RĪGA, 19. decembris – Sputnik. Pēc ilgstošām debatēm Eiropas Parlaments apstiprināja Eiropas Savienības budžetu periodam no 2021. līdz 2027. gadam par kopsummu aptuveni 1,1 triljona eiro apmērā.
Budžeta līdzekļu galvenais avots ir ES dalībvalstu iemaksas "kopējā katlā". EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli atzīmēja, ka pirmo reizi ES vēsturē nauda no budžeta tiks izsniegta valstīm ar noteikumu, ka tiek ievērota Eiropas likumdošana.
Diskusiju laikā izcēlās lieli strīdi, bija pat mēģinājums bloķēt budžetu, ņemot vērā noteikumu – cienīt likuma un demokrātijas virsvaru, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Eiropas Parlamenta deputāte, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka.
"Budžeta pieņemtā formulējuma mērķis ir piespiest Latvijas valdošo eliti vājināt opozīcijas vajāšanu un censties likvidēt krievu valodu un izglītību. Arī valstu monitorings notiks saskaņā ar likuma virsvaras principu, tāpēc Latvijas valdībai vajadzētu padomāt," paziņoja Ždanoka.
Pēc viņas vārdiem, līdz ar jaunā budžeta pieņemšanu parādīsies plašākas iespējas pievērsties cilvēktiesību ievērošanas jautājumam no Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju viedokļa.
Ždanoka atzīmēja: ja nebūtu koronavīrusa pandēmijas, Latvija saņemtu daudz mazāk naudas no ES.
"Viss ES budžets būtu mazāks nekā iepriekšējais septiņgadu budžets. Tā kā Brexit rezultātā nav tiešu iemaksu no Lielbritānijas, bija sagaidāms, ka jaunais budžets būs mazāks nekā iepriekšējais. Tomēr parādījās papildu 750 miljardi eiro no pandēmijas seku likvidācijas fonda, un Latvijai no tā atkritīs noteikta daļa," pastāstīja Ždanoka.
Politiķe ir pārliecināta, ka ES septiņgadu budžets ilgtermiņa perspektīvā dāvā izredzes mēģināt atdzīvināt Latvijas ekonomiku.
"Tomēr es šaubos, vai mūsu elite uz to ir spējīga: naudu var vienkārši apēst," piezīmēja Ždanoka.
ES vienojusies arī par antikrīzes fonda "Nākamās paaudzes ES" izveidi 750 miljardu eiro apmērā. Līdzekļi no tā tiks piešķirti ES dalībvalstīm kā granti, lai atbalstītu koronavīrusa radītās krīzes pārvarēšanas procesu.
