Pēdējā laika notikumi Latvijā un pasaulē īpaši skaudri parādīja, cik nesamērojams ir mūžīgais un nemirstīgais ar niecību, savtību, godkārību un vienkārši muļķību, kas grozās un ņemās.
Redziet, vienmēr esmu ar cieņu skatījies uz baznīcas darīšanām – ne tikai uz svētajām mistērijām, bet arī tās grāmatvedību un diplomātiju. Un Maskavas patriarhāta strīdā ar Konstantinopoli (kā, vai tad to jau nav sīki izskatījuši mūsu brāļi – rietumu kristieši?) es nosliecos Maskavas pusē.
Gāzes caurule un Jērikas bazūnes
Noziegums un bezatbildība ir šķelt pareizticību laikā, kad aizvien vairāk cilvēku kļūst par ateistiem. Vēl noziedzīgāk ir sarīdīt baznīcēnus, kuri noteikti cīnīsies par savām baznīcām un draudzēm.
Tomēr rodas jautājumi no garīgās loģistikas viedokļa. Tātad braukt uz Afonu var. Bet skaitīt lūgšanas? Var. Bet svētais sakraments un grēksūdze? Bet dzert grieķu mācītāja svētītu ūdeni (vīnu)? Vai arī tagad tā būs nāve krievu cilvēkam?
Iznāk kā ar gāzes cauruli: it kā jau tā ir dabasgāze, tāda pati Amerikā un Krievijā, smako gandrīz tāpat. Taču tā, kas uz Eiropu iet pa cauruli, ir ideoloģiski nepareiza un pēc savas būtības agresīva. Toties tā, kas iet pa citu cauruli vai – vēl labāk – peld tankkuģī sašķidrināta no okeāna viņa krasta, ir lieliska gāze, kas dāvās laimi un ekonomikas izaugsmi.
Tāpat arī šeit. It kā skaitām lūgšanas vienam un tam pašam Dievam, tiem pašiem svētajiem. Taču pareizā lūgšana pareizajā bazūnē nonāks pie adresāta, bet baznīcas nolādētajā bazūnē nenonāks nekur. Nav zināms, kur tāda lūgšana nonāks. Par to pat domāt bail.
Nepareizā virzienā vainagus nesat
Pēc muļķīgās un baismīgās traģēdijas Kerčā līdzjūtīgi cilvēki devās uz Krievijas Federācijas vēstniecību Rīgā, lai noliktu ziedus un vainagus.
Kurp tad vēl viņiem iet – Ukrainā taču pat sēras netika izludinātas. Tam uzmanība pievērsta sociālajos tīklos.
"Briesmīga traģēdija Krimā. Latvijas diplomātiskais korpuss izsaka līdzjūtību Ukrainai, savukārt Latvijas krimnašisti nes ziedus uz Krievijas vēstniecību," – savā lapā Twitter pauda ar saviem nacionālistiskajiem izteikumiem pazīstamais Māris Luste.
Briesmīga traģēdija Krimā. Latvijas diplomātiskais korpuss izsaka līdzjūtību Ukrainai, savukārt Latvijas krimnašisti nes ziedus uz Krievijas vēstniecību. pic.twitter.com/aANpjEzYZz
— Māris Luste (@MLuste) 18 октября 2018 г.
Latvijas Aizsardzības ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis atbalstīja kolēģi.
"Vatenieku kognitīvā disonance jeb vienkārši gara vājums?" – viņš taujāja.
Tāda, lūk, Latvijā ir bazūņu sistēma. Ja noliksi vainagu pie nepareizās vēstniecības, nāks nelaime. Netiks ņemta vērā tava sirsnīgā vēlme un līdzjūtība. Piedevām dvēseles, kam tu jūti līdzi, mocīsies un klaiņos apkārt.
Sirdsapziņas piemēri
Tas ir gluži kā ar braucieniem uz pussalu. Ja dodies uz Krimu caur Krieviju, tevi gaidīs lietus un aukstums, ūdens temperatūra jūrā nepārsniegs ne nulli. Toties, ja brauksi ar pareizo vīzu, cauri Ukrainai, varēsi sauļoties, atpūsties un augļus pieēst pilnu vēderu.
Ko darīt nabaga cilvēkam, kas apjucis šajā Jērihas bazūņu tīmeklī. Visas taurē ausīs: es esmu tā patiesības nesēja, tu citus neklausies, citādi būsi nolādēts. Tomēr viss ir pavisam vienkārši. Padoms jālūdz sirdsapziņai.
Kurš tad ir mūsu sirdsapziņa starptautiski tiesiskajā kontekstā? Protams. Tas ir (pagaidām) mūsu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Tāpēc, pirms nest ziedus pie kādas vēstniecības, vienalga, skumju vai svinīgu notikumu dēļ, jāpaskatās uz viņu: kurp ziedus nes Rinkēvičs un viņa padotie? Citādi tu būsi vatņiks, kolorāds un krimnašists. Un visa tava līdzjūtība ir ideoloģiski nepareiza, atklāti sakot, pat kaitīga tāda līdzjūtība.
