Svarīgi, kā jaunā Rīgas domes koalīcija aizstāvēs savu pozīciju attiecībā uz galvaspilsētas budžetu savu partiju locekļu priekšā valdībā, uzsvēra bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs.

Plānots palielināt minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī, bet neapliekamo minimumu atstāt 300 eiro līmenī (3600 gadā). "Mierinājuma balva": līdz 1800 eiro mēnesī augs ikgadējo ienākumu slieksnis, pie kura neapliekamais minimums netiek piemērots.

Kāpēc Latvijas valsts parāds pēdējo desmit gadu laikā audzis divkārt ātrāk nekā bija vajadzīgs budžeta deficīta segšanai un ar ko draud neatmaksāti parādi.

Runas par nodokļu celšanu Latvijā nav, reformas būtība ir sloga pārdalīšanā, lai atrastu finansējumu veselības aprūpes nozarei, skolotāju algu celšanai un izpildītu Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu līmeni, paziņoja Kariņš.

Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

Jau tagad Latvijas valdība divkārt pārsniegusi visam gadam paredzēto deficītu, un uzlabošanās nav gaidāma. Situācija izskatās bēdīgi, it īpaši salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusi.

Valdības krīze var kļūt par realitāti jau rudenī – Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas un strīdi par budžetu iedragās koalīcijas trauslo mieru.

Pandēmija smagi skārusi Eiropas Savienības ekonomiku. Īpaši smagi klājies vājajiem bloka dalībniekiem. Taču spēcīgie palīdzēt nesteidz.

Sagaidāma budžeta ienākumu lejupslīde, tomēr ministrijas neplāno ierobežot izdevumus ne nākamgad, ne 2022. un 2023. gadā. Skaidrs, ka līdzekļus var saņemt no ES vai palielināt nodokļus Latvijā.

Spēcīgās valstis nav gatavas uzņemties riskus, kas saistīti ar ES vājajiem locekļiem, bet tiem nav vajadzīga tāda Eiropas Savienība, kurā viņi paši aizņemas naudu un paši par to atbild.

Pēc deviņdesmit stundas ilgām pārrunām ES līderiem izdevies vienoties par ambiciozu budžetu. Viņi sola atbalstu Baltijas fermeriem.

Eiropas Savienības valstu līderi jau trešo dienu cenšas vienoties par Eiropas Savienībā veidotā ekonomikas atkopšanās fonda parametriem, kā arī par daudzgadu finanšu plānu.

Latvija uztraucas, ka nākamajā ES septiņgades budžetā Dienvideiropas valstis saņems pārāk daudz līdzekļu, savukārt Baltijas zemnieki saņems pārāk maz.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ierunājies par nepieciešamību audzēt valsts militāro budžetu pandēmijas radītājs ekonomiskās krīzes pašā karstumā.

Ja valsts un pašvaldību aparāts pārietu "dīkstāvē", atbrīvotos 200-300 miljoni eiro mēnesī, kas palīdzētu sabalansēt budžetu krīzes periodā.

Latvija apmaksās visiem, kam tas ir nepieciešams, koronavīrusa analīzes privātā laboratorijā, kuras maksā 80,40 eiro.

Latvija piešķirs līdz miljardam eiro COVID-19 ekonomisko seku mazināšanai, bijusī finanšu ministre piedāvā vienoties ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta palielināšanu.

Brexit rezultātā no 2021.gada Eiropas Savienība zaudēs 11 miljardus gadā, ko līdz šim iemaksāja Lielbritānija – otrais lielākais Eiropas budžeta donors.

Naudas summas liecina, ka amerikāņi nevēlas panākt Latvijas militārā spēka reālu pieaugumu: kādus labumus ASV uzticamajiem sabiedrotajiem sola Trampa antikrieviskā "nodeva".

Valdošās koalīcijas partijas apglabās savus priekšvēlēšanu solījumus – budžetā neatradās nauda ārstiem un skolotājiem.