Savā vairumā visi priekšvēlēšanu analītiķi šobrīd stāsta par vienu un to pašu bēdīgo faktu, kurš neļauj tautai pilnā mērā līksmot un izbaudīt Latvijas demokrātijas uzvaru. Pat ja nosaukumi partijām ir jauni, tad galveno lomu atveidotāji jau sen visiem ir pazīstami.
Pārāk pilngadīgā Džuljeta
Tas ir, ziniet, kā teātrī, kad Džuljetu spēlē 60 gadus veca skaistule ar uzzīmētu sārtumu vaigos, savukārt Romeo nevar uzrāpties pie viņas uz balkona reimatisma dēļ. Nu labi, ja vēl aktieri būtu ģeniāli, viņiem jauj daudz ko var piedot. Taču mūsu gadījumā tas nebūt nav tā. Lūk, ko raksta žurnālists Māris Krautmanis: "Bēda tikai, ka dežavū, kas atkārtojas atkal un atkal, laika gaitā top aizvien skumīgāks — katrs jaunais jaunas politikas uzvaras gājiens ir blēdīgāks, ciniskāks, liekulīgāks, saturiski tukšāks, kadru ziņā pelēkāks par iepriekšējo."
Taču izbrīnu raisa, protams, ne jau tas. Pārsteidz tas, ka skatītājs, it kā pakļaujoties kaut kādai maģiskai hipnozei, pārliecina sevi, ka mūsu Romeo un Džuljeta ir aizkustinošas nevainīgas būtnes. "Ak apmānīt mani nav grūti, es pats priecājos būt apmānīts." Galvenais — lai varoņi runātu pareizajā valodā un pareizi novilktu sarkanās līnijas. Ar tik neprasīgu skatītāju uz skatuves izies cauri jebkāda haltūra. Kā lai te neatceras sakāmvārdu "katrai tautai ir tāda vara, kādu tā pelnījusi".
Uz aplausiem necer
Taču pat ar tik labvēlīgu lietu kārtību priekš viņiem un jebkādas "teatrālās kritikas" trūkumu, valdošie ar šausmām gaida pirmizrādes nakti no 6. uz 7. oktobri. Viņu var saprast, viņiem taču ir zināmi ne vien atvērto, bet arī slēgto socioloģisko aptauju rezultāti. Un tās apstiprina visdrūmākās sajūtas: trīs šobrīd "stūrējošās un uzraugošās" partijas pat ne tuvu vienojoties nesavāks 51 mandātu.
Ja vēlēšanas tiktu rīkotas tagad, Zaļo un zemnieku savienība varētu cerētu uz 14-15% vēlētāju balsu (maksimums 17 mandāti), Nacionālā apvienība — uz 6-8% vēlētāju atbalstu (maksimums 10 mandāti), savukārt "Jaunā Vienotība" labi ja vispār pārvarēs piecu procentu barjeru (maksimums 7 mandāti). Tādējādi, pat labākajā gadījumā esošā valdošā koalīcija spēs iegūt jaunajā Saeimā 34-35 mandātus.
Savukārt divi opozīcijas spēki — "Saskaņa" un KPV LV (sakot, ka politiskās mīlas ceļi varētu savest kopā šos Monteki un Kapuleti) — kopā varētu saņemt maksimums 42 mandātus.
Esošā valdošā koalīcija spēs saglabāt valdību tikai tajā gadījumā, ja vienosies ar saviem aizmirstajiem draugiem no Jaunās konservatīvās partijas, un, ja parlamentā iekļūs, ar "Attīstībai"/Par", kā arī ja šīm abām partijām būs kopā ne mazāk kā 16-17 mandāti. Pretējā gadījumā šodien valdošajām partijām radīsies lielas problēmas ar valdības viedošanu.
Jūsu Romeo ir viltvārdis
Un lūk tad uz skatuves parādās "Saskaņa", kura pirmo reizi iegūs tiesības nostāties teātra vadībā. Un ja "Saskaņai" ar KPV LV izdosies izveidot savu valdību, un vēl uzaicināt tajā "zaļos zemniekus"? Un ja piecu procentu barjeru pārvarēs Latvijas Krievu savienība? Pagaidām šo politisko spēku, kura arvien uzstājīgāk triecas cauri rampas gaismā, kritiķi izvēlas vispār nemanīt.
"Neticu!" — sauc valdošās koalīcijas politiķi, cenšoties uzmundrināt paši sevi. Un pat jau izsludina izrādi par izgāzušos, uzsākot runas par iespējamo Saeimas atlaišanu: ja radīsies "nepareizās" valdības izveidošanas draudi, tad lieta varētu beigties ar atkārtotām vēlēšanām. Viena no Zaļo un zemnieku lokomotīvēm, premjerministrs Māris Kučinskis pieļāva atkārtotu vēlēšanu sarīkošanas varbūtību, ja trim šodienas koalīcijas partijām neizdosies iegūt nepieciešamo balsu skaitu.
Un tad tas dežavū draud kļūt bezgalīgs. Teorētiski Latvijas politisko trupu varētu atlaist, tikai izveidot jaunu diez vai izdosies. Tieši tāpēc šobrīd latviešu mediji nolemti aģitē balsot par veco Džuljetu un pa skatuvi klibojošo Romeo. Viņu gaumei šāda stabilitāte tomēr labāka. No varoņiem nenākas gaidīt salto un izģērbšanos uz skatuves.
Saeimas atlaišanai nepieciešams referendums
Jāsaka, ka Latvijas Satversmē nav noteikts, kādā laika posmā jāizveido valdība. Tātad līdzšinējais Kučinska Ministru Kabinets teorētiski varētu valdīt pietiekami ilgi. Ieilgušas politiskās krīzes gadījumā prezidents varētu iniciēt Saeimas atlaišanu. Taču tādā gadījumā Satversme prasa referenduma rīkošanu, lai tauta pauž savu viedokli par tās ievēlēto Saeimu. Un tikai pēc tam tiek noteiktas atkārtotas vēlēšanas. Tas padarīs politisko krīzi vēl ilgstošāku, turklāt nav nekādas garantijas, ka jauno vēlēšanu rezultāti būs labāki.
Vis tas ir bijis, bijis, bijis
Interesanti, ka Latvijas jaunāko laiku vēsturē valdības apstiprināšanas process jau bija vienreiz iegājis strupceļā un varēja novest pie Saeimas atlaišanas procedūras uzsākšanas. Tālajā 1995. gadā Saeimā iekļuva deviņas partijas. (Atgādināsim, ka, saskaņā ar pēdējiem "Latvijas Fakti" pētījumiem, piecu procentu barjeru šobrīd pārvar 7 partijas). Pārrunas par portfeļu sadalīšanu ievilkās. Katra no sešām partijām, kuras piedalījās pārrunās, vēlējās redzēt premjera krēslā savu pārstāvi. Rezultātā, no sākuma Saeima "izgāza" valdību, kuru tika uzticēts izveidot Mārim Grīnblatam no TB-LNNK, savukārt pēc tam Saeima neapstiprināja arī Ministru Kabinetu, kuru sastādīja Ziedonis Čevers.
Pēc tam toreizējais prezidents Guntis Ulmanis piedraudēja parlamenta frakciju līderiem ar Saeimas atlaišanu, un beigās politiķiem nācās meklēt nepartejisku kandidātu premjera amatam. Par viņu kļuva lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks Andris Šķēle. Viņa valdība tika apstiprināta pirms pašiem Ziemassvētkiem, atceras avīze "Segodņa".
Lai apmierinātu visu sešu valdošo partiju ambīcijas, nācās veidot valdībā papildus amatus. Šodien to ir grūti iztēloties, taču pirmajā Šķēles valdībā bija 16 ministri, ieskaitot vienu atbrīvoto vicepremjeru (Čeveru) un trīs ministrus vicepremjeru statusā, kā arī 12 ministrus "bez portfeļa".
Ja pēc 7. oktobra lieta nonāks līdz nepieciešamībai veidot tik plašu koalīciju, tad partijām, par spīti viņu priekšvēlēšanu solījumiem, nāksies nevis samazināt ministriju skaitu, bet gan tieši pretēji, palielināt. Jebkurā gadījumā, politiķi centīsies izsprukt cauri tā, lai jau pirmajā piegājienā apstiprinātu valdību Saeimā un nenovestu lietu līdz atkārtotām vēlēšanām.