Japānā godina bojāgājušu un bezvēsts pazudušo piemiņu – 2011. gada 11. martā notika zemestrīce un cunami, kas noveda pie avārijas Fukusimas AES.

Enerģētiskais projekts Vidusjūras krastā bija iecerēts jau pirms pusgadsimta, tomēr tikai 2010. gadā Maskava un Ankara vienojās par pirmās atomelektrostacijas būvi Turcijā.

Mantojumā no PSRS Ukraina dabūja piecas AES ar 15 strādājošiem energoblokiem un vēl 6 nepabeigtus blokus vidējā un augstā gatavības pakāpē. Tomēr Rietumi ir mierā ar to, ka Ukrainu gaida "agrāras dīžvalsts" nākotne, kurā aborigēniem pietiks arī ar "zaļo" enerģētiku.

Japānas varasiestādes plāno izliet okeānā attīrīto radioaktīvo ūdeni no AES Fukusima. Vietējie iedzīvotāji un zvejnieki iebilst.

Čehijas premjerministra kabinets apstiprinājis dokumentu, kas nav pieejams atklāti. Tajā Ministru kabinets paredz soļus ar mērķi izslēgt Krieviju un Ķīnu no Dukovani AES jauno energobloku būvniecības iepirkuma.

Glābēju vienības Ukrainā vēl joprojām cenšas lokalizēt divus uguns perēkļus Černobiļas AES zonā.

Šajā dienā 1986. gadā Černobiļas atomelektrostacijas ceturtajā energoblokā notika lielākā avārija pasaules atomenerģētikas vēsturē.

Glabātavu veidos trīs dzelzbetona moduļi, kuros būs iespējams uzglabāt līdz simt tūkstošus kubikmetru atkritumu.

2019. gadā Baltijas valstis bija galvenais Baltkrievijas elektroenerģijas eksporta virziens, 2020. gadā līdz ar BelAES palaišanu Minska cer palielināt piegādes.

Šogad Baltkrievija plāno veikt pasākumus Baltkrievijas AES integrācijai valsts energosistēmā un ekonomikā.

Incidenti atomenerģētikas objektos Ukrainā nav retums. Viens no galvenajiem iemesliem – nonēsātās iekārtas. Visām četrām stacijām nepieciešama modernizācija.

Lietuvai Astravjecas AES elektroenerģijas importa ierobežošana ir izdzīvošanas, nevis ekonomikas jautājums.