gadiem sākās karš Afganistānā. 25.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-25T10:40+0200
2021-12-25T10:40+0200
2021-12-25T10:40+0200
viedoklis
psrs
afganistāna
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1362/65/13626578_0:157:3000:1845_1920x0_80_0_0_1e579b06cbbf897a8bf5835bb219b88a.jpg
1979. gada 25. decembrī PSRS Turkestānas kara apgabala 40. armijas kolonnas šķērsoja Afganistānas robežu. Par tālaika ievērojamākajām operācijām portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.Vara par PandžšēruKopš pirmajām kara dienām lauka komandiera Ahmada Masuda kaujinieki sāka metodiski apšaudīt padomju kolonnas, kas devās cauri Pandžšēras aizai. Pār Salanga kalnu pāreju veda trase, kas savienoja Kabulu ar PSRS teritoriju.40. armijas komandieri darīja visu iespējamo, lai kontrolētu Pandžšēru – no tā bija atkarīga karaspēku apgāde. Trīs mēnešus pēc ieiešanas Afganistānā padomju komandieri sāka aktīvas darbības, lai neitralizētu Pandžšēras Lauvas (tā dušmaņi iedēvēja Masudu) vienības.Tika saformēts taktiskais grupējums – pieci bataljoni, tūkstotis karavīru. Artilērijas atbalstu nodrošināja helikopteru eskadriļa un artilērijas vienības. Karadarbība sākās 1980. gada 9. aprīlī, pulksten piecos no rīta. Padomju spēki vienā rāvienā ieņēma Mardanas apdzīvoto vietu, kur atradās Masuda grupējuma štābs. Pēc tam 56. desanta brigāde iztīrīja aizu 30 kilometru dziļumā uz ziemeļaustrumiem.Karavīri ar minimāliem zaudējumiem likvidēja pretinieka smadzeņu centru. Lai arī smagi ievainotais Masuds pamanījās aizbēgt, komandieri atzina, ka operācija ir sekmīga. Tomēr 40. armijas komandieri nolēma neatstāt vienības ieņemtajos kišlakos un izveda karavīrus no aizas.Afganistānas armijas 8. divīzijas 322. kājnieku pulks palika piesegt ieņemtās teritorijas. Drīz vien to padzina atjaunotais Masuda grupējums. Nākamajos gados Padomju armija ne vienu vien reizi bija spiesta cīnīties pret to.Cīņa par KunaruKaradarbības laikā ieročus, instruktorus un dzīvo spēku afgāņu modžahediem sagādāja domubiedri Pakistānā. Īpaši problemātiska šajā aspektā bija Kunaras province uz abu valstu robežas, sarežģītā kalnainā apvidū.Šajā rajonā tika organizētas četras operācijas. Pēdējā, 1985. gadā organizētā, bija lielākā. To vadīja PSRS AM Operatīvās vadības grupas priekšnieks armijas ģenerālis Valentīns Vareņņikovs. Pirms tās, 1985. gada 21. aprīlī 29 padomju karavīri iekrita lamatās divu kilometru attālumā uz ziemeļaustrumiem no Asadabadas un gāja bojā. Glābēji, ko sūtīja evakuēt izdzīvojušos, uzdūrās kaujinieku pretestībai. 40. armijas komandieri nolēma iztīrīt reģionu. Operācijā tika iesaistīti apmēram 17 tūkstoši Padomju armijas un Afganistānas spēku karavīru. Viņiem stājās pretī apmēram septiņi tūkstoši dušmaņu. Operācijas pamata fāze sākās 19. maijā un ilga līdz 12. jūnijam. Smagās cīņās īpaši izcēlās 149. motorizēto strēlnieku pulka 4. rota pie Konjaka kišlaka.Kājnieku pārgājienā vienība iekrita slazdā, ko organizēja dušmaņi un vienības "Melnais stārķis" algotņi no Pakistānas. Ielenktie kājnieki sāka nevienlīdzīgu cīņu. "Duhi" bija daudz izdevīgākā stāvoklī augstienēs un atklāja uguni. Motorizētos strēlniekus atbalstīja padomju artilērija un aviācija. Pēc diennakts kaujiniekus izdevās likvidēt un izkliedēt, taču rota cieta smagus zaudējumus – 22 bojāgājušos un desmitiem ievainoto.Operācijā Kunara provincē tika likvidēti vairāk nekā 4200 pretinieka kaujinieki. Padomju spēkiem izdevās atņemt un likvidēt vairāk nekā 100 artilērijas ieročus un mīnmetējus, apmēram 200 lielkalibra ložmetējus, vairāk nekā 160 noliktavas, divarpus miljonus dažādu munīcijas vienību un mācību centru.Bez tam tika atbrīvots autoceļš no Dželalabadas uz Barikotu, tāpēc radās iespēja relatīvi droši apgādāt Asadabadu līdz pat garnizona izvešanas brīdim 1988. gadā."Lamatas"Operācija "Lamatas", kas tika īstenota no 1986. gada 18. līdz 26. augustam, bija viens no vērienīgākajiem padomju spēku pasākumiem ar minimāliem zaudējumiem visā Afganistānas kara laikā. Tās mērķis bija bruņotās opozīcijas "Rietumu apvienotā grupējuma" ietekmīgā lauka komandiera Ismaila formējumu un aizmugures sagādes likvidācija.Kaujās 40. armijas komandieri aktīvi izmantoja taktiskos gaisa desantus – karavīri izsēdās cīņas laukā no helikopteriem. Operāciju organizēja trīs posmos plašā frontē valsts līdzenumu un kalnu rajonos: Heratas apkaimē, pie robežas ar Irānu un Šaršari kalnu rajonā.Cīņās piedalījās desmit padomju un 18 afgāņu valdības bataljoni. Tikai 21. augustā vien armijas aviācijas grupējums izsēdināja cīņu rajonā apmēram tūkstoš desantniekus. Septiņu operācijas dienu laikā katra helikoptera ekipāža pavadīja gaisā 30-100 stundas. Padomju spēki ieņēma un likvidēja Kokari-Šaršali bāzi, un tas nopietni mazināja Heratas provinces iedzīvotāju ticību opozīcijas iespējām un spēkiem. Pie tam arī opozīcijā radās šķelšanās.Pēc bāzes likvidācijas daļa dušmaņu vienību pārgāja valdības pusē. Padomju spēki likvidēja 26 ieroču un munīcijas noliktavas, 25 aizsardzībai pielāgotas mājas-cietokšņus, 32 alas – paslēptuves."Maģistrāle"No 1987. gada 23. novembra līdz 1988. gada 10. janvārim 40. armija īstenoja savu pēdējo lielo operāciju – "Maģistrāli". Tās mērķis bija pārraut Hostas apgabala ilggadējo militāro un ekonomisko blokādi. Bruņotā opozīcija plānoja atdalīt teritoriju no Afganistānas un radīt neatkarīgu valsti. Šos plānus vajadzēja izjaukt. Operācijā komandieri iesaistīja 5600 kareivjus.Par spilgtāko epizodi operācijā kļuva kauja 3234. augstienē, kurā piedalījās 345. gvardes desanta pulka plaši pazīstamā 9. rota. 39 padomju karavīri un virsnieki atvairīja 400 dušmaņu un algotņu uzbrukumu. Gāja bojā seši kareivji. Deviņas stundas ilgajā cīņā desantnieki atsita 12 ienaidnieka uzbrukumus. Pretinieks ne vienu vien reizi pietuvojās rotas pozīcijām granātas metiena attālumā 925-30 metri), tomēr nespēja pārraut aizsardzību nevienā iecirknī. Cīņu noslēgumā gandrīz visi izdzīvojušie gvardi bija ievainoti, tomēr augstieni neatstāja, līdz pa ceļu garām Hostas pilsētas virzienā aizbrauca pēdējais konvojs ar humāno palīdzību.Režisors Fjodors Bondarčuks, kurš 2006. gadā ekranizēja šo stāstu (filma "9. rota"), daudz ko noklusēja, pievērsās tam, ka desantnieki it kā esot aizmirsti kalnos. Taču patiesībā 345. pulka komandieri redzēja visu kauju no kaimiņu augstienes. Pulka artilērija pastāvīgi apšaudīja uzbrūkošos dušmaņus.Kritiskā brīdī pie rotas pozīcijām ar kauju izlauzās 3. desanta bataljona izlūku vads – 12 cilvēki, ko komandēja vecākais leitnants Aleksejs Smirnovs. Ielenktajiem piegādāja munīciju. Stabiliem sakariem ar vienību tika izmantota lidmašīna-retranslators, kas planēja virs karadarbības rajona.Operācija "Maģistrāle" noslēdzās sekmīgi. Hostas ilgā militārā un ekonomiskā blokāde tika pārrauta. Atsevišķa valsts provinces teritorijā neparādījās. Pretinieks vairs neatguvās pēc sakāves.
https://sputniknewslv.com/20190814/Asv-karaviri-nostajas-uz-terora-cela-12267001.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
psrs, afganistāna
Dušmaņu mednieki: PSRS sarežģītākās operācijas Afganistānā
Gadiem ilgs karš kalnos, jauns bruņojums, jauna taktika, izcila vīrišķība un varoņdarbi. Pirms 42 gadiem sākās karš Afganistānā.
1979. gada 25. decembrī PSRS Turkestānas kara apgabala 40. armijas kolonnas šķērsoja Afganistānas robežu. Par tālaika ievērojamākajām operācijām portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs. Kopš pirmajām kara dienām lauka komandiera Ahmada Masuda kaujinieki sāka metodiski apšaudīt padomju kolonnas, kas devās cauri Pandžšēras aizai. Pār Salanga kalnu pāreju veda trase, kas savienoja Kabulu ar PSRS teritoriju.
40. armijas komandieri darīja visu iespējamo, lai kontrolētu Pandžšēru – no tā bija atkarīga karaspēku apgāde. Trīs mēnešus pēc ieiešanas Afganistānā padomju komandieri sāka aktīvas darbības, lai neitralizētu Pandžšēras Lauvas (tā dušmaņi iedēvēja Masudu) vienības.
Tika saformēts taktiskais grupējums – pieci bataljoni, tūkstotis karavīru. Artilērijas atbalstu nodrošināja helikopteru eskadriļa un artilērijas vienības. Karadarbība sākās 1980. gada 9. aprīlī, pulksten piecos no rīta. Padomju spēki vienā rāvienā ieņēma Mardanas apdzīvoto vietu, kur atradās Masuda grupējuma štābs. Pēc tam 56. desanta brigāde iztīrīja aizu 30 kilometru dziļumā uz ziemeļaustrumiem.
Karavīri ar minimāliem zaudējumiem likvidēja pretinieka smadzeņu centru. Lai arī smagi ievainotais Masuds pamanījās aizbēgt, komandieri atzina, ka operācija ir sekmīga. Tomēr 40. armijas komandieri nolēma neatstāt vienības ieņemtajos kišlakos un izveda karavīrus no aizas.
Afganistānas armijas 8. divīzijas 322. kājnieku pulks palika piesegt ieņemtās teritorijas. Drīz vien to padzina atjaunotais Masuda grupējums. Nākamajos gados Padomju armija ne vienu vien reizi bija spiesta cīnīties pret to.
Karadarbības laikā ieročus, instruktorus un dzīvo spēku afgāņu modžahediem sagādāja domubiedri Pakistānā. Īpaši problemātiska šajā aspektā bija Kunaras province uz abu valstu robežas, sarežģītā kalnainā apvidū.
Šajā rajonā tika organizētas četras operācijas. Pēdējā, 1985. gadā organizētā, bija lielākā. To vadīja PSRS AM Operatīvās vadības grupas priekšnieks armijas ģenerālis Valentīns Vareņņikovs. Pirms tās, 1985. gada 21. aprīlī 29 padomju karavīri iekrita lamatās divu kilometru attālumā uz ziemeļaustrumiem no Asadabadas un gāja bojā. Glābēji, ko sūtīja evakuēt izdzīvojušos, uzdūrās kaujinieku pretestībai. 40. armijas komandieri nolēma iztīrīt reģionu. Operācijā tika iesaistīti apmēram 17 tūkstoši Padomju armijas un Afganistānas spēku karavīru. Viņiem stājās pretī apmēram septiņi tūkstoši dušmaņu. Operācijas pamata fāze sākās 19. maijā un ilga līdz 12. jūnijam. Smagās cīņās īpaši izcēlās 149. motorizēto strēlnieku pulka 4. rota pie Konjaka kišlaka.
Kājnieku pārgājienā vienība iekrita slazdā, ko organizēja dušmaņi un vienības "Melnais stārķis" algotņi no Pakistānas. Ielenktie kājnieki sāka nevienlīdzīgu cīņu. "Duhi" bija daudz izdevīgākā stāvoklī augstienēs un atklāja uguni. Motorizētos strēlniekus atbalstīja padomju artilērija un aviācija. Pēc diennakts kaujiniekus izdevās likvidēt un izkliedēt, taču rota cieta smagus zaudējumus – 22 bojāgājušos un desmitiem ievainoto.
Operācijā Kunara provincē tika likvidēti vairāk nekā 4200 pretinieka kaujinieki. Padomju spēkiem izdevās atņemt un likvidēt vairāk nekā 100 artilērijas ieročus un mīnmetējus, apmēram 200 lielkalibra ložmetējus, vairāk nekā 160 noliktavas, divarpus miljonus dažādu munīcijas vienību un mācību centru.
Bez tam tika atbrīvots autoceļš no Dželalabadas uz Barikotu, tāpēc radās iespēja relatīvi droši apgādāt Asadabadu līdz pat garnizona izvešanas brīdim 1988. gadā.
Operācija "Lamatas", kas tika īstenota no 1986. gada 18. līdz 26. augustam, bija viens no vērienīgākajiem padomju spēku pasākumiem ar minimāliem zaudējumiem visā Afganistānas kara laikā. Tās mērķis bija bruņotās opozīcijas "Rietumu apvienotā grupējuma" ietekmīgā lauka komandiera Ismaila formējumu un aizmugures sagādes likvidācija.
Kaujās 40. armijas komandieri aktīvi izmantoja taktiskos gaisa desantus – karavīri izsēdās cīņas laukā no helikopteriem. Operāciju organizēja trīs posmos plašā frontē valsts līdzenumu un kalnu rajonos: Heratas apkaimē, pie robežas ar Irānu un Šaršari kalnu rajonā.
Cīņās piedalījās desmit padomju un 18 afgāņu valdības bataljoni. Tikai 21. augustā vien armijas aviācijas grupējums izsēdināja cīņu rajonā apmēram tūkstoš desantniekus. Septiņu operācijas dienu laikā katra helikoptera ekipāža pavadīja gaisā 30-100 stundas. Padomju spēki ieņēma un likvidēja Kokari-Šaršali bāzi, un tas nopietni mazināja Heratas provinces iedzīvotāju ticību opozīcijas iespējām un spēkiem. Pie tam arī opozīcijā radās šķelšanās.
Pēc bāzes likvidācijas daļa dušmaņu vienību pārgāja valdības pusē. Padomju spēki likvidēja 26 ieroču un munīcijas noliktavas, 25 aizsardzībai pielāgotas mājas-cietokšņus, 32 alas – paslēptuves.
No 1987. gada 23. novembra līdz 1988. gada 10. janvārim 40. armija īstenoja savu pēdējo lielo operāciju – "Maģistrāli". Tās mērķis bija pārraut Hostas apgabala ilggadējo militāro un ekonomisko blokādi. Bruņotā opozīcija plānoja atdalīt teritoriju no Afganistānas un radīt neatkarīgu valsti. Šos plānus vajadzēja izjaukt. Operācijā komandieri iesaistīja 5600 kareivjus.
Par spilgtāko epizodi operācijā kļuva kauja 3234. augstienē, kurā piedalījās 345. gvardes desanta pulka plaši pazīstamā 9. rota. 39 padomju karavīri un virsnieki atvairīja 400 dušmaņu un algotņu uzbrukumu. Gāja bojā seši kareivji. Deviņas stundas ilgajā cīņā desantnieki atsita 12 ienaidnieka uzbrukumus. Pretinieks ne vienu vien reizi pietuvojās rotas pozīcijām granātas metiena attālumā 925-30 metri), tomēr nespēja pārraut aizsardzību nevienā iecirknī. Cīņu noslēgumā gandrīz visi izdzīvojušie gvardi bija ievainoti, tomēr augstieni neatstāja, līdz pa ceļu garām Hostas pilsētas virzienā aizbrauca pēdējais konvojs ar humāno palīdzību.
Režisors Fjodors Bondarčuks, kurš 2006. gadā ekranizēja šo stāstu (filma "9. rota"), daudz ko noklusēja, pievērsās tam, ka desantnieki it kā esot aizmirsti kalnos. Taču patiesībā 345. pulka komandieri redzēja visu kauju no kaimiņu augstienes. Pulka artilērija pastāvīgi apšaudīja uzbrūkošos dušmaņus.
Kritiskā brīdī pie rotas pozīcijām ar kauju izlauzās 3. desanta bataljona izlūku vads – 12 cilvēki, ko komandēja vecākais leitnants Aleksejs Smirnovs. Ielenktajiem piegādāja munīciju. Stabiliem sakariem ar vienību tika izmantota lidmašīna-retranslators, kas planēja virs karadarbības rajona.
Operācija "Maģistrāle" noslēdzās sekmīgi. Hostas ilgā militārā un ekonomiskā blokāde tika pārrauta. Atsevišķa valsts provinces teritorijā neparādījās. Pretinieks vairs neatguvās pēc sakāves.
