Latviešu mediji stāsta: situāciju Latvijā var salīdzināt ar GULAGa nometni
© Sputnik / Дмитрий Дубинский
Sekot līdzi rakstam
"Situāciju Latvijā psiholoģiskā ziņā var salīdzināt ar gulaga nometni. Ieslodzītie ir demoralizēti, viņi, protams, neuzticas nometnes sargiem," konstatēja Francijā dzīvojošais latviešu jurists Juris Rudevskis.
RĪGA, 8. novembris – Sputnik. "Situāciju Latvijā psiholoģiskā ziņā var salīdzināt ar gulaga nometni. Ieslodzītie ir demoralizēti, viņi, protams, neuzticas nometnes sargiem," Bet ja nometnes sargs pasaka, lūk, šis cilvēks jums zog maizi, tad pārējie ieslodzītie metas viņam virsū un saplosa gabalos. Tas šobrīd notiek Latvijā," tā situāciju valstī intervijā Neatkarīgajai raksturoja Francijā dzīvojošais latviešu jurists, tiesību zinātņu doktors Juris Rudevskis.
"Vēroju to, kas notiek Latvijā un citviet pasaulē. Situāciju var raksturot ar vienu vārdu - ārprāts. Ir valstis, kur šis ārprāts tikpat kā nav jūtams, ir valstis ar augstāku vai zemāku ārprāta gradāciju, taču Latvijā ārprāts patiešām sit augstu vilni.
Kā jūs domājat, ko teiktu cilvēki vēl pirms desmit gadiem (nemaz nerunājot par Atmodas laikiem), ja mēs viņiem parādītu to, kas notiek šodien? Viņi tam vienkārši nenoticētu. Viņi domātu, ka tā ir kaut kāda hipertrofēta un pilnīgi traka parodija par Franca Kafkas darbiem. Atsevišķos punktos Kafka vienkārši "atpūšas", viņš ir pārtrumpots ar šodienas realitāti.
5 Oktobris 2021, 18:51
Neviens taču nevarēja iedomāties, ka mēs dzīvosim sabiedrībā, kurā cilvēka personību, tas ir, cilvēku kā tādu vērtēs pēc viņa piekrišanas (vai nepiekrišanas) ievadīt organismā kaut
Šajā gadījumā nav svarīgi, cik tas ir zinātniski pamatots (vai nepamatots) no šā brīža zinātnisko atziņu viedokļa, jo zinātnes dati pastāvīgi mainās un attīstās. Šo jautājumu es atstāju zinātnieku ziņā. Taču padomāsim, cik baisi tas ir: cilvēka pilsonisko un profesionālo lojalitāti arvien biežāk mēra nevis pēc uzticības brīvajai Latvijai, latviešu valodai, sarkanbaltsarkanajam karogam - tātad tām vērtībām un ideāliem, par kuriem krita latviešu strēlnieki un par kuriem cilvēki stāvēja uz barikādēm 1991. gadā, - bet pēc tā, vai viņš bez liekiem jautājumiem ļauj sev iešļircināt kaut kādu medicīnisku substanci.
Šajā gadījumā nav svarīgi, cik tas ir zinātniski pamatots (vai nepamatots) no šā brīža zinātnisko atziņu viedokļa, jo zinātnes dati pastāvīgi mainās un attīstās. Šo jautājumu es atstāju zinātnieku ziņā. Taču padomāsim, cik baisi tas ir: cilvēka pilsonisko un profesionālo lojalitāti arvien biežāk mēra nevis pēc uzticības brīvajai Latvijai, latviešu valodai, sarkanbaltsarkanajam karogam - tātad tām vērtībām un ideāliem, par kuriem krita latviešu strēlnieki un par kuriem cilvēki stāvēja uz barikādēm 1991. gadā, - bet pēc tā, vai viņš bez liekiem jautājumiem ļauj sev iešļircināt kaut kādu medicīnisku substanci.
Tas pats par sevi skan briesmīgi; vēl nesen domāju - kaut kas tāds var notikt tikai antiutopiskās fantastikas romānos un filmās. Ja esam to pieļāvuši, tad kas būs nākamais, ko pieļausim? Diemžēl no cilvēkiem sagaidāmā absurda potenciālu nekad nevajag novērtēt par zemu…
Tie cilvēki, kuri apstrīd šādu lietu kārtību vai pat mēģina uzdot konstruktīvus jautājumus, tiek automātiski pasludināti par "tautas ienaidniekiem"," jurists pauda savu viedokli.
Viņu savā slejā papildināja arī NRA publicists Bens Latkovskis.
Viņš raksta, ka pat pēc pandēmijas sekmīgas pārvarēšanas latvieši mainīsies, jo mainījuši savu DNS ar pārliecību, ka šo tautu uz labo pusi var mainīt tikai ar sodiem un pērieniem...
