Virtuālais samits G20 akcentēja globalizācijas nāvi, neskatoties uz visiem dalībnieku pūliņiem. Tas parādīja: deglobalizācija pēckovidā pasaulē jau notikusi, RIA Novosti portālā stāsta Ivans Daņilovs.
Runa nav par kaut kādu sazvērestību pret nosacīto "amerikāņu vienpolāro pasauli" (Pax Americana izskatā) vai citiem mēģinājumiem atmodināt "bloku konfrontāciju" pēc XX gadsimta otrās puses parauga. Deglobalizācija un daudzpolaritāte jau ir reāla, lai ko par to domātu Vašingtonas vai Briseles "smadzeņu centros".
Lieta tāda, ka nepastāv vienota politiskā kārtība, tāpat kā nepastāv vienota politiskā valoda tās apspriešanai. Vēl jo vairāk nepastāv nekāds "ģeopolitiskais kamertonis" (vai pat "kamertoņi"), uz ko varētu orientēties pasaules sabiedrība.
Ir kopīgas problēmas, sākot no koronavīrusa pandēmijas un beidzot ar globālo ekonomisko krīzi, ir, bet nav un nekad arī nebūs kopīgu lēmumu. Tāpēc vien, ka globālā līmenī valstu mijiedarbības shēmā sākusies spēle ar nulles likmi, proti, jebkurus konkrētas valsts panākumus uztver kā konkurentu sakāvi, pie tam demonstrē gatavību upurēt kopīgās intereses (nerunājot jau par humāniem apsvērumiem) tikai tālab, lai kāds no ģeopolitiskajiem konkurentiem nevarētu ierakstīt savā kontā kādu imidža, politisku vai ekonomisku uzvaru.
Gribētos pieminēt dažus acīmredzamus piemērus. "Divdesmitnieku" samitā ĶTR līderis piedāvāja izveidot kādu digitālu mehānismu, kas ļautu atvērt pārvietošanos starp valstīm — tas sniegtu lielu atbalstu pasaules ekonomikai, starptautiskajai tirdzniecībai un tūrisma atjaunošanai (tas ir svarīgs faktors daudzām, arī ļoti nabadzīgām valstīm).
Sji Dziņpins ierosināja veidot starptautisku, savstarpēji atzītu mehānismu "veselības QR kodu", kura pamatā būtu testu rezultāti. "Ceru, ka tam pievienosies pēc iespējas lielāks skaits valstu un reģionu," teica Sji Dzjiņpins.
Objektīvi tā ir laba ideja: veidot starptautisku un vispāratzītu "digitālo apliecību", lai apstiprinātu, ka konkrētais tūrists, diplomāts vai biznesmenis ir vesels un bez karantīnas var šķērsot valstu robežas (kā arī atgriezties savā dzimtenē). Tomēr izredzes īstenot tādu ieceri tuvākajā laikā un globālā līmenī ir pavisam niecīgas, lai gan šis pasākums ir nepieciešams jau tagad un praksē var būt salīdzinoši viegli īstenojams. To nedarīs, jo ieceri izvirzījis priekšsēdētājs Sji, bet no Rietumu līderu imidža viedokļa piekrist oficiālās Pekinas piedāvājumiem (it īpaši piedāvājumiem, kas uzsver augsto Ķīnas informācijas tehnoloģiju attīstību) nevar, principiāli nevar.
Vēl viens piemērs: koronavīrusa vakcīna nav pieejama nabadzīgajām pasaules valstīm, kuras bez vakcinācijas varētu kļūt par planētas "koronavīrusa perēkļiem" ar visām no tā izrietošām sekām. Vladimirs Putins savā runā uzsvēra, ka vakcīnām jābūt pieejamām visā pasaulē:
"Krievija atbalsta šī samita galvenā risinājuma projektu, kas virzīts uz to, lai efektīvas un drošas vakcīnas būtu pieejamas visiem. Bez šaubām, imunizācijas preparātiem jābūt visas tautas īpašumam. Un mūsu valsts, Krievija, protams, ir gatava piedāvāt trūcīgām valstīm mūsu zinātnieku izstrādātās vakcīnas: tā ir pasaulē pirmā reģistrēta vakcīna "Sputnik V" uz cilvēka adenovīrusu vektoru platformas, gatava arī otra Krievijas vakcīna – Novosibirskas zinātniskajā centrā izstrādātā "EpiVakKorona", jau top trešā Krievijas vakcīna.
Pandēmijas mērogs liek mums piesaistīt visus resursus un izstrādes. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot vakcīnu preparātu portfeļus un sekmēt visas planētas iedzīvotāju drošību. Tas, cienījamie kolēģi, nozīmē, ka darba pietiks visiem, un man šķiet, ka šoreiz ir gadījums, kad konkurence, iespējams, ir neizbēgama, bet mums pārsvarā jāņem vērā humānā rakstura apsvērumi."
Deklaratīvajā līmenī viss būs kārtībā, bet "Divdesmitnieks" kopumā nepiekritīs konkrētām darbībām, kuras (sekojot elementārajai loģikai) paredzētu veidot fondu nabadzīgo valstu iedzīvotāju vakcinēšanas finansēšanai, izmantojot vispieejamākas un efektīvākas vakcīnas, proti, Krievijas vakcīnu "Sputnik V", kas ir lētāka par amerikāņu un Eiropas analogu un kuru, atšķirībā no Pfizer vakcīnas, nevajag uzglabāt -70 grādu temperatūrā. Tā ir visnopietnākā problēma pat Amerikas medicīnas infrastruktūras apstākļos, nemaz nerunājot par attiecīgo "infrastruktūru" Dienvidamerikā, Āfrikā vai Austrumeiropā.
Pie tam no Vašingtonas un Briseles skatpunkta, problēma atkal tā pati: vakcīna nāk no Krievijas (tomēr ķīniešu vakcīna viņus arī neapmierina).
Vladimirs Putins aicināja izrādīt humānismu, izvairīties no "neizbēgamās konkurences", tomēr izredzes uz to, ka viņa aicinājumu sadzirdēs, ir ļoti mazas, it īpaši ņemot vērā Krievijas un Ķīnas vakcīnu diskreditācijas kampaņu Rietumu medijos.
Līdztekus G20 samitā nebija nekāda substantīvā dialoga (tikai pasaules līderu monologu sērija) par daudziem jautājumiem: gan PTO reformu, gan jaunattīstības valstu valūtas parādu problēmas, gan globāla protekcionisma tendence. Rietumu līderiem ir ļoti skaidra nostāja: viņi daudz runā, viņi nevienu neuzklausa, bet viņu ierosinājumu formula ir visai vienkārša: "visiem ir jādara tā, kā mēs sakām, un tad viss būs labi", un šajā ziņā Vašingtona nostāja diez vai mainīsies pēc prezidenta maiņas.
G20 samita substantivitātes trūkums uzskatāmi apliecina, ka pasaule virzās nevis uz "ģeopolitisko bloku" konkurenci, ne uz "amerikāņu pasaules" atjaunošanu (kā to cer Vašingtonā), bet uz pasauli, kurā par kaut ko vienoties var tikai divpusējo sarunu līmenī starp konkrētām valstīm. Formāli "Divdesmitnieka", tā saucamās G20 grupas pasaule vēl pastāv, bet praksē mēs tuvojamies tam, ko pazīstamais amerikāņu polittehnologs Jans Brēmers nosauca par "G-nulle pasauli": pasaulei, kurā katrs ir par sevi. Iespējams, šīs transformācijas paātrināšanās būs galvenais koronavīrusa vēsturiskais mantojums.
