Pāvels Kirillovs

Kā Latvijā paust līdzjūtību, lai nekaitētu ideoloģijai? Protams, vaicāt sirdsapziņai. Taču vispirms nāksies izlemt, kas tas tāds īsti ir.

Kādēļ valdošā koalīcija baidās no gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, un kādos apstākļos tā varētu saglabāt varu.

Ar ko sācies kino par Latviju, uz kā balstās praktisko latviešu vara un kāpēc latvieši klusē un lēnīgi pacieš visus likteņa sitienus.

Īstenu ienaidnieku un krievu spiegu meklējumos Latvijā izdevums Re:Baltica, šķiet, uzdūries par sev un pie viena atklājis valsts specdienestu sazvērestību.

Ugunsgrēka notikumi kūdras platībās Talsu novadā izcēla vienu Latvijai ļoti nepatīkamu problēmu. It kā sabiedrotajos-draugos Eiropas Savienībā mums ir 27 valstis. Taču helikopteri un lidmašīnas uguns dzēšanai no gaisa neviens neiedeva. Pašiem nepietiek.

Nacionālisti Latvijā ir noraizējušies, ka pašu mīkstmiesība, konformistiskā pozīcija un neprincipialitāte attiecībā pret savu valodu un kultūras tradīcijām latviešiem liks nonākt "nihilisma purvā". Kā tad ir tām lietām patiesībā?

Nesen Latvijas krievvalodīgie mediji bija spiesti atzīt: asimilēt krievus, atņemot viņiem dzimto skolu, sapņo nebūt ne tikai ļauni un neganti politiķi-nacionālisti un lēti populisti.

Kamēr Latvijas varas iestādes cenšas aicināt valsts iedzīvotājus veicināt demogrāfiju, Laosā un Ķīnā šī problēma jau ir sen atrisināta, tad kādēļ nepaņemt piemēru no šīm Āzijas republikām.

Nosodījums, šņākšana, noskaušana, nelabi fluīdi: kāds tonis Latvijā ir labs, kāds – slikts, kā jāizskatās patiesam patriotam Latvijā, kāda lentīte jānēsā.

Kaut kā pēdējā laikā Latvijai neveicas ar prezidentiem. Ne velti latvieši uzelpo par latviešu demokrātijas "Kanādas vecmāmiņu" un "dzelzs lēdiju" Vairu Vīķi-Freibergu. Tā tik bija sieviete.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) publiskojusi viedokli par to, ka aģentūras Sputnik fotogrāfiju un citus materiālu izmantošana Latvijas sabiedriskajos medijos ir nepieļaujama.

Kā salīmēt kopā kā vāzi saplīsušu sirdi un atgriezt mīļoto cilvēku? Sieviešu žurnālos, protams, var atrast par šo tematu daudz noderīgu padomu. Un tiem latviešu ierēdņiem, kas sastāda reemigrācijas plānus, nebūtu lieki pašķirstīt primāros informācijas avotus.

Man ļoti patīk polemikas līmenis un argumentu kvalitāte, kas pēdējā laikā tiek likti lietā gan ārpolitikā, gan iekšpolitikā.

Grūti noticēt, taču tam, ka Latvijā medicīna pārsvarā ir privāta un par maksu dabūjama, ir savs labums. Veselības aprūpes iestāžu direktori, atšķirībā no viņu kolēģiem mācību iestādēs, nav spiesti klanīties un pazemoties amatpersonu, tostarp arī Valsts valodas centra ierēdņu priekšā.

Gribas jau pateikt dažus vārdus Latvijas valsts aizstāvībai, kuru bieži sauc par "nepilnīgu", "neizdevušos", "nenobriedušu" un "neizšķīlušos". Termini nav izvēlēti diezgan veiksmīgi un pat aizspriedumaini.