Nav nekāds brīnums, ka Ministru kabinets nesteidz pildīt ANO rekomendācijas un publicēt datus par krievu un latviešu ienākumiem, jo tad etniskā diskriminācija Latvijā būs pārlieku labi saskatāma.

Nacionālās apvienības pārziņā esošā Kultūras ministrija atradusi labus vārdus mazākumtautībām.

Latvijas iedzīvotāju izbrīnīja darba devēja attieksme pret viņas krievu draudzeni – latviešu skolas absolventi, kura runā bez akcenta, "atšuva" ar latviešu valodas nemācēšanas ieganstu.

Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību ierobežošana nekādā veidā neveicina Krievijas dalību Baltijas republikas ekonomiskajā attīstībā.

Atbildot uz skolēna jautājumu par dabaszinību tēmu, kas tika uzdots krieviski, skolotāja vien norādīja, ka zēnam vairāk jāklausās latviešu valodā, viņas uzdevums ir mācīt valsts valodā.

Krievija turpina uzmanīgi sekot līdzi situācijai ar mācībām krievu valodā Latvijā un raksturo to kā "sašutumu raisošu".

Aktīvists Degi Karajevs paskaidroja, kāpēc bērnam no krievu ģimenes Latvijā nav vitāli nepieciešamas latviešu valodas zināšanas.

Latvijas varasiestādes kārtējo reizi apstiprināja savu attieksmi pret krieviem, kā pret otrās šķiras cilvēkiem, kad ieviesa latviešu mācībvalodu visos bērnudārzos: Krievijas vēstniecība ir sašutusi par Saeimas diskriminējošo lēmumu.

Par to, cik svarīga ir sabiedrības reakcija, neiecietība pret nevainīgo vajāšanu, par vārda brīvību kā lielāko vērtību. Tiem, kuri nevēlas nokļūt specdienestu redzeslokā...

Latvijas VDD plēš matus: eksperts nav konstatējis ne "sabiedrības šķelšanu", ne "provokācijas" runās, kas izskanēja Vislatvijas vecāku sapulcē.

Krievvalodīgo mediju finansējums Baltijas valstīs tiks palielināts, lai izstumtu no tiem KF mediju saturu.

Vladimirs Lindermans uzskata, ka, ierosinot lietas pret krievu aktīvistiem, Latvijas specdienesti rāda, ka ir gatavi sodīt par jebkādiem soļiem krievu sabiedrības interešu labā.

Būtu ieteicams uz ārkārtas situācijas laiku piebremzēt izglītības reformu: nākamie pirmklasnieki krievu ģimenēs sēž mājās karantīnā un runā dzimtajā valodā nevis mācās latviešu valodu bērnudārzos, atgādināja aktīvists Degi Karajevs.

Partija "Alternatīva" lūgusi Valsts drošības dienestu novērtēt Dzintara Rasnača izteikumus par krievvalodīgajām "māmiņām" un koronavīrusu. Politiķu ieskatā, Rasnača izteikumi sēj starpnacionālo naidu.

Agrāk valodu skrūves Latvijā varēja skaidrot ar to, ka varasiestādes vēlas radīt komfortablus apstākļus latviešiem. Lai latvietis visur varētu runāt dzimtajā valodā. Taču tagad tā ir tīrākā diskomforta radīšana krieviem. Skan aicinājums – brauciet prom.

Pārtraukt 16. marta gājienus un pulcēšanos 9. maijā, kā arī atlaist "Saskaņu" – tā Latvijas galvenās ziņu aģentūras vadītājs ierosina radīt politisko līdzsvaru valstī.

Lietuvas krievvalodīgie vēlas saglabāt savu valodu un savu identitāti, taču valdībai ir citi plāni.