Sludinājums par māsu un māsu palīgu vakancēm ar "labām krievu valodas zināšanām" raisījis asus strīdus sociālajos tīklos – vieni kritizē Rīgas bērnu slimnīcu, citi aizstāv vairāk nekā 30% iedzīvotāju.

Kļuvuši zināmi VI Pasaules diktāta latviešu valodā rezultāti, kuru lielākoties rakstīja daiļā dzimuma pārstāves.

Ja Covid-19 pandēmija Latvijā nonāks tiktāl, ka slimnīcās pietrūks vietu un iekārtu, nāksies šķirot cilvēkus "perspektīvajos" un "neperspektīvajos". Vai šķirot pēc valsts valodas zināšanām? Citādi tak vēl, nedod Dievs, būs jāatdod dzīvība "okupanta" labā!

Dziedātājs Intars Busulis aicināja neņemt piemēru no politiķiem un mācīt bērniem cienīgu attieksmi pret visiem cilvēkiem.

Nacionālā apvienība iecerējusi latviski futūristisku konkursu, kur tiek uzdots uzrakstīt domrakstu par tematu "Latviska Latvija 2040".

Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

Kāpēc krievi piešķīruši uzticības kredītu Rīgas jaunajam mēram? Prasības par krievu valodas zināšanām darbiniekiem Latvijā – kā tas ietekmē valsts tēlu? Aleksejeva lieta: drošības līdzeklis ir, bet izmeklēšanas nav. Lindermans un Gubins apsprieda aktuālākos jautājumus.

Latviešu valodu Latvijā nomaina... angļu valoda! Tātad valodas maniaki velti nīdēja krievu valodu? Totalitāro diktātu nāksies rakstīt tik un tā.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš augsti novērtēja mācības "Namejs 2020", kuras norisinājās Rīgā, un komentēja galvaspilsētas iedzīvotāju reakciju uz šiem manevriem.

Sociālo tīklu lietotāji atklājuši tirdzniecības tīkla Lidl veikalu darbinieku vakanču prasībās krievu valodas zināšanas – uzņēmumu apsūdz nepareizā Latvijas tēla izpratnē un pasūdzējās Valsts valodas centram.

Atteikties no lielas daļas kultūras tikai tāpēc, ka tai ir krievu saknes, - tā ir "pašnoniecināšana", tas ir neracionāli, uzskata Krievijas Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

Rīgas domē no partijas "Progresīvie" ievēlētā deputāte Antoņina Ņenaševa atzina krievu valodas svarīgumu Latvijā. Saeimas deputātam Atim Lejiņam tas ļoti nepatika – viņš saprata, kāpēc Latviju joprojām neuztver kā NATO un ES valsti.

Pazīstamais ārsts Roberts Fūrmanis pastāstīja, ka viņš līdz par kauliem ir latvietis un vēlas runāt ar apmeklētājiem valsts valodā.

Uz lietuvieti neizdzēšanu iespaidu atstājusi ciemošanās Latvijā un saziņa ar kādu vietējo iedzīvotāju – vīrietis sakliedzis uz viņu pēc jautājuma krievu valodā.

Nacionālpatriotos izraisījis sašutumu tas, ka Londonas mēra vēstuli daži sociālo tīklu lietotāji izvērtējuši kā parauga cienīgu piemēru komunikācija ar daudznacionālās Latvijas iedzīvotājiem.

Nacionālā apvienība pirms Rīgas domes vēlēšanām solīja vēlētājiem, ka nodrošinās latviešu valodu visos Rīgas bērnudārzos, bet tagad prāto, kā tikt galā ar milzīgajām rindām.

Kamēr Nacionālā apvienība spītīgi spiež uz to, ka priekšvēlēšanu aģitācija Latvijā jāveic tikai un vienīgi latviešu valodā, Rīgas iedzīvotāji pauž citādu viedokli.

Pēc Aleksandra Kuzmina sacītā, likumprojekts par aģitāciju latviešu valodā nozīmē politisko partiju un kandidātu brīvības ierobežošanu – brīvības uzrunāt vēlētājus jebkurā valodā.

Saeima iesniedza komisijai likumprojektu par priekšvēlēšanu aģitācijas ne valsts valodā aizliegšanu, taču juristi brīdina par sekām un draud ar tiesvedībām.

Eiropas komisija uzskata par diskriminējošu Latvijas likuma prasību, kas uzliek par pienākumu lauksaimnieciski apstrādājamas zemes potenciālajiem pircējiem pārvaldīt latviešu valodu vismaz B2 līmenī.