Dīvainā kārtā debašu saturs un stilistika nodrošināja amerikāņu sabiedrības naidīgi noskaņoto segmentu pārsteidzošu vienprātību. Spriežot pēc reakcijas sociālajos tīklos, demokrāti un republikāņi ienīst viens otru ar tikpat neliekuļotu asinskāri, taču tagad viņus vieno kauns par amerikāņu politikas stāvokli, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.
Pazīstamais amerikāņu polittehnologs un sociologs Franks Luncs (Frank Luntz), kurš debašu naktī strādāja ar vēlētāju fokusgrupu, uzrakstīja: "Vēlētāju izplatītākā atbilde, kādu līdz šim esmu dzirdējis: "Man ir skumji, ka tas notiek manā valstī.""
Starptautisko finansistu aprindu reakciju teicami apraksta fragments no britu ekonomista, Šveices bankas UBS darbinieka Pola Donovana vēstules bankas klientiem: "...Iespējams, ir vērts pieminēt vienīgi to, ka debates, palielināja domas par apstrīdētajiem vēlēšanu rezultātiem. Starptautiskie investori bija gatavi pieturēties pie mazliet galēja viedokļa šajā jautājumā (tāpat kā agrāk viņi pieturējās pie galēja viedokļa par eirozonas nākotni). Ņemot vērā starptautisko investoru nozīmi ASV tirgiem, tas var veicināt vēlēšanu nestabilitāti."
Ciniski izsakoties, debates nebija nekādas debates politiskajā nozīmē, tās vairāk atgādināja profesionālo bokseru tradicionālo "skatienu dueli" un verbālo sadursmi preses konferencē pirms divkaujas. Tikai Trampa un Baidena duelis notiks pat ne vēlēšanu iecirkņos, - tiesās un, iespējams, amerikāņu pilsētu ielās.
Spilgtāko iespaidu debatēs atstāja abu kandidātu maksimālas nekaunības epizodes un personiski pārmetumi. Baidens ieteica Trampam "aizvērties", nosauca ASV prezidentu par "klaunu" un "Putina kucēnu".
Tramps pārmeta Baidenam, ka viņš vēlas ieviest ASV "sociālistisku" veselības aprūpes sistēmu, un uzsvēra, ka Baidens ir uz galēji kreisu elementu "āķa" paša partijā. Bez tam demokrātu kandidāts dabūja pa ādu par to, ka viņa dēls "saņēmis 3,5 miljonus dolāru" no Krievijas uzņēmējas un guvis labumu skandalozajā Ukrainas gāzes kompānijā "Burisma".
Zināmā mērā abi strīdnieki guva vērā ņemamus panākumus: diezin vai viņi kādu spēja pārliecināt nobalsot par sevi, toties radīja ārkārtīgi negatīvu iespaidu par visu amerikāņu politisko klasi.
Grūti teikt, kurš šajās debatēs "uzvarēja", vēl grūtāk ir noteikt, kuram kandidātam domājamā uzvara patiešām palīdzēs vēlešanās, jo saikne starp uzvaru televīzijas batālijās un vēlētāju sirdīs ASV nav īsti saprotama.
Telekanāls CNN apgalvo, ka Baidens esot uzvarējis ar milzu pārsvaru: "Seši no desmit debašu skatītājiem paziņoja, ka bijušais viceprezidents Džo Baidens otrdien uzstājies labāk, un tikai 28% uzskata, ka labāks bijis prezidents Donalds Tramps – saskaņā ar CNN aptauju, ko SSRS organizēja starp debašu skatītājiem."
Pat ja pieņemsim, ka CNN, neskatoties uz savu acīmredzamo politisko nostāju un naidu pret trampistiem, būtu pasūtījis godīgu aptauju, atliek atsaukt atmiņā salīdzinoši neseno paradoksālo pieredzi.
2016. gadā tas pats telekanāls pēc Klintones un Trampa pirmajām debatēm publicēja sekojošus socioloģiskos datus:
"Saskaņā ar CNN/ORC aptauju starp debašu skatītājiem, Hilarija Klintone tika atzīta par uzvarētāju debatēs pirmdienas vakarā, pēc 62% skatītāju domām, savukārt tikai 27% paziņoja, ka, pēc viņu domām, tā bijusi Donalda Trampa labākā nakts. Tā atgādina Mita Romnija dominējošo uzstāšanos debatēs ar prezidentu Baraku Obamu pirmajās prezidenta debatēs 2012. gadā. Proporcijā vairāk nekā divi pret vienu debašu skatītāji paziņoja, ka Klintone paudusi savu viedokli skaidrāk nekā Tramps un labāk izpratusi (valsts – red.) problēmas."
Spriežot pēc agrākajām šāda veida epizodēm, labākais, ko var izdarīt prezidenta kandidāts, - ciest sakāvi pirmajās debatēs, pie tam konkrētu sakāvi no telekanāla CNN aptauju organizatoru viedokļa vai viņu "aptaujātāju" specifiskās demokrāfiskās izlases viedokļa.
Pilnīgi iespējams, ka vienīgā patiesi nozīmīgā epizode debatēs bija kašķis par koronavīrusu un to, kā labāk cīnīties ar epidēmiju.
Abu kandidātu viedokļu starpību Donalds Tramps formulēja rupji, tomēr loģiski: viņš atbalsta ekonomikas atgriešanos pie normāla darba režīma un sagaida, ka koronavīrusa vakcīna nupat jau saņems atbilstošo iestāžu nepieciešamās atļaujas, savukārt Baidens atbalsts absolūti pretēju pieeju ar jauniem ierobežojumiem un atkārtotu ekonomikas iesaldēšanu epidēmijas apkarošanas vārdā.
Demokrātu likme šajā stāstā ir loģiska. Viņiem vajag pataisīt Trampu par sirmgalvju slepkavu un apsūdzēt viņu par to, ka koronavīrusa upuru skaits valstī mērojams simtos tūkstošu. Piedevām viņiem vajadzīgs iegansts masveida (domājams, falsificētai) balsošanai pa pastu. Taču lieta tāda, ka vēlēšanas tādā formātā var pārvērsties par referendumu ekonomikā, un bez darba masveidā palikušie vēlētāji, noguruši no epidēmijas un gatavi darīt visu, lai tikai viņiem atkal būtu alga un normāla dzīve, itin labi var izlemt, ka vēl četri gadi Trampa (lai arī viņš pats viņiem nepatīk) vadībā ir daudz labāk nekā vēl viena totāla karantīna un eksistences līdzekļu zudums. Tiesa, dažiem vēlētājiem situācija var atņemt motīvu tiktāl, ka viņi vispār neies balsot.
Tas pats Franks Luncs piezīmēja: "Faktiski šīs debates pārliecināja dažus neizlēmīgus vēlētājus nebalsot nemaz. Nekad neesmu redzējis tādu reakciju pēc debatēm."
Tātad debates jau ir nesušas zināmu labumu visai cilvēcei. Pēc kaunpilnā politiskā cirka tikai retais visā pasaulē sadomās apskaust slavēto "amerikāņu demokrātiju" un Vašingtonas politisko sistēmu.
