Attālināto mācību situācijā personālais dators kļūst par izglītības infrastruktūras neatņemamu daļu, tātad tas bērniem jāiegādājas uz valsts vai pašvaldības rēķina, uzskata iniciatīvas autori.

ANO ir noraizējusis par stāvokli izglītībā, ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmijas dēļ visā pasaulē bija slēgts liels skaits skolu. Šāds stāvoklis var iznīcināt gadu desmitiem ilgu progresu.

Valdība apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, kas paredz jaunā mācību gada sākumu skolās un citās mācību iestādēs. Tas ietver dažādus darbību variantus atbilstoši epidemioloģiskās situācijas attīstībai.

Attālināto mācību laikā pedagogu slodze būtiski pieaugs, bet algas izmērs saglabāsies.

Pedagogu arodbiedrīa pieprasa dezinfekcijas līdzekļu iegādi skolām un kompensācijas skolotājiem par viediekārtu un sakaru līdzekļu iegādi.

Vairs nav aiz kalniem jaunā mācību gada sākums, un Latvijas varasiestādēm jāizdomā, kā skolēni un studenti mācīsies vēl nebeigušās pandēmijas apstākļos, kaut kas jau ir izlemts.

Šogad centralizēto valsts eksāmenu rezultāti, salīdzinot ar pērnā gada rezultātiem, lai arī ne tik būtiski, taču ir mainījušies.

Izglītības un zinātnes ministrija joprojām "dedzina"! Bet ne jau sasildot apkārtējos, bet gan ar napalmu cilvēkos – skolotājiem un vecākiem, paziņoja kādas Rīgas skolas direktore Anna Vladova.

1.-6. klašu audzēkņu mācības klātienē plānots nodrošināt arī Covid-19 iespējamā otrā viļņa apstākļos, paziņoja izglītības ministre Ilga Šuplinska.

Venēcijas komisijas viedoklis īsumā: privātskolām ir jādod brīvība, valsts skolās viss ir kārtībā, kamēr nav pierādīta negatīva ietekme uz kvalitāti, pastāstīja jurists Aleksejs Dimitrovs.

Pašlaik strādā tikai bērnudārzi, notiek konsultācijas klātienē skolēniem, kuriem paredzēts kārtot eksāmenus, kā arī notiek paši eksāmeni.

Tomēr izdevies nonākt tur, kur latviešu valodas stiprināšanas vēlme ierbežo cilvēka tiesības un brīvības Latvijā, uzsvēra juriste un tiesībsardze Elizabete Krivcova.

Rīgas skolas direktore Anna Vladova pastāstīja, kādas problēmas radījušas attālinātās mācības, kas pievienojušās izglītības reformai un pedagogu trūkuma problēmai.

Šogad bērniem jau tāpat klājas smagi, turklāt policijas akadēmijās neapgūst pedagoģisko procesu: pedagogs Aleksandrs Livčaks kritizēja likumsargu klātbūtni skolas eksāmenos.

Pagājuši divi tālmācību mēneši – absolūti jauna un visnotaļ sāpīga pieredze Latvijas skolām. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija jau nopietni plāno šīs epopejas turpinājumu arī nākamajā mācību gadā.

Sarežģītā epidemioloģiskā stāvokļa dēļ pasaulē, kā arī Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas rezultātā šogad eksāmeni notiks īpaša formātā.

Atbildot uz skolēna jautājumu par dabaszinību tēmu, kas tika uzdots krieviski, skolotāja vien norādīja, ka zēnam vairāk jāklausās latviešu valodā, viņas uzdevums ir mācīt valsts valodā.

Krievija turpina uzmanīgi sekot līdzi situācijai ar mācībām krievu valodā Latvijā un raksturo to kā "sašutumu raisošu".

Aktīvists Degi Karajevs paskaidroja, kāpēc bērnam no krievu ģimenes Latvijā nav vitāli nepieciešamas latviešu valodas zināšanas.

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija pastāstīja, kā skolēni varēs saņemt atestātus, kā arī par to, vai šogad būs izlaiduma svinības.