Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš paskaidroja, kāpēc informatīvos materiālus par vakcināciju nedrīkst izplatīt latviešu un krievu valodās.

Nodarbinātības aģentūras īpašnieci, kas publicēja Facebook sludinājumu par asistenta meklēšanu krievu valodā, izsauca paskaidrojumu sniegšanai uz Valsts darba inspekciju.

Valodas jautājums Latvijā iznīcina uzņēmējdarbību - klienti aiziet, uzskata Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistīšanas jomas pārzinātājs Aleksandrs Antonovs.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks izsmej paradoksālo situāciju ap vakcinācijai veltīto informatīvo avīzi, ko iespējams laist klajā vienīgi latviešu valodā.

Saziņa ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Latvijā atdūrusies pret tulkojuma grūtībām: tas, kas latviski skanēja kā iespēja apciemot vecmāmiņu un vectētiņu, krievu valodā pārvērties par solījumu sūtīt pie senčiem.

Latvieši ir spiesti iet uz arhīviem un maksāt par izziņām, lai apliecinātu, ka viņi mācījušies latviešu valodā.

Pazīstamais latviešu publicists Oto Ozols centās pārliecināt lasītājus, ka krievu valodas prasmes nepieciešamība apkalpošanas nozarē tiek pārspīlēta.

Elektroniska vēstule par veiksmīgu pieteikšanos Covid-19 vakcīnas saņemšanai sakaitināja juridisko zinātņu doktori Kristīni Jarinovsku, lieta ir tāda, ka informācija tika nosūtīta krievu valodā.

Latviešu dzejniece Liāna Langa Bokša ceļ trauksmi – latvieši brauc prom no valsts, jo darba devēji pieprasa krievu valodas prasmes.

Rīgas pirmklasniekam skolā no A līdz Z atklāja maizes cepšanas tehnoloģiju latviešu valodā un lika sastādīt atskaiti latviešu valodā Word programmā.

Pedagogi no jauna lūdz Saeimas deputātus pievērst uzmanību izglītības reformai Latvijā un ministres Ilgas Šuplinskas darbībai. Pēc viņu domām, politiķes soļi apdraud latviešu valodas pastāvēšanu.

Krievu un latviešu attiecības Latvijā var raksturot īsi – "pieņemoša atsvešināšanās". Savukārt Latvijas valdība nepalaiž garām iespēju pieliet eļļu ugunī ar vispārējas saliedēšanas lozungu.

Kāds Latvijas iedzīvotājs šķīstošās kafijas etiķetē saskatīja krievu valodu, ar ko bija ļoti neapmierināts, jo šī kafija taču tika ražota Latvijā!

Jaunā Rīgas domes politika attiecībā uz bērnudārziem ir pat stingrāka nekā iepriekš pieņemtais likums par apmācības iespējām visās Latvijas pirmsskolas iestādēs valsts valodā.

Sludinājums par māsu un māsu palīgu vakancēm ar "labām krievu valodas zināšanām" raisījis asus strīdus sociālajos tīklos – vieni kritizē Rīgas bērnu slimnīcu, citi aizstāv vairāk nekā 30% iedzīvotāju.

Kļuvuši zināmi VI Pasaules diktāta latviešu valodā rezultāti, kuru lielākoties rakstīja daiļā dzimuma pārstāves.

Ja Covid-19 pandēmija Latvijā nonāks tiktāl, ka slimnīcās pietrūks vietu un iekārtu, nāksies šķirot cilvēkus "perspektīvajos" un "neperspektīvajos". Vai šķirot pēc valsts valodas zināšanām? Citādi tak vēl, nedod Dievs, būs jāatdod dzīvība "okupanta" labā!

Dziedātājs Intars Busulis aicināja neņemt piemēru no politiķiem un mācīt bērniem cienīgu attieksmi pret visiem cilvēkiem.

Nacionālā apvienība iecerējusi latviski futūristisku konkursu, kur tiek uzdots uzrakstīt domrakstu par tematu "Latviska Latvija 2040".