Migrācija un mirstības pārsvars: eksperte komentē iedzīvotāju skaitīšanas rezultātus

© Sputnik / Sergey MelkonovVecrīga
Vecrīga - Sputnik Latvija, 1920, 09.08.2021
Ko parādījusi 2021. gadā organizētā elektroniskā iedzīvotāju skaitīšana? Vai iespējams, ka tajā pieļautas neprecizitātes? Vai patiešām situācija ir tik bēdīga?
RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Tautas skaitīšanas rezultāti, ko organizēja Centrālā statistikas pārvalde (CSP), liecina, ka 2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 893 tūkstoši cilvēku, par 14,5 tūkstošiem mazāk nekā 2020. gadā. Demogrāfi tēlo drūmu ainu – katru dienu Latvijā dzīvojošo skaits sarūk par 47 cilvēkiem. Perspektīvas nepriecē. Eksperti aprēķināja, ka tādiem tempiem līdz 2103. gadam valstī nepaliks neviena.
CSP Sociālās statistikas departamenta direktora vietniece Sigita Šulca komentēja tautas skaitīšanas skumjos rezultātus, raksta BВ.lv.

Situācija ir daudz sliktāka?

Protams, negribas ticēt tik skumjai statistikai. Tāpēc rodas ar skaitīšanas formātu saistīts jautājums. 2021. gadā to pirmo reizi organizēja elektroniskā formātā – ne klātienē. Speciālisti skaitīja iedzīvotājus, izmantojot elektroniskos datus. Vai iespējams, ka aplēsēs pieļautas kļūdas? Šulca uzskata, ka tas ir iespējams, taču diemžēl kļūda drīzāk pieļauta uz lielo, ne mazo pusi.
Viņa paskaidroja, ka tādas kļūdas iespēja noteikta jau 2011. gadā, kad sākās pārejas process pie jaunās aprēķinu sistēmas. Toreiz eksperti secināja, ka PMLP Iedzīvotāju reģistrā iekļauts par 7% lielāks iedzīvotāju skaits, nekā faktiski dzīvo Latvijā.
Беременность - Sputnik Latvija, 1920, 24.01.2021
Cilvēku nav, valsts nepalīdz: kas notiek ar dzimstības līmeni Latvijā
2012. gadā izstrādāja jaunu iedzīvotāju skaita novērtēšanas metodi. Tiek ņemti 15 administratīvo reģistru dati par katru Iedzīvotāju reģistrā deklarēto cilvēku un ar loģiskās regresijas palīdzību nosaka: cilvēks dzīvo Latvijā vai ārzemēs.
Ja cilvēks dzīvo ārzemēs, viņa pēdas Latvijas reģistros ir minimālas vai nav atrodamas, un tas liek saprast, ka cilvēks emigrējis, nenorādot šo faktu reģistrā. Dati ik gadus tiek salīdzināti ar respondentu datiem CSP aptaujās, un tiek izdarīts slēdziens, ka no Iedzīvotāju reģistrā iekļautajiem cilvēkiem emigrējuši ne vairāk kā 2%.

Migrācija un dabiskais sarukums

Pandēmija mazliet veicinājusi migrācijas lejupslīdi. 2020. gadā no Latvijas aizbraukuši gandrīz 11 990 cilvēki, iebraukuši gandrīz 8840 cilvēki. 2020. gada otrajā ceturksnī migrācija uz kādu laiku gandrīz apstājās, bet gada otrajā pusē atsākās.
Šulca atzīmēja, ka 2021. gadā gaidāms jauns migrācijas procesu kāpums, taču Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk ne tikai migrācijas dēļ. Ir vēl tāda problēma, kā negatīvs dabiskais pieaugums, proti, mirstība pārsniedz dzimstību.
Мужчина с чемоданом - Sputnik Latvija, 1920, 20.06.2020
Aizbraucis katrs piektais: kā Latvija zaudējusi cilvēkus kopš iestāšanās ES
Atgādināsim, ka, saskaņā ar 2021. gada maija beigās publicētajiem datiem, dzimstība Latvijā pirmajā ceturksnī samazinājusies par 5,7% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš. 2021. gada pirmajos trīs mēnešos valstī reģistrēti 4024 jaundzimušie – par 241 mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.
Vienlaikus mirstība gada sākumā Latvijā pieauga – pirmajos trīs mēnešos miruši 8976 cilvēki – par 27,6%, jeb 1944 cilvēkiem vairāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī. Tātad mirušo skaits par 4952 cilvēkiem pārsniedza jaundzimušo skaitu.
Pagājušā gada dzimstības rādītājs Latvijā bija pats zemākais pēdējo simt gadu laikā. Miruši par 11 302 cilvēkiem vairāk nekā piedzimuši.
Šis faktors – strauji krītošā dzimstība ietekmē valsts demogrāfiju tāpat kā migrācija.

Bērni pagaidīs

Šulca paskaidroja, ka jaundzimušo skaits Latvijā krītas, jo potenciālo vecāku paaudzi patlaban papildina 90. gados dzimušie. Tolaik dzimstība Latvijā nebija liela, turklāt daļa šajā periodā dzimušajiem emigrējuši. Pie tam jaunās ģimenes, kas pandēmijas dēļ zaudējuši darbu vai pārliecību par nākotni, nesteidz laist pasaulē bērnus.
Малыш с чемоданом - Sputnik Latvija, 1920, 15.07.2020
Sociologs: Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām strauji sarūk
Loģiski, ka pieaudzis arī vidējais jaunlaulāto vecums Latvijā. Ja 2011. gadā vidējais jaunlaulāto vecums bija 27,6 gadi sievietēm un 29,4 gadi vīriešiem, bet 2020. gadā – 29,7 gadi sievietēm un 32 gadi vīriešiem. Pēc tam palielinājās māmiņu vidējais vecums. Pirmo bērnu laiž pasaule vidēji 27 gadu vecumā, otro – tuvāk 31 gada vecumam.
2011. gadā sievietes pirmo bērnu dzemdēja tuvāk 26 gadu vecumam, otro – 30 gadu vecumā.
Šulca minēja arī citus iemeslus, kuru dēļ iedzīvotāju skaits sarūk, – to starpā ir arī Covid-19 pandēmija. Pēc viņas vārdiem, pandēmijas sekas un ilgstošais ambulatoro pakalpojumu trūkums arī negatīvi ietekmējis demogrāfiju. Šie aspekti vēl vairākus gadus var ietekmēt mirstības rādītāja pieaugumu.

Īsas ziņas par iedzīvotāju skaitīšanu

Atgādināsim, ka pirmā iedzīvotāju skaitīšana pēc neatkarības iegūšanas notika 1920. gada 14. jūnijā. Tolaik Latvijā bija 1 596 131 iedzīvotājs.
Tālāk skaitīšana notika ik pēc pieciem gadiem – 1925., 1930. un 1935. gadā. 1943. gadā vācu okupācijas režīms organizēja skaitīšanu, taču oficiālā statistika neatzīst tās rezultātus, jo tā neietvēra karavīrus, karagūstekņus un ebrejus.
Младенец в корзинке - Sputnik Latvija, 1920, 21.01.2021
Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā
Pēc Otrā pasaules kara PSRS republikās tautas skaitīšana notika 1959., 1970., 1979. un 1989. gados. To dati pārsvarā tika izmantoti plānošanas mērķiem.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā notikušas divas tautas skaitīšanas – 2000. un 2011. gadā. Pēdējā tika pielietotas jaunas tehnoloģijas – iedzīvotājiem deva iespēju aizpildīt anketu internetā.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала