Ivans Daņilovs

Ja ASV ekonomika būtu labākā stāvoklī, Vašingtona varētu izmantot iespēju un īstenot dažu labu avantūrisku ģeopolitisku plānu pret Ķīnu vai Krieviju.

Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena draud iesūdzēt tiesā Vāciju, tās Konstitucionālo tiesu un, iespējams, Angelas Merkeles valdību, proti, cilvēku, kuram viņai jāpateicas par savu politisku karjeru.

Ideja par demonstratīvu un pazemojošu sodu Ķīnai "par koronavīrusu" – ekspropriēt triljonu dolāru no Ķīnas zelta un valūtas rezervēm – nokļuvusi līdz ASV varas augstākajiem kabinetiem.

Ārvalstu mediju kaismīgā vēlme vienmēr vainot Krieviju visos grēkos ir kļuvusi par tradīciju – patiesībā tā ir jau gadsimtiem veca.

ASV nav iekļāvušās, vismaz ne oficiāli, OPEC+ darījumā, ko noslēgusi Krievija un citi naftas eksportētāji, toties neoficiāli tam itin labi varētu pievienoties Teksasa, kas iegūst lielāko daļu slānekļa ASV.

Autoritatīvais britu izdevums Financial Times, kas pievērsies globālās finanšu elites aktuālajiem jautājumiem, spiests meklēt kaut ko pozitīvu stāvoklī, kas valda naftas tirgū.

Amerikāņu eksperti konstatējuši, ka tiek gatavots uzbrukums ASV. Viņi to jau salīdzinājuši ar uzbrukumu Pērlhārborai.

Bezprecedenta situācija ar negatīvām naftas cenām neko daudz neizsaka par naftas tirgus nākotni, taču pietiekami daiļrunīgi liecina, kā naftas tirgus koriģēs Amerikas slānekļa kompāniju ambīcijas, kas nevēlējās sadarboties ar "naftas alianses" OPEC+ dalībvalstīm.

Diezin vai vienkāršos eiropiešus un amerikāņus izdosies pārliecināt, ka visas problēmas ar koronavīrusa pandēmiju radušās ķīniešu iedomātās noslēgtības dēļ.

Aizvadītās nedēļas nogali iezīmēja Donalda Trampa mēģinājumi kontrolēt pasaules naftas tirgu. Taisnības labad jāpiebilst, ka šoreiz ASV prezidents tikai galā daudz labāk.

Itāļu politiķi no dažādiem politiskā spektra segmentiem nolēmuši, ka ir pienācis laiks izlemt: vai nu Vācija kopā ar visiem tās sabiedrotajiem epidēmijas laikā maksā par visiem Eiropas Savienībā, vai pēc šīs epidēmijas Eiropas Savienības vienkārši nebūs.

Cenu karš naftas tirgū formātā "visi pret visiem" novedis tiktāl, ka Vašingtonā briest atriebības plāni un vēlme pēc iespējas stingrāk sodīt Saūda Arābiju un Krieviju, piemēram, ar "naftas sankcijām".

Lai izprastu situāciju tirgū, nāksies atsaukt atmiņā notikumu hronoloģiju un mazliet apšaubīt paniku, kas nekad un nekādos apstākļos ne pie kā laba nav novedusi.

Koronavīrusa epidēmija likusi augšāmcelties 2008. gada globālās finanšu krīzes garam. Tā skaidrojamas Donalda Trampa, ASV centrālās bankas un G7 valstu finanšu ministru darbības.

Diezin vai vācu un franču politiskā elite būs sajūsmā par iespēju skaidrot vēlētājiem, ka gāzes un benzīna cenas pieaugušas tāpēc, ka vajadzēja aizsargāt Turcijas intereses pret Krieviju un panākt, lai Parīzē un Berlīnē neparādītos vēl kāds miljons bēgļu.