RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Ārlietu ministrija (ĀM) sadarbībā ar LU Diasporas un migrācijas pētījumu centru pirmdien prezentēja jaunākos diasporas pētījumus, vēstīts pārraidē "900 sekundes" telekanālā TV3.
Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadošais pētnieks Mihails Hazans uzskata, ka nav vienkārši atbildēt uz jautājumiem par Latvijas diasporas lielumu un struktūru, jo daudz kas atkarīgs no diasporas definīcijas.
Ja diasporā iekļaut gan esošos, gan bijušos Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, viņu bērnus, kā arī Latvijā dzimušos un emigrējušos cilvēkus neatkarīgi no pilsonības, diasporas skaits pasaulē sasniegs ap pusmiljonu, bet ES valstīs – aptuveni 400 000.
Ja diasporas definīciju sašaurināt, neiekļaujot tajā Latvijā dzimušos cilvēkus, kuriem Latvijas pilsonība nav bijusi, šis skaits sarūk līdz 300 000 cilvēku, skaidroja Hazans.
Uz jautājumu, vai diaspora samazinājusies pēc Latvijas valstspiederīgo repatriācijas pasākumiem pandēmijas laikā, Hazans atbildēja noliedzoši: ar repatriācijas reisiem Latvijā atgriezušies daži tūkstoši cilvēku, turklāt pārsvarā – uz īsu laiku, ne uz visiem laikiem.
Taujāts, kā diasporas skaitu ietekmēs Lielbritānijas izstāšanās no ES, Hazans atbildēja, ja nebūt ne visi Latvijas valstspiederīgie, kuri Brexit dēļ pameta Lielbritāniju, atgriezušies Latvijā.
Oficiālie dati liecina, ka 2018. gada sākumā Lielbritānijā dzīvoja apmēram 120 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, 2019. gada sākumā – 100 tūkstoši. Ja Latvijā būtu atgriezušies 20 tūkstoši cilvēku, tas būtu manāms, uzskata eksperts.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka laikā no 2004. līdz 2019. gadam no Latvijas emigrējuši vairāk nekā 360 tūkstoši cilvēku – gandrīz 20% valsts iedzīvotāju.
Lielākā emigrantu plūsma dodas uz ES valstīm, kas iestājušās savienībā pirms 2004. gada (70%).
No etniskā sastāva viedokļa 31% cilvēku, kuri pametuši valsti laikā no 2004. līdz 2019. gadam, ir krievi, 47% - latvieši.
