Hilarija Klintone — "pelēka kardināle" un neizdevusies ASV prezidente — autoritatīvajā amerikāņu žurnālā Foreign Policy publicējusi rakstu, ko var uzskatīt amerikāņu "dziļvalsts" reālo stratēģiju amerikāņu pasaules hegemonijas atjaunošanai, RIA Novosti portālā stāsta Ivans Daņilovs.
Nākamā prezidenta-zombija Baidena aizkustinošo runu var pat neklausīties un nelasīt: Klintones kundze visu jau noformulējusi maksimāli skaidros un nepārprotamos terminos. Ņemot vērā "Klintonu klana" vietu amerikāņu politikas reālajā rangu tabelē, izredzes uz šīs stratēģijas realizāciju ir visai lielas.
Pats paradoksālais neizdevušās "prezidentes kundzes" (tā viņa pati sevi dēvēja) rakstā ir tas, ka šī programma atzīst: Donaldam Trampam bija taisnība. Donalds Tramps, pat ja viņš savu dzīvi beigs aiz restēm (tas ir diezgan iespējams scenārijs), var ierakstīt savā kontā neticamu sasniegumu — viņš ir salauzis ASV vēsturisko kursu, un pat tie, kas, visticamāk, nonāks pie varas ar viņsaulē aizgājušo amerikāņu balsu palīdzību, jau ir spiesti veidot savu ārējo un pat iekšējo politiku, cita starpā orientējoties arī uz ekscentriskā Ņujorkas miljardiera atstātajiem ierobījumiem amerikāņu politiskajā diskursā.
Neskatoties uz ierasto (un diezgan emocionālu) ASV 45. prezidenta kritiku, Klintones kundze pievērš uzmanību problēmām, ko agrāk demokrāti centās pat noliegt, ne tikai ignorēt:
"Abu partiju (prezidenta — red. piez.) administrācijas jau sen nenovērtē ekonomiskās politikas sekas nacionālajai drošībai (kad runa ir par ekonomisko politiku — red. piez.), kas vājina stratēģiski svarīgas nozares un novirza vitāli svarīgas ražošanas ķēdes uz ārzemēm. Saprotamu iemeslu dēļ ārpolitiskā sabiedrība (proti, Valsts departaments, prezidenta padomnieki ārpolitikas jautājumos, "smadzeņu centru" eksperti — red. piez.) pievērsa uzmanību tam, kā jaunie tirdzniecības līgumi stiprinās savienības un palielinās Amerikas ietekmi jaunattīstības valstīs. Demokrātiem ar lielāku entuziasmu bija jābremzē jaunie tirdzniecības līgumi, kad republikāņi lika šķēršļus darbaspēka atbalstam, jaunu darba vietu izveidošanai un investīcijām īpaši cietušajās kopienās pašu mājās," raksta Klintone.
Ja ne dzēliens republikāņiem, kuri patiešām pilnīgi bezatbildīgi izturējās pret ekonomiskās globalizācijas sekām, varētu nodomāt, ka šo frāzi sagatavojis kāds Donalda Trampa spīčraiters – viņš taču visu savu politisko karjeru būvēja, apsūdzot gan demokrātus, gan republikāņus par to, ka viņi apzināti izveda amerikāņu darba vietas un ražošanas jaudas uz Ķīnu, kā rezultātā Pekina nu spēj konkurēt ar Vašingtonu cīņā par pasaules vadošās valsts statusu.
Globalizācija amerikāņu gaumē ir mirusi, jo to nogalināja Tramps, un tagad pat Demokrātiskās partijas vadošā politiķe izmanto Trampa klišejas savā programmas tekstā un klāsta, ka Ķīna apdraud ASV nacionālo drošību ne vien militārajā, bet arī (pirmkārt) ekonomiskajā aspektā.
Jāatzīmē, ka Hilarijas Klintones programmā cīņai pret Ķīnu ir pievērsts vairāk uzmanības nekā cīņai pret Krieviju, lai gan daudzos gadījumos ASV galvenie ienaidnieki rakstā pieminēti viens pēc otra. Vismaz plānošanas līmenī ne par kādu "visu spēku koncentrāciju Krievijas virzienā" nevar būt ne runas. Diskusijas pamatā ir nepieciešamība atkāpties no aukstā kara klišejas un atrast pareizo veidu, kā nožņaugt Ķīnu un kompānijas pēc — Krieviju.
Tomēr, norādot uz noteiktām "Trampa" pārmaiņām demokrātiskajā politiskajā diskursā, jāiezīmē konsekventas pūles saglabāt orientāciju tikai uz konfrontāciju — spriežot pēc Klintones kundzes raksta, viņai ne prāta nenāk doma par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar Ķīnu un Krieviju, nemaz nerunājot par kaut kādu substantīvu sadarbību vai situācijas uzlabošanu. Bijusī Valsts departamenta vadītāja pat diplomātiju uzskata par instrumentu, kas nodrošina ērtāku iespēju vardarbīgam spiedienam. Piemēram, kritizējot Trampa administrāciju par neprasmi strādāt ar sabiedrotajiem, tā sniedz "pareizas diplomātijas" piemēru:
"Atgriešanās pie diplomātijas stiprinātu ASV militāro stāvokli. ASV savienības — tas ir aktīvs, kam nevar līdzināties ne Ķīna, ne Krievija, - tas ļauj Vašingtonai izplatīt spēku visā pasaulē. Piemēram, kad es biju valsts sekretāre, mēs noslēdzām vienošanos par 2500 amerikāņu kājnieku izvietošanu Ziemeļaustrālijā, netālu no strīdīgiem jūras ceļiem Dienvidķīnas jūrā."
Vārdu sakot, pasaule vēl redzēs, kā tiks pārformatēti mesli, ko ASV cenšas izsist no saviem vasaļiem. Tramps labprātāk tos iekasēja naudā, bet rafinētā demokrātiskā elite vēlas, lai vasaļi maksātu gan naudā, gan graudā, proti, darbībās, kas varētu palīdzēt ASV iegūt kaut kādas militāras priekšrocības pār Ķīnu vai Krieviju.
Taču ir arī labas ziņas: vismaz deklaratīvajā līmenī Baidena administrācijas "pelēkā kardināle" iesaka pēc iespējas izvairīties no "nejauša" kodolkara ar Ķīnu vai Krieviju. Tas, protams, iepriecina, jo Baidena administrācijā ir bariņš galīgi aptaurētu "vanagu".
Runājot par jaunu konvencionālā bruņojuma sistēmu izveidi, Klintone uzsvēra, ka šīm "iespējām klāt jābūt mehānismiem, kas ļauj veikt konsultācijas ar Ķīnu un Krieviju, lai samazinātu risku, ka konvencionāls tālā rādiusa uzbrukums tiks kļūdaini pieņemts par kodoltriecienu, kas var novest pie katastrofiskas eskalācijas." Protams, labi, ka Vašingtona, visticamāk, pieliks pūles šāda mehānisma darbībai, tomēr amerikāņu politiskās elites (tā runā ar mums ekscentriskās bijušās valsts sekretāres balsī) pievēršanās savu ģeopolitisko interešu virzīšanu ar raķešu (lai arī konvencionālo) triecieniem, pozitīvas emocijas nerada.
Amerikas "dziļvalsts" atgriešanās pie amerikāņu politiskās, militārās un diplomātiskās mašīnas svirām pie globālas apokalipses nenovedīs, taču arī miera uz planētas nebūs: ASV mēģinās atgūt savā teritorijā kaut kādas ražošanas jaudas, bet ģeopolitiskos oponentus centīsies aktīvi spiest pie sienas ar militārām un diplomātiskām metodēm. Baidena administrācijas spējas atkal pievērst ASV ekonomiku rūpniecībai ir ļoti apšaubāmas, toties tagad varam būt droši: amerikāņu kara mašīna ar prieku atsāks savas asiņainās avantūras visā pasaulē.
