https://sputniknewslv.com/20220129/latvija-grib-buvet-mazas-aes-20205589.html
Latvijā grib būvēt mazās AES
Latvijā grib būvēt mazās AES
Sputnik Latvija
Politiķi novērtējuši lietuviešu un igauņu ieceres un secinājuši: laiks būvēt savas atomelektrostacijas. Iespējams, pirmās sāks darbu jau 2030. gadā. 29.01.2022, Sputnik Latvija
2022-01-29T16:04+0200
2022-01-29T16:04+0200
2022-01-31T11:57+0200
latvijā
baltijā
aes
latvija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/01/1f/20225281_0:0:3335:1876_1920x0_80_0_0_c180a1ab81005746fe7a5ee50b78fc36.jpg
RĪGA, 29. janvāris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Latvija atsakās no Krievijas oglēm, tuvākajā laikā var zaudēt arī gāzes piegādes no kaimiņvalsts, savu energoresursu gandrīz nav, jo ar to, ko nodrošina trīs lielās HES Daugavā, nepietiek pat kopā ar "ekoloģiskajām, taču šausmīgi dārgajām un mazjaudīgajām Saules baterijām un vēja ģeneratoriem.Krievijas energoresursu vietā Baltija plāno būvēt savas atomelektrostacijas. Taču pašas Baltijas valstis nav lielas, tāpēc plāno mazās AES. Pie tam, atšķirībā no lielo Eiropas valstu ekologiem, viņu saprāta brāļi Baltijā atbalsta AES, nevis HES vai koksnes, ogles un kūdras dedzināšanu.Cerība – tikai uz mazajām AES!Par mazo AES būvniecību Baltijā pirmā ierunājās spēcīgā Igaunija.Jau pāris gadus igauņu mediji kvalitatīvi uzlabo sabiedrisko viedokli par mazo AES būvi. Piemēram, Igaunijas vides ministre paziņoja: "Pirmo mazo kodolreaktoru mēs vēlamies uzbūvēt 2030.-2035. gados." Spriežot pēc visa, pie AES valstī strādās "Fermi Energia".Tāda AES necik daudz vietas neaizņem, apmēram futbola stadionu. Tās apkalpei pietiek ar simt speciālistiem. Igaunijā valda uzskats, ka atomenerģētikas nākotne Eiropā saistita ar nelieliem jaunās paaudzes standarta reaktoriem, kas varēs konkurēt gan ar tradicionālajām elektrostacijām, gan vēja ģeneratoru parkiem un Saules akumulatoriem.Arī Lietuva jau faktiski gatavojas būvēt mazās AES. Neliela mūsdienīga moduļu AES var nodrošināt apmēram 200-300 MW jaudu. Plāna īstenošanai būs vajadzīgi apmēram desmit gadi. Protams, ja Lietuva un Igaunija aktīvi strādā pie mazo AES būves plāniem, arī Latvija nevar palikt malā. Nesen uzņēmums "Latvenergo" pastāstīja, ka vērtē mazo AES attīstības iespējas. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts nesenajā valdības sēdē atklāja, ka viens no enerģētiskā valsts uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem ir desmit gadu laikā divkāršot elektroenerģijas ražošanu. Ar HES palīdzību tas neizdosies, cerības tiek liktas uz AES.Taču laikā, kad Igaunija un Lietuva nopietni gatavojas būvēt mazās AES, Latvijā gaida, ko teiks Eiropas komisija, kam uzdoti vairāki jautājumi. Ja tā atzīs, ka atomenerģētika arī izmanto atjaunīgos energoresursus, "Latvenergo" varētu sākt darbu pie mazajām AES. Piedevām vispirms sagaidāma liela sabiedriska diskusija...Maza Černobiļa mums nav vajadzīga!Tā saucamie "oficiālie ekologi", ko aiz pavadiņas tur un piebaro Vides ministrija (skaidrs, ka tā danco pēc lielo Eiropas valstu struktūru stabules), iebilst, bet neatkarīgie ekologi pauž pretēju viedokli. Piemēram, vairāku skaļu akciju un lielu projektu autors, pazīstamais ekologs Rolands Lebuss, kurš savulaik sadarbojās gan ar Latvijas zvejnieku asociāciju, gan Ornitoloģijas biedrību un Pasaules dabas fonda (WWF) Latvijas nodaļu, Sputnik Latvija korespondentam pastāstīja:- Skan dīvaini, taču starp Latvijas profesionālajiem ekologiem, kas ieguvuši nopietnu izglītību bioloģijā, ne tikai es pilnībā atbalstu AES, nevis lielās HES, eksportējamās ogles un dažādas tā saucamās "zaļās enerģijas" vietējās ieguves sistēmas, tālas pat no "ekoloģiskuma" jēdziena. AES šajā gadījumā ir daudz ekoloģiskākas no būvdarbu un ekspluatācijas viedokļa, turklāt ražo lielu apjomu enerģijas. Jā, vēl jāatrisina liels skaits jautājumu, piemēram, par šo staciju drošību (mums te nav vajadzīga vietējā Černobiļa, pat maza), bet galvenais – par izlietotās kodoldegvielas utilizāciju. Piemēram, vecajā lielajā Salaspils AES vēl aizvien nezina, ko iesākt ar izlietotās radioaktīvās degvielas apglabājuma vietām. Tomēr ieceri par mazo AES būvi Baltijā vajag izskatīt – tas ir svarīgi, - uzskata Rolands Lebuss.Daudzi gan nodrebinājušies, izdzirdot, ka Latvijā iecerēts būvēt mazās AES, - jāņem vērā, cik liels skaits skandālu un pārkāpumu gadiem ilgi saistīts ar mazajām HES. Galu galā, nesaprātīgas ekspluatācijas apstākļos AES valstij (dabai un cilvēkiem) nodarīs nesalīdzināmi lielāku ļaunumu nekā mazās HES.
https://sputniknewslv.com/20220111/eiropa-sacies-kodolkonflikts-19954774.html
https://sputniknewslv.com/20211210/musu-kaimini-sak-jaunu-ziemelu-karu-upuri-ir-neizbegami-19567490.html
https://sputniknewslv.com/20211207/ideala-vetra-eiropa-izskanejusas-prognozes-par-energokrizes-augstako-punktu-19505151.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
baltijā, aes, latvija
Latvijā grib būvēt mazās AES
16:04 29.01.2022 (atjaunots: 11:57 31.01.2022) Politiķi novērtējuši lietuviešu un igauņu ieceres un secinājuši: laiks būvēt savas atomelektrostacijas. Iespējams, pirmās sāks darbu jau 2030. gadā.
RĪGA, 29. janvāris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Latvija atsakās no Krievijas oglēm, tuvākajā laikā var zaudēt arī gāzes piegādes no kaimiņvalsts, savu energoresursu gandrīz nav, jo ar to, ko nodrošina trīs lielās HES Daugavā, nepietiek pat kopā ar "ekoloģiskajām, taču šausmīgi dārgajām un mazjaudīgajām Saules baterijām un vēja ģeneratoriem.
Krievijas energoresursu vietā Baltija plāno būvēt savas atomelektrostacijas. Taču pašas Baltijas valstis nav lielas, tāpēc plāno mazās AES. Pie tam, atšķirībā no lielo Eiropas valstu ekologiem, viņu saprāta brāļi Baltijā atbalsta AES, nevis HES vai koksnes, ogles un kūdras dedzināšanu.
Cerība – tikai uz mazajām AES!
Par mazo AES būvniecību Baltijā pirmā ierunājās spēcīgā Igaunija.
Jau pāris gadus igauņu mediji kvalitatīvi uzlabo sabiedrisko viedokli par mazo AES būvi. Piemēram, Igaunijas vides ministre paziņoja: "Pirmo mazo kodolreaktoru mēs vēlamies uzbūvēt 2030.-2035. gados." Spriežot pēc visa, pie AES valstī strādās "Fermi Energia".
Tāda AES necik daudz vietas neaizņem, apmēram futbola stadionu. Tās apkalpei pietiek ar simt speciālistiem. Igaunijā valda uzskats, ka atomenerģētikas nākotne Eiropā saistita ar nelieliem jaunās paaudzes standarta reaktoriem, kas varēs konkurēt gan ar tradicionālajām elektrostacijām, gan vēja ģeneratoru parkiem un Saules akumulatoriem.
Arī Lietuva jau faktiski gatavojas būvēt mazās AES. Neliela mūsdienīga moduļu AES var nodrošināt apmēram 200-300 MW jaudu. Plāna īstenošanai būs vajadzīgi apmēram desmit gadi. Protams, ja Lietuva un Igaunija aktīvi strādā pie mazo AES būves plāniem, arī Latvija nevar palikt malā. Nesen uzņēmums "Latvenergo" pastāstīja, ka vērtē mazo AES attīstības iespējas. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts nesenajā valdības sēdē atklāja, ka viens no enerģētiskā valsts uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem ir desmit gadu laikā divkāršot elektroenerģijas ražošanu. Ar HES palīdzību tas neizdosies, cerības tiek liktas uz AES.
Taču laikā, kad Igaunija un Lietuva nopietni gatavojas būvēt mazās AES, Latvijā gaida, ko teiks Eiropas komisija, kam uzdoti vairāki jautājumi. Ja tā atzīs, ka atomenerģētika arī izmanto atjaunīgos energoresursus, "Latvenergo" varētu sākt darbu pie mazajām AES. Piedevām vispirms sagaidāma liela sabiedriska diskusija...
Maza Černobiļa mums nav vajadzīga!
Tā saucamie "oficiālie ekologi", ko aiz pavadiņas tur un piebaro Vides ministrija (skaidrs, ka tā danco pēc lielo Eiropas valstu struktūru stabules), iebilst, bet neatkarīgie ekologi pauž pretēju viedokli. Piemēram, vairāku skaļu akciju un lielu projektu autors, pazīstamais ekologs Rolands Lebuss, kurš savulaik sadarbojās gan ar Latvijas zvejnieku asociāciju, gan Ornitoloģijas biedrību un Pasaules dabas fonda (WWF) Latvijas nodaļu, Sputnik Latvija korespondentam pastāstīja:
- Skan dīvaini, taču starp Latvijas profesionālajiem ekologiem, kas ieguvuši nopietnu izglītību bioloģijā, ne tikai es pilnībā atbalstu AES, nevis lielās HES, eksportējamās ogles un dažādas tā saucamās "zaļās enerģijas" vietējās ieguves sistēmas, tālas pat no "ekoloģiskuma" jēdziena. AES šajā gadījumā ir daudz ekoloģiskākas no būvdarbu un ekspluatācijas viedokļa, turklāt ražo lielu apjomu enerģijas. Jā, vēl jāatrisina liels skaits jautājumu, piemēram, par šo staciju drošību (mums te nav vajadzīga vietējā Černobiļa, pat maza), bet galvenais – par izlietotās kodoldegvielas utilizāciju. Piemēram, vecajā lielajā Salaspils AES vēl aizvien nezina, ko iesākt ar izlietotās radioaktīvās degvielas apglabājuma vietām. Tomēr ieceri par mazo AES būvi Baltijā vajag izskatīt – tas ir svarīgi, - uzskata Rolands Lebuss.
Daudzi gan nodrebinājušies, izdzirdot, ka Latvijā iecerēts būvēt mazās AES, - jāņem vērā, cik liels skaits skandālu un pārkāpumu gadiem ilgi saistīts ar mazajām HES. Galu galā, nesaprātīgas ekspluatācijas apstākļos AES valstij (dabai un cilvēkiem) nodarīs nesalīdzināmi lielāku ļaunumu nekā mazās HES.
