Ivans Daņilovs

Kristīne Lagarda sākusi darbu ES galvenās finansiālās struktūras – Eiropas Centrālās bankas – prezidenta postenī ar skarbu paziņojumu. Viņa piedāvājusi eiropiešiem izvēli, kas atgādina agrāko, pasakās dzirdēto – dzīvību vai maku, taču izvēle jau izdarīta viņu vietā.

Jo mazāk ir laika līdz 31.oktobrim – liktenīgajam datumam, kurā premjerminists Boriss Džonsons paredzējis Brexit, jo interesantāk ir vērot britu politiskās sistēmas konvulsijas.

Pēc impīčmenta procedūras ierosināšanas Donalds Tramps ierunājās par iespējamo asinsizliešanu Savienoto Valstu ielās.

ASV faktiski plāno izdarīt ar Ķīnas ekonomiku to pašu, ko mēģināja vērst pret Krievijas ekonomiku pēc 2014. gada.

Tos svin arī Krievijai naidīgie aktīvisti un politiķi: Trampa impīčmenta procedūrā par mēģinājumu izmantot dienesta stāvokli ar mērķi saņemt no Ukrainas kompromitējošu informāciju par demokrātu kandidātu Baidenu tagad var piesiet "Kremļa sazvērestību".

O’Braiens ir savdabīgs "Cilvēks Amerika", jo viņā atspoguļojas visi mūsu aizokeāna kaimiņu aizspriedumi, aizvainojums un nacionālā patmīla. Ar viņu būs ļoti grūti vienoties.

"Klimatiskā vājprāta" ideoloģija Rietumos plešas plašumā, un jaunajā aukstajā karā var parādīties spilgti izteikts ekoloģiskais aspekts.

ASV pazīstamā finanšu kompānija AllianceBernstein organizējusi pētījumu, kas atklājis ASV valsts parāda patiesos izmērus, un tā rezultāti šokējuši kompetentos mediju.

vajadzētu novest pie kaut kādas "biznesa sacelšanās pret Krievijas varu", drīzāk radījis pretēju efektu.

Rietumos vēl joprojām tiek popularizēti apgalvojumi par to, ka Krievija ir tāds noguris un slims, pamazām mirstošs lācis – valsts ar krītošu iedzīvotāju skaitu, dziestošu ekonomiku un zūdošām tehnoloģiskajām iespējām, kas Krievijas vadības "sliktās uzvedības" dēļ nokļuvusi teju totālā diplomātiskajā izolācijā.

Krievijas līderis devis verbālu triecienu Rietumu politiskā diskursa sāpīgākajā punktā.

Iespējams, pagaidām vēl nelielā atklāsme iespaidos pasākumus, ko Vašingtona uzsāks, lai uzbruktu Ķīnas ekonomikai un Pekinas politiskajai ietekmei citās valstīs, ieskaitot pat dažas Eiropas Savienības valstis un Krieviju.

Ļoti patīkami vērot to, kā Donalds Tramps izmanto pret saviem politiskajiem oponentiem tipisku ukraiņu retorisko paņēmienu, turklāt dara to tik efektīvi, ka amerikāņu mediji pat nesaprot, kā lai uz to adekvāti reaģē.

Ja Trampu atcels no amata ar acīmredzami izdomātu ieganstu, viņa piekritēji, bruņoti līdz zobiem un naidīgi noskaņoti pret "Vašingtonas purvu", to uzsvērs kā signālu tam, ka politiskajā laukā nekas vairs nav darāms un nāksies ar spēku aizstāvēt savas tiesības un brīvības.

Vēl nekad amerikāņu diplomātija nav tik atklāti pieteikusi pretenzijas uz tiesībām pārņemt vai pārvaldīt citas valstis vai svarīgākos jūras ceļus.