Krievijā

Krievu pasaules daļa, nevis krievi: par ko runāja tautiešu kongresā

© Sputnik / Илья Питалев / Pāriet pie fotobankasVII Всемирный конгресс российских соотечественников, проживающих за рубежом
VII Всемирный конгресс российских соотечественников, проживающих за рубежом - Sputnik Latvija, 1920, 16.10.2021
Kā Krievija plāno attīstīt krievu valodu tuvākajās ārzemēs? Lasiet Sputnik reportāžu no VII Vispasaules tautiešu kongresa.
RĪGA, 16. oktobris — Sputnik. Septītajā Vispasaules tautiešu kongresā Maskavā piedalījās 400 delegāti no 100 valstīm, tai skaitā no tuvējām ārvalstīm.
Uz kādiem atvieglojumiem var cerēt tautieši no postpadomju valstīm, kā palielināsies kvotas studijām Krievijas augstskolās un kāpēc par krieviem dažreiz tiek dēvēti citu tautību pārstāvji, lasiet Sputnik materiālā.

"Krievs" ir daudznacionāls jēdziens

Nevienam nav noslēpums, ka termins "Krievu pasaule" izraisa neviennozīmīgu reakciju ārpus Krievijas. Kāds atbalsta "Krievu pasaules" koncepciju, uzskatot, ka Krievijai, tāpat kā jebkurai citai valstij, ir jāatbalsta diasporas pārstāvji ārvalstīs. Bet ir arī tie, kuri atklāti to kritizē, dēvējot par ekspansijas mēģinājumu.
Депутаты на пленарном заседании Госдумы РФ - Sputnik Latvija, 1920, 24.09.2021
Viedoklis
Stingri cīnīsimies ar rusofobiju Baltijas valstīs – Krievijas parlamenta deputāti
Tomēr ar ārpolitikas doktrīnu izstrādi Krievijai klājas grūtāk nekā citām valstīm, jo PSRS sastāvā bija 15 republikas, un katrā no tām joprojām runā krieviski. Turklāt arī ir svarīgi, ka ne visi bijušo padomju valstu krievvalodīgie pilsoņi ir etniskie krievi. Iespējams, tieši tāpēc Krievija termina "diaspora" vietā (pēc nacionālās vai reliģiskās pazīmes) izmanto citu – "tautieši".
Pie tautiešu kategorijas ir pieskaitāmas vairākas personu grupas: Krievijas pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvo ārpus tās robežām, personu pēcteči, kuri dzīvoja Krievijas Federācijas teritorijā, kā arī personas, kas ir pieskaitāmas pie Krievijas teritorijā vēsturiski dzīvojošām tautām.
"Krievija ir daudznacionāla un daudzkonfesionāla valsts," paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs Tautiešu kongresa atklāšanā. "Mūsu pieredze tautu, kultūru un reliģiju sadzīvošanas ziņā ir unikāla."
Lavrovs ir pārliecināts, ka apvienojošais pamats visiem šiem reliģiju un kultūru pārstāvjiem ir krievu valoda. Krievijas Federācijas padomes spīkere Valentīna Matvijenko uzstāšanās laikā arī izcēla valodu, nevis dalībnieku tautību.
"Pandēmijas smagākajos mēnešos jūs palīdzējāt mūsu pilsoņiem, kuri nonākuši grūtā dzīves situācijā. Uz jums var paļauties," ar pateicību uzrunāja Matvijenko tuvo ārzemju valstu iedzīvotājus, piebilstot, ka kopā viņi veido "daudznacionālu pasauli".
"Pilnīgi neticamās situācijās nonāk mūsu krievu cilvēki neatkarīgi no tautības – krievu vācieši, krievu ebreji, krievu uzbeki. Nelikumīga kriminālvajāšana, aizliegums sievietēm, kuras apprecējušās ar ārzemniekiem, sazināties ar saviem bērniem," pauda Krievijas pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Tatjana Moskaļkova.

Likvidēt šķēršļus

Kā norādīja Sergejs Lavrovs, pēdējo 20 gadu laikā Krievija kopā ar tautiešiem paveikusi "nozīmīgu uzdevumu – padarīt par realitāti daudznacionālo krievu pasauli". Viņaprāt, daudzējādā ziņā to veicinājusi Krievijas Konstitūcijas grozījumi par tautiešu tiesību un interešu aizsardzību.
"Šīs tiesību normas ļauj pilnveidot valsts politiku attiecībā uz tiem, kam liktenis lēmis dzīvot ārpus Krievijas," uzsvēra Lavrovs.
Tautiešu regulāras tikšanās palīdzēja Krievijas varas iestādēm vienkāršot Krievijas pilsonības iegūšanas procedūru, uzskata Krievijas IeM Galvenās Migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Valentīna Kazakova.
"Daudz paveikts trīs gadu laikā. Nav jāuzrāda atteikšanās no esošās pilsonības. Kazahstānas, Moldovas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņi tagad var iegūt pilsonību vienkāršotā kārtībā," paziņoja Kazakova.
Министр иностранных дел РФ Сергей Лавров - Sputnik Latvija, 1920, 23.08.2021
Krievijā
Īpašas uzmanības zonā: Lavrovs paziņoja par jaunajiem tautiešu aizsardzības pasākumiem
Valentīna Kazakova atklāja, ka Krievijas tautiešu brīvprātīgas pārcelšanās valsts programma jau pārsniegusi miljonu dalībnieku – šī gada maijā miljono apliecību saņēmis tautietis no Kazahstānas.
"Lielisks puisis, mediķis, kopš pandēmijas pirmajām dienām viņš atradās sarkanajā zonā un palīdzēja mūsu pilsoņiem cīnīties ar slimību. Patlaban Krievijas teritorijā uzturas apmēram 7 miljoni ārvalstnieku un daudzi no viņiem ir mūsu tautieši. IeM uzdevums ir samazināt administratīvos šķēršļus, kas traucē viņiem saņemt Krievijas pilsonību," viņa teica.

Tuvējām ārzemēm būs vairāk kvotu

Pirmais tautiešu vilnis — tie ir cilvēki, kas pārdzīvojuši Padomju Savienības sabrukumu. Tomēr tagad Krievijai ir jāpievērš liela uzmanība jaunajai paaudzei, uzskata Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis.
"1989.–90. gados krievu valodu prata 350 miljoni cilvēku pasaulē, bet tagad – 270. Vēsturiskajā mērogā 30 gadi ir niecīgs laika posms — un lūk, mīnus 80 miljoni cilvēku! Nesen Biškekā atvērām Čehova skolu, taču simtiem skolu slēgtas dažādās valstīs. Tāpēc izglītība mums tagad ir svarīgākais uzdevums," viņš uzsvēra.
Леонид Калашников выступает на пленарном заседании  - Sputnik Latvija, 1920, 17.04.2021
Ir iedarbīga metode: KF politiķis paskaidroja, kā aizsargāt žurnālistu tiesības Latvijā
Nākamajā gadā Krievija gatavojas nodot ekspluatācijā 5 skolas un katra no tām varēs uzņemt līdz 1200 skolēnus, norāda Krievijas Federācijas izglītības ministra vietnieks Andrejs Korņejevs. Pēc viņa vārdiem, Krievija veido jaunu apmācības formātu – tajās mācās pēc Krievijas standarta, bet ar integrētu nacionālo komponentu (nacionālās valodas un vēstures apgūšanu). Viena šāda skola jau ir Turkmenistānā. Vēl 9 plānots atvērt Kirgizstānā.
Krievija palielina ne vien skolu skaitu, bet arī kvotu skaitu bezmaksas studijām savās universitātēs, piebilst Zinātnes un augstākās izglītības ministra vietnieks Dmitrijs Afanasjevs. Nākamajā mācību gadā kvotu skaits sasniegs 23 000, bet 2023. gadā – 30 000.
"Tāpat ārvalstīs, 17 valstīs, darbojas 40 Krievijas augstākās izglītības iestāžu filiāles, tajās studē 17 000 studentu. Turklāt Armēnijā, Tadžikistānā, Kirgizstānā un Baltkrievijā pastāv dubultas pakļautības organizācijas (slāvu universitātes, ko kontrolē gan Krievija, gan atrašanās valsts – red.piez.)," atzīmēja Afanasjevs.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала