Stāsts par baltkrievu pārvākšanos uz Latviju vismaz kādam palīdzēs tikt vaļā no mīta par lieliskajiem Rietumiem.
Kopš septembra uz Ukrainu aizbraukuši aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, uz Poliju – ap 10 tūkstošiem, uz Latviju un Lietuvu – kopsummā ap 500.
Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans izanalizēja emigrācijas datus no 2009. gada līdz šodienai, kā arī veica prognozi, kas var notikt ar aizbraucēju plūsmu saistībā ar koronavīrusa pandēmiju pasaulē.
Ja kaps Rīgas kapos izskatās nesakopts un pamests, vieta tiks atdota citiem īpašniekiem jaunam apbedījumam.
Sanatorijā "Dzintarkrasts" Jūrmalā aizritēja Federālās programmas tautiešu brīvprātīgas pārcelšanās uz Krieviju atbalstam veltītā ikgadējā konference.
Medicīnas augstskolu studenti nesaista savu nākotni ar Latviju. Vietu valstī nav izdevies atrast arī endokrinologam Uģim Gruntmanim.
Ne Brexit, ne Covid-19 pandēmija nav piespieduši latviešu diasporas pārstāvjus atgriezties valstī.
Latvijas galvaspilsētas iedzīvotāju skaits 2019. gadā ir sarucis, taču rīdzinieku etniskais sastāvs nav būtiski mainījies.
Saskaņā ar Latvijas Universitātes profesora Mihaila Hazana vērtējumu, emigrācijas radītie zaudējumi sastāda ap 100 miljardiem eiro – tie ir gan nesaņemtie sociālie nodokļi, gan neizveidotās darbavietas, kuras ved pie ražošanas krišanās un ekonomiskās recesijas.
Ir nācies ubagot: populārā Latvijas realitātes šova "Saimnieks meklē sievu" zvaigzne salīdzināja lauku dzīvi Latvijā un Vācijā.
Politisku apsvērumu dēļ Latvija pieliek punktu programmai, kas ļāva saņemt termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām – valdībai nepatīk, ka valsti pārpludinājuši krievi ar uzturēšanās atļaujām.
Latvija nevar atļauties stāvēt rāmi, kamēr Rietumeiropa pārpērk tās mediķus – ir jāpalielina algas.
Twitter lietotājs sūdzas par darba devējiem Latvijā – viņi vēl joprojām izvēlas darbiniekus ar krievu valodas zināšanām. Vairāki komentētāji autoram nepiekrita un ieteica tuvoties realitātei Latvijā.
Ir jāveido valsts subsidētas darba vietas, lai mazinātu cilvēku vēlmi doties peļņā uz citām valstīm, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību apvienības vadītājs Egils Baldzēns.
Jau pēc gada visa pasaule aizmirsīs par koronavīrusu, taču ēdiens var sākt pietrūkt, tādēļ Latvijas iedzīvotāji dosies peļņas meklējumos uz ārzemēm, uzskata bijušais Latvijas premjers Vilis Krištopāns.
Izskatās, ka ne visi Latvijā atgriezušies emigranti priecājas par savu izvēli – daži no viņiem nespēj sagaidīt, kad robežas atkal būs vaļā.
Sieviete piecus gadus nodzīvojusi Lielbritānijā un nolēmusi apciemot Latviju. Tur viņa ieraudzījusi neapmierinātus un niknus tautiešus, it īpaši latviešus. Tagad viņa lauza galvu – "kas īsti notiek?"