https://sputniknewslv.com/20211213/nauda-un-prestizs-ka-piesaistit-skolotajus-19596799.html
Nauda un prestižs: kā piesaistīt skolotājus
Nauda un prestižs: kā piesaistīt skolotājus
Sputnik Latvija
Salīdzinājumā ar citām valstīm, Latvija ir spiesta pastāvīgi mazināt prasības pret skolotāja profesiju. 13.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-13T16:33+0200
2021-12-13T16:33+0200
2021-12-13T16:33+0200
latvijā
latvijā
izglītība
skolotāji
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/1e/18227877_0:92:1280:812_1920x0_80_0_0_c073d67878d860ae74cacfc5be9f1486.jpg
RĪGA, 13. decembris — Sputnik. Pedagogu trūkuma problēmu būtu iespējams atrisināt līdzsvarojot slodzi, palielinot algu un ceļot profesijas prestižu, - šādu viedokli pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga intervijā Latvijas Radio.Pedagogu trūkums jau vismaz desmit gadus ir ļoti aktuāla problēma Latvijā, bet pēdējos mēnešos situācija vēl pasliktinājusies, ņemot vērā obligāto vakcināciju Covid-19 profilaksei. Jau līdz 15. novembrim, kad stājās spēkā obligātās vakcinācijas prasība, skolās valstī trūka apmēram 600 pedagogi. Kopš tā laika darbu skolās zaudējuši vēl vairāk nekā 600 skolotāji.Vanaga atzīmēja, ka arodbiedrība izskata gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pedagogu trūkuma problēmas. Piemēram, viņa atklāja, ka skolotāji bez sertifikāta var strādāt attālināti, taču tas vēl jāapspriež. Bez tam atlikušajiem pedagogiem ir liela daļa tā saucamo kontaktstundu, bet pārslodze noved pie "izdegšanas".Viņa uzsvēra, ka kadru trūkuma dēļ valstī ir "populāri īstermiņa risinājumi" un konstatēja, ka pēdējā laikā nozarē vērojams pagrimums, bet neatrisināti jautājumi tikai krājas.Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela LTV programmā "Rīta panorāma" atzīmēja, ka salīdzinājumā ar citām valstīm, Latvija ir spiesta pastāvīgi samazināt prasības pedagoga profesijai. Tas lielā mērā saistīts ar speciālistu deficītu, tātad nav iespējams izvirzīt augstākas prasības profesijas saņemšanai.Piemēram, kaimiņvalstīs – Somijā un Igaunijā skolotājiem vajadzīga maģistra pakāpe, tātad pasniedzēju amatu ieņem īsti profesionāļi, atzīmēja dekāne. Vajadzīgs atbilstošs pedagoga darba atalgojums, taču cīņā ar skolotāju trūkumu, uzskata Daniela, prestižs ir svarīgāks.Skolotāju algas Latvijā ir vienas no zemākajām starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīm. Pēc ESAO datiem, 2019. gadā 39% sākumskolu skolotāju Latvijā bija vecāki par 50 gadiem.2020. gada pavasarī darbu sāka pilotprojekts "Mācītspēks", kura īstenošanā piedalījās trīs universitātes – Latvijas, Liepājas un Daugavpils. Tā uzdevums bija piesaistīt skolotāja darbam speciālistus ar izglītību un praktisko pieredzi kādā jomā un palīdzēt viņiem saņemt darbam skolā nepieciešamo izglītību un praktiskās iemaņas.
https://sputniknewslv.com/20210915/nevakcineta-skolotaja-lemusi-talmacibam-25-klases-18426794.html
https://sputniknewslv.com/20211120/darbs-kaujas-lauka-apstaklos-skolas-cinas-par-pedagogiem-19284971.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvijā, izglītība, skolotāji
latvijā, izglītība, skolotāji
Nauda un prestižs: kā piesaistīt skolotājus
Salīdzinājumā ar citām valstīm, Latvija ir spiesta pastāvīgi mazināt prasības pret skolotāja profesiju.
RĪGA, 13. decembris — Sputnik. Pedagogu trūkuma problēmu būtu iespējams atrisināt līdzsvarojot slodzi, palielinot algu un ceļot profesijas prestižu, - šādu viedokli pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga intervijā
Latvijas Radio.
15 Septembris 2021, 08:41
Pedagogu trūkums jau vismaz desmit gadus ir ļoti aktuāla problēma Latvijā, bet pēdējos mēnešos situācija vēl pasliktinājusies, ņemot vērā obligāto vakcināciju Covid-19 profilaksei. Jau līdz 15. novembrim, kad stājās spēkā obligātās vakcinācijas prasība, skolās valstī trūka apmēram 600 pedagogi. Kopš tā laika darbu skolās zaudējuši vēl vairāk nekā 600 skolotāji.
Vanaga atzīmēja, ka arodbiedrība izskata gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pedagogu trūkuma problēmas. Piemēram, viņa atklāja, ka skolotāji bez sertifikāta var strādāt attālināti, taču tas vēl jāapspriež. Bez tam atlikušajiem pedagogiem ir liela daļa tā saucamo kontaktstundu, bet pārslodze noved pie "izdegšanas".
Viņa uzsvēra, ka kadru trūkuma dēļ valstī ir "populāri īstermiņa risinājumi" un konstatēja, ka pēdējā laikā nozarē vērojams pagrimums, bet neatrisināti jautājumi tikai krājas.
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela LTV programmā "Rīta panorāma" atzīmēja, ka salīdzinājumā ar citām valstīm, Latvija ir spiesta pastāvīgi samazināt prasības pedagoga profesijai. Tas lielā mērā saistīts ar speciālistu deficītu, tātad nav iespējams izvirzīt augstākas prasības profesijas saņemšanai.
Piemēram, kaimiņvalstīs – Somijā un Igaunijā skolotājiem vajadzīga maģistra pakāpe, tātad pasniedzēju amatu ieņem īsti profesionāļi, atzīmēja dekāne. Vajadzīgs atbilstošs pedagoga darba atalgojums, taču cīņā ar skolotāju trūkumu, uzskata Daniela, prestižs ir svarīgāks.
Skolotāju algas Latvijā ir vienas no zemākajām starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīm. Pēc ESAO datiem, 2019. gadā 39% sākumskolu skolotāju Latvijā bija vecāki par 50 gadiem.
2020. gada pavasarī darbu sāka pilotprojekts "Mācītspēks", kura īstenošanā piedalījās trīs universitātes – Latvijas, Liepājas un Daugavpils. Tā uzdevums bija piesaistīt skolotāja darbam speciālistus ar izglītību un praktisko pieredzi kādā jomā un palīdzēt viņiem saņemt darbam skolā nepieciešamo izglītību un praktiskās iemaņas.
