Tiek plānota bruņoto spēku modernizācija, jaunu tehnoloģiju izstrāde, kā arī ASV ģeopolitiskās ietekmes tālāka paplašināšana – sankcijas oponentiem un palīdzība sabiedrotajiem. Donalds Tramps gan piedraudēja projektu neparakstīt, tomēr budžetu noteikti apstiprinās. Par to, kā Pentagons plāno rīkoties ar šo naudu, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.
Strīds ar prezidentu
Aizsardzības budžets radījis strīdus Savienoto Valstu varas augstākajās aprindās. Pašreizējais prezidents Donalds Tramps pauda neapmierinātību ar amerikāņu bruņoto spēku skaita samazināšanu Afganistānā, Korejā un Vācijā. Iepriekš viņš iebilda pret likumprojektu, kas paredz pārdēvēt par godu Pilsoņu kara perioda Konfederācijas politiķu piemiņai nosauktās armijas bāzes un likvidēt jebkādu citu vergturu Dienvidu simboliku.
Bez tam prezidentam nepatīk, ka dokumentā nav punkta par Komunikācijas saziņas ētikas likuma 230. sadaļas atcelšanu, kas aizsargā tehnoloģiskās kompānijas no tiesas prasībām par lietotāju satura publikāciju, dzēšanu vai jebkādu moderāciju. Atgādināsim, ka viņam ir veci rēķini ar Twitter, Facebook un vairākām citām interneta platformām, kas bieži apzīmē viņa publikācijas kā dezinformāciju vai apstrīdamu saturu. Tramps tām vairākkārt pārmetis cenzūru un centienus ietekmēt politiku. Viņš ir pārliecināts, ka sociālajiem tīkliem un medijiem jāuzņemas atbildība par publicētajiem materiāliem.
Tomēr par budžeta projektu jau nobalsojuši 300 kongresmeņi no 438. Tātad Pārstāvju palātai ir iespēja pārvarēt prezidenta veto. Kad Tramps bloķēs projektu, Kongress nobalsos vēlreiz. Ja dokuments vēlreiz tiks apstiprināts, to pieņems. Pie tam likumu atbalstījis senāts: 84 – par, un tikai 13 – pret.
Sankcijas un atbalsts
Viens no budžeta projekta galvenajiem ģeopolitiskajiem jauninājumiem ir sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2". Amerikāņi centīgi un konsekventi pūlas graut Krievijas pozīciju ogļūdeņražu tirgū. Budžets paredz sodu par gāzesvada būvdarbu veicināšanu un cauruļvadu izbūves kuģu tehniskās modernizācijas pakalpojumiem.
"Ziemeļu straume 2" jau ir gatava par 94%. Atlicis izbūvēt tikai 76 kilometrus. Lai izvairītos no sankcijām, Vācija ķērusies pie viltības un radījusi speciālu fondu gāzesvada pabeigšanai. Apakšuzņēmēji pildīs šīs struktūras pasūtījumus bez tiešas saiknes ar "Ziemeļu straumi 2".
Piedevām amerikāņi plāno kārtīgi piespiest pie sienas Turciju. Budžets paredz sankcijas par Krievijas zenītraķešu sistēmu S-400 iepirkumu un ekspluatāciju. Aizvadītās nedēļas nogalē Valsts departaments nāca klajā ar valsts sekretāra Maika Pompeo paziņojumu par to, ka šis darījums apdraudot amerikāņu personālu un militāro tehniku, kā arī ļauj Maskavai gūt piekļuvi Turcijas armijai un aizsardzības rūpniecībai. Turcijas ĀM piedraudēja ar atbildes pasākumiem. S-400 ir sens Vašingtonas un Ankaras strīdus ābols. Amerikāņi jau svītrojuši Turciju no 5. paaudzes lidmašīnu F-35 programmas. Pentagons ir nobažījies, ka informācija par jaunajiem iznīcinātājiem no turku ZRS nokļūs Maskavā.
Amerikāņi turpinās finansēt sabiedrotos Austrumeiropā – Baltiju un Poliju. Šīs valstis Vašingtonas acīs ir placdarms "Krievijas savaldīšanai". Kijevai piešķirs 250 miljonus dolāru – drošībai un Ukrainas Bruņoto spēku atbalstam. Nianses netiek precizētas, tomēr, domājams, runa ir par bruņumašīnu, prettanku raķešu kompleksu un mazo kuģu tālākām piegādēm UBS.
Totāla pārapbruņošana
Protams, arī sev pāri amerikāņi nenodarīs. No 740 miljardiem Pentagona pamatvajadzībām atvēlēs 635,5 miljardus. Pārējais aizies nacionālās drošības programmām enerģētikā (26,6 miljardi) un operācijām ārvalstīs (69 miljardi). Atsevišķi pieminēta nepieciešamība triju gadu laikā uzņemt bruņojumā hiperskaņas tehnoloģijas.
Kodoltriādes modernizācijai piešķirti gandrīz 30 miljardi. Tos iztērēs jaunu sakaru un vadības sistēmu izstrādei (Nuclear Command, Control and Communications — 7 miljardi), perspektīvo tālo bumbvedēju B-21 Raider programmai (2,8 miljardi), jaunajām zemūdenēm ar ballistiskajām raķetēm saskaņā ar projektu Columbia (4,4 miljardi). "Gaiss-zeme" tipa spārnoto kodolraķešu LRSO projekts saņems 474 miljonus, jaunās SBR programmas GBSD ietvaros – 1,5 miljardus.
Pretraķešu aizsardzības sistēmu attīstībai atvēlēs vairāk nekā 20 miljardus dolāru. Iepirks jūras bāzes pretraķešu šāviņus SM-3, militāro informācijas un vadības sistēmu AEGIS, PRA kompleksus THAAD. Modernizēs ZRK Patriot. Kosmiskajiem spēkiem rezervēti 15 miljardi – ASV satelītu grupējuma tālākai paplašināšanai. Apmēram 10 miljardi – operācijām kibertelpā – gan uzbrukuma, gan aizsardzības soļiem.
Gaisa spēki saņems 57 miljardus. Par šo summu iepirks 76 iznīcinātājus F-35, 15 degvielas uzpildes lidmašīnas KC-46, 24 klāja iznīcinātājus-bumbvedējus F/A-18 Super Hornet, 52 helikopterus AH-64E Apache un virkni citu mašīnu. Jūras kara spēku vajadzībām 2021. gadā iztērēs 32,3 miljardus: projekta Columbia jaunās paaudzes atomzemūdenes būvei, Ford klases aviācijas bāzes kuģim, Virginia klases zemūdenei, diviem Arleigh Burke tipa eskadras kuģiem, fregatei FFG(X), desanta kuģim LPD, tankkuģim un diviem lielajiem bezpilota kuģiem USV Large.
Sauszemes spēkiem paredzēti 13 miljardi: iegādāsies vairāk nekā četrus tūkstošus vieglo bruņumašīnu, 32 daudzfunkcionālās bruņumašīnas, 72 amfībijas, kā arī modernizēs 89 tankus Abrams. Nav piemirstas arī nākotnes tehnoloģijas. Piemēram, hiperskaņas bruņojumam iztērēs 3,2 miljardus, mikroelektronikai — 1,5 miljardus, mākslīgajam intelektam — 841 miljonu.
ASV militārais budžets joprojām aug un katru gadu uzstāda jaunus rekordus. Skaidrs, ka arī jaunā prezidenta valdīšanas laikā diezin vai ASV ārpolitika mainīsies un kļūs miermīlīgāka.
