https://sputniknewslv.com/20220302/krievu-bernus-latvija-velas-piespiest-macities-latviesu-valoda-no-1-klases-20710913.html
Krievu bērnus Latvijā vēlas piespiest mācīties latviešu valodā no 1. klases
Krievu bērnus Latvijā vēlas piespiest mācīties latviešu valodā no 1. klases
Sputnik Latvija
Lielākā daļa koalīcijas partiju atbalstījušas pāreju pie mācībām skolās vienīgi latviešu valodā. 02.03.2022, Sputnik Latvija
2022-03-02T09:53+0200
2022-03-02T09:53+0200
2022-03-02T09:53+0200
latvijā
latvijā
latviešu valoda
krievu skolas
krievvalodīgie
elizabete krivcova
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/1a/18182743_0:130:1281:850_1920x0_80_0_0_3ef10c899ddcecc9902f7bfca7d244b7.jpg
RĪGA, 2. marts — Sputnik. Nacionālā apvienība ierosinājusi ieviest mācības skolās vienīgi latviešu valodā jau no šī gada 1. septembra. Tomēr lielākā daļa koalīcijas atbalstīja pāreju pie mācībām vienīgi latviešu valodā skolās sešu gadu laikā no 2023./24. mācību gada. Izglītības likuma grozījumus Saeima izskatīs jau šonedēļ, vēsta Тvnet.lv.2018. gada martā Saeima apstiprināja Izglītības likuma grozījumus, kas paredz: no 2021. gada mācības vidusskolā notiek latviešu valodā, pamatskolās latviešu valodā tiek apgūti 80% priekšmetu, sākumskolās – 50%. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no 2018. gada 1. septembra latviešu valoda kļuvusi par galveno visās pirmskolas izglītības iestādēs, un tas būtiski ierobežo krievu bērnu iespējas saņemt izglītību dzimtajā valodā.Tagad NA sagatavojusi grozījumus, kas paredz jau no nākamā mācību gada pāriet pie mācībam vienīgi latviešu valodā.Koalīcija atbalsta ideju, taču ne termiņus. Lielākā daļa koalīcijas politiķu atbalstīja pāreju pie mācībām tikai latviešu valodā sešu gadu laikā no 2023./24. mācību gada, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš. Tā bērnus Latvijā vairs "nešķiros pēc macību valodas", tas stiprināšot valsti un sabiedrību.Izglītības ministre Anita Muižniece paziņoja, ka izglītība vienīgi latviešu valodā jau no 1. septembra būtu kā sods mazākumtautību bērniem, un nolēma neatbalstīt ātras pārmaiņas. Viņa ieteica sākt reformu no 2023./24. mācību gada, pieņemto bērnus 1. klasē latviešu plūsmā. Tas nozīmēs pakāpenisku atteikšanos no mācību programmām mazākumtautību valodās no 2023./24. mācību gada 1.-7. klasēs.Pie tam ir svarīgi saglabāt iespējas vēl aizvien apgūt mazākumtautību valodas, vēsturi, kultūru un ģeogrāfiju kā atsevišķus kursus, it īpaši ņemot vērā to, ka Latvijā var nonākt liels skaits bēgļu no Ukrainas, atzīmēja Muižniece.Izglītības un zinātnes ministrija tuvākajā laikā iesniegs likumprojektu paketi ar atbilstošajiem grozījumiem, viņa paskaidroja.Juriste Elizabete Krivcova, komentējot grozījumus, atzīmēja, ka izglītības kvalitāte Latvijā ir atkāpusies otrajā plānā, dodot vietu politiskajām prasībām."Lūk, kā es saprotu šo plānu:- skolotāju deficīta problēmu tagad var nerisināt. Izglītības sistēmas iespējas un rezultāti tagad nevienu neinteresē;- vairs nevajag obligāti celt algas skolotājiem un audzinātājiem, - ir taču karš;- vienota skola Latvijā – kad latviešu un krievu bērni mācās latviešu valodā, tikai noteikti – dažādās skolās. Pie tam elites bērni arī mācās atsevišķi – angļu, franču, vācu valodās starptautiskajās skolās un vairākās ģimnāzijās;- bilingvālā izglītība saglabājas, taču vienīgi bēgļiem. Arī tas ir vienotās Latvijas skolas paveids – ātrāk likvidēt integrācijas iespējas, lai bēgļi mazāk saskartos ar viņiem saprotamajiem krievu tautības iedzīvotājiem un, vēlams, pēc iespējas ātrāk aizbrauktu no šejienes," Krivcova stāstīja savā lapā Facebook.Atgādināsim, ka daudzi bērnu vecāki Latvijā nepiekrita arī iepriekšējai mazākumtautību skolu reformai un nolēma cīnīties pret to tiesās. Šobrīd Eiropas cilvēktiesību tiesa izskata vecāku prasību pret nesenajiem ierobežojumiem bērnudārzos, valsts skolās un privātskolās. Strasbūrā saņemtas vairāk nekā 150 prasības pret reformu bērnudārzos, privātskolas un valsts skolās.
https://sputniknewslv.com/20220212/ect-sanemusi-vairak-neka-300-prasibas-pret-valodu-reformu-krievu-skolas-20419152.html
https://sputniknewslv.com/20220205/levits-grib-aizliegt-krievu-valodu-skolas-macit-ka-otro-svesvalodu-20303535.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvijā, latviešu valoda, krievu skolas, krievvalodīgie, elizabete krivcova
latvijā, latviešu valoda, krievu skolas, krievvalodīgie, elizabete krivcova
Krievu bērnus Latvijā vēlas piespiest mācīties latviešu valodā no 1. klases
Lielākā daļa koalīcijas partiju atbalstījušas pāreju pie mācībām skolās vienīgi latviešu valodā.
RĪGA, 2. marts — Sputnik. Nacionālā apvienība ierosinājusi ieviest mācības skolās vienīgi latviešu valodā jau no šī gada 1. septembra. Tomēr lielākā daļa koalīcijas atbalstīja pāreju pie mācībām vienīgi latviešu valodā skolās sešu gadu laikā no 2023./24. mācību gada. Izglītības likuma grozījumus Saeima izskatīs jau šonedēļ, vēsta
Тvnet.lv.
2018. gada martā Saeima apstiprināja Izglītības likuma grozījumus, kas paredz: no 2021. gada mācības vidusskolā notiek latviešu valodā, pamatskolās latviešu valodā tiek apgūti 80% priekšmetu, sākumskolās – 50%. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no 2018. gada 1. septembra latviešu valoda kļuvusi par galveno visās pirmskolas izglītības iestādēs, un tas būtiski ierobežo krievu bērnu iespējas saņemt izglītību dzimtajā valodā.
Tagad NA sagatavojusi grozījumus, kas paredz jau no nākamā mācību gada pāriet pie mācībam vienīgi latviešu valodā.
Koalīcija atbalsta ideju, taču ne termiņus. Lielākā daļa koalīcijas politiķu atbalstīja pāreju pie mācībām tikai latviešu valodā sešu gadu laikā no 2023./24. mācību gada, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš. Tā bērnus Latvijā vairs "nešķiros pēc macību valodas", tas stiprināšot valsti un sabiedrību.
Izglītības ministre Anita Muižniece paziņoja, ka izglītība vienīgi latviešu valodā jau no 1. septembra būtu kā sods mazākumtautību bērniem, un nolēma neatbalstīt ātras pārmaiņas. Viņa ieteica sākt reformu no 2023./24. mācību gada, pieņemto bērnus 1. klasē latviešu plūsmā. Tas nozīmēs pakāpenisku atteikšanos no mācību programmām mazākumtautību valodās no 2023./24. mācību gada 1.-7. klasēs.
Pie tam ir svarīgi saglabāt iespējas vēl aizvien apgūt mazākumtautību valodas, vēsturi, kultūru un ģeogrāfiju kā atsevišķus kursus, it īpaši ņemot vērā to, ka Latvijā var nonākt liels skaits bēgļu no Ukrainas, atzīmēja Muižniece.
Izglītības un zinātnes ministrija tuvākajā laikā iesniegs likumprojektu paketi ar atbilstošajiem grozījumiem, viņa paskaidroja.
Juriste Elizabete Krivcova, komentējot grozījumus, atzīmēja, ka izglītības kvalitāte Latvijā ir atkāpusies otrajā plānā, dodot vietu politiskajām prasībām.
"Lūk, kā es saprotu šo plānu:
- skolotāju deficīta problēmu tagad var nerisināt. Izglītības sistēmas iespējas un rezultāti tagad nevienu neinteresē;
- vairs nevajag obligāti celt algas skolotājiem un audzinātājiem, - ir taču karš;
- vienota skola Latvijā – kad latviešu un krievu bērni mācās latviešu valodā, tikai noteikti – dažādās skolās. Pie tam elites bērni arī mācās atsevišķi – angļu, franču, vācu valodās starptautiskajās skolās un vairākās ģimnāzijās;
- bilingvālā izglītība saglabājas, taču vienīgi bēgļiem. Arī tas ir vienotās Latvijas skolas paveids – ātrāk likvidēt integrācijas iespējas, lai bēgļi mazāk saskartos ar viņiem saprotamajiem krievu tautības iedzīvotājiem un, vēlams, pēc iespējas ātrāk aizbrauktu no šejienes," Krivcova stāstīja savā lapā Facebook.
Atgādināsim, ka daudzi bērnu vecāki Latvijā nepiekrita arī iepriekšējai mazākumtautību skolu reformai un nolēma cīnīties pret to tiesās. Šobrīd Eiropas cilvēktiesību tiesa izskata vecāku prasību pret nesenajiem ierobežojumiem bērnudārzos, valsts skolās un privātskolās. Strasbūrā saņemtas vairāk nekā 150 prasības pret reformu bērnudārzos, privātskolas un valsts skolās.
