https://sputniknewslv.com/20210705/apetite-aug-nakamgad-ministrijas-velas-lielakus-lidzeklus-17455096.html
Apetīte aug: nākamgad ministrijas vēlas lielākus līdzekļus
Apetīte aug: nākamgad ministrijas vēlas lielākus līdzekļus
Sputnik Latvija
Ministrijas iesniegušas izdevumu tāmes prioritārajiem projektiem 2022. gadā. Neskatoties uz pandēmiju un tās sekām, ministriju apetīte aug – iesniegti... 05.07.2021, Sputnik Latvija
2021-07-05T09:38+0300
2021-07-05T09:38+0300
2021-07-05T09:38+0300
latvijā
budžets
ekonomika
valdība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/183/79/1837930_0:0:1401:788_1920x0_80_0_0_7b183a596e8dc01afa4d35f22f56be34.jpg
RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Finanšu ministrija apstrādājusi informāciju, ko valsts iestādes iesniegušas jautājumā par plānotajiem izdevumiem nākamgad, un secinājusi, ka ministrijas dažādiem prioritāriem pasākumiem vēlas papildu finansējumu no 2022. gada budžeta 1,68 miljardu eiro apmērā. Pie tam 2023. gadā ministriju izdevumi augs vēl vairāk – iesniegti pieteikumi par 2,06 miljardiem, savukārt 2024. gadā summa pieaugs līdz 2,46 miljardiem eiro. FM norāda, ka lielākos papildu līdzekļus pieprasa Veselības ministrija – 702 milj. eiro. Par 213,06 milj. eiro budžetu cēlas palielināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, par 168 milj. eiro vairāk cer saņemt Ekonomikas ministrija, bet Izglītības un zinātnes ministrija un Satiksmes ministrija vēlas palielināt finansējumu par 147 un 142 milj. eiro atbilstoši. IeM plāno 2022. gada budžetā prioritāro pasākumu īstenošanai plāno saņemt 76,69 milj. eiro, Labklājības ministrija – 76,52 milj. eiro, Zemkopības ministrija – 53 milj. eiro, Kultūras ministrija – 51 milj. eiro. Pieticīgākās izskatās Finanšu ministrijas (par 14,15 milj. eiro vairāk), ĀM – (9,6 milj. eiro) un Tieslietu ministrijas (7,69 milj. eiro) prasības. Spriežot pēc visa, ierēdņi nevēlas atzīt pandēmiju un ar to saistīto ekonomikas lejupslīdi. Pēdējā gadā lielākā daļa uzdevumu tika risināti ar aizņēmumu palīdzību. Šī gada maijā valsts parāds sasniedzis jau 13,4 miljardus eiro. Tikai 2021. gada laikā vien valsts parāds audzis par 7,3% - par 909 milj. eiro. Dzēsta virkne agrāko saistību, tomēr, saskaņā ar Valsts kases prognozēm,valsts parāds 2021. gadā sasniegs 48,9% no IKP, 2022. gadā pārsniegs 50% no IKP. Runājot par valsts 2022. gada budžeta projektu, premjerministrs Krišjānis Kariņš jau apgalvoja, ka valdība uzņemas saistības nepalielināt valsts parādu virs 50% atzīmes no IKP. Ekonomikas attīstības prognozes 2022. gadam pagaidām izskatās labvēlīgas. Fiskālās disciplīnas padomes atskaite liecina: Latvijas ekonomikas pieauguma tempi pārsniegs agrākās prognozes un sasniegs 3-4%. Iepriekš prognozēts, ka valsts ekonomikas kritums nākamgad turpināsies, vai izaugsme būs minimāla. FM dati liecina, ka šī gada pirmo piecu mēnešu laikā nodokļu ieņēmumu plāns pārsniegts par 7,5% - par 268,4 milj. eiro. Priekšnoteikumi, sākot darbu pie 2022. gada budžeta projekta ir visnotaļ pozitīvi. Tomēr jāpatur prātā ka tas būs pēdējais, ko veidos tagadējā valdība, tātad cīņa par finanšu resursiem būs asa, - diezin vai kāds no koalīcijas partneriem gribēs piekāpties.
https://sputniknewslv.com/20210203/Latvija-paliek-nabaga-ES-gaidamas-tikai-nodevas-un-nekadu-dotaciju-15120179.html
https://sputniknewslv.com/20210704/latvija-audze-valsts-paradu-finansejot-pasakumus-pret-covid-19-17446919.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
budžets, ekonomika, valdība
budžets, ekonomika, valdība
Apetīte aug: nākamgad ministrijas vēlas lielākus līdzekļus
Ministrijas iesniegušas izdevumu tāmes prioritārajiem projektiem 2022. gadā. Neskatoties uz pandēmiju un tās sekām, ministriju apetīte aug – iesniegti pieteikumi par papildu līdzekļiem 1,68 miljardu eiro apmērā.
RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Finanšu ministrija apstrādājusi informāciju, ko valsts iestādes iesniegušas jautājumā par plānotajiem izdevumiem nākamgad, un secinājusi, ka ministrijas dažādiem prioritāriem pasākumiem vēlas papildu finansējumu no 2022. gada budžeta 1,68 miljardu eiro apmērā.
Pie tam 2023. gadā ministriju izdevumi augs vēl vairāk – iesniegti pieteikumi par 2,06 miljardiem, savukārt 2024. gadā summa pieaugs līdz 2,46 miljardiem eiro.
FM norāda, ka lielākos papildu līdzekļus pieprasa Veselības ministrija – 702 milj. eiro. Par 213,06 milj. eiro budžetu cēlas palielināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, par 168 milj. eiro vairāk cer saņemt Ekonomikas ministrija, bet Izglītības un zinātnes ministrija un Satiksmes ministrija vēlas palielināt finansējumu par 147 un 142 milj. eiro atbilstoši. IeM plāno 2022. gada budžetā prioritāro pasākumu īstenošanai plāno saņemt 76,69 milj. eiro, Labklājības ministrija – 76,52 milj. eiro, Zemkopības ministrija – 53 milj. eiro, Kultūras ministrija – 51 milj. eiro.
Pieticīgākās izskatās Finanšu ministrijas (par 14,15 milj. eiro vairāk), ĀM – (9,6 milj. eiro) un Tieslietu ministrijas (7,69 milj. eiro) prasības.
Spriežot pēc visa, ierēdņi nevēlas atzīt pandēmiju un ar to saistīto ekonomikas lejupslīdi. Pēdējā gadā lielākā daļa uzdevumu tika risināti ar aizņēmumu palīdzību. Šī gada maijā valsts parāds sasniedzis jau 13,4 miljardus eiro. Tikai 2021. gada laikā vien valsts parāds audzis par 7,3% - par 909 milj. eiro. Dzēsta virkne agrāko saistību, tomēr, saskaņā ar Valsts kases prognozēm,valsts parāds 2021. gadā sasniegs 48,9% no IKP, 2022. gadā pārsniegs 50% no IKP.
Runājot par valsts 2022. gada budžeta projektu, premjerministrs Krišjānis Kariņš jau apgalvoja, ka valdība uzņemas saistības nepalielināt valsts parādu virs 50% atzīmes no IKP.
Ekonomikas attīstības prognozes 2022. gadam pagaidām izskatās labvēlīgas. Fiskālās disciplīnas padomes atskaite liecina: Latvijas ekonomikas pieauguma tempi pārsniegs agrākās prognozes un sasniegs 3-4%. Iepriekš prognozēts, ka valsts ekonomikas kritums nākamgad turpināsies, vai izaugsme būs minimāla. FM dati liecina, ka šī gada pirmo piecu mēnešu laikā nodokļu ieņēmumu plāns pārsniegts par 7,5% - par 268,4 milj. eiro.
Priekšnoteikumi, sākot darbu pie 2022. gada budžeta projekta ir visnotaļ pozitīvi. Tomēr jāpatur prātā ka tas būs pēdējais, ko veidos tagadējā valdība, tātad cīņa par finanšu resursiem būs asa, - diezin vai kāds no koalīcijas partneriem gribēs piekāpties.
