Analīze tiek veikta pēc Kongresa pieprasījuma. Tā sākās pirms Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta postenī. Iniciatīvu atbalstīja Republikāņu un Demokrātiskās partijas pārstāvji. Ar tādu eksotisko paņēmienu kongresmeņi pauda savu neuzticēšanos Krievijas valdībai un bažas par Ķīnas augošo pārliecību par saviem militārajiem spēkiem. Viedokli par šo analīzi pauž Aleksandrs Hroļenko, informācijas aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs.
Kompetenti izlūkdienestu un STRATCOM eksperti ar jaunākās informācijas palīdzību vērtēs Krievijas un Ķīnas iespējas izdzīvot pēc uzbrukuma, ņemot vērā "politiski un militāri nozīmīgu pazemes komunikāciju" atrašanās vietu un specifikācijas. Tamlīdzīgas prognozes netieši liecina par amerikāņu valdības pārliecību par savējām "pazemes komunikācijām" un tālu prom esošu paradīzes stūrīšu absolūto drošību.
ASV politiskā Olimpa veterāni arī agrāk ir demonstrējuši pārliecību par to, ka viņi ir nemirstīgi, bet amerikāņi — neuzvarami. Tas būtu smieklīgi, ja vien Pentagonam nebūtu septiņi tūkstoši kodolgalviņu un slikta reputācija. Ne velti tajā pašā dienā, 30. janvārī ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzēja senatorus Lindsiju Grēmu un Džonu Makeinu par pastāvīgiem centieniem izraisīt trešo pasaules karu.
Kādam nolūkam tad īsti ievajadzējusies Krievijas un Ķīnas valdību "izdzīvošanas spēju" jaunā prognoze?
Vairumā — lētāk
Vašingtonā saprot: Krievijas un Ķīnas ekonomisko un militāri politisko iespēju projicēšana ārpus šo valstu robežām agri vai vēlu novedīs pie konflikta ar ASV interesēm. Netiek izslēgta militāra sadursme Eiropā, Arktikā, Korejas pussalā, Dienvidķīnas jūrā, Tuvajos Austrumos un pat kosmosā.
Krievijā cīņas dežūras režīmā ir 1790 kodolgalviņas, Ķīnas rīcībā ir 260 kodolgalviņas, savukārt ASV startam pastāvīgi gatavas 1930 kodolgalviņas.
Lielā ātrumā rit stratēģiskā potenciāla atjaunošana. Maskava uzlabo kodoltriādes jūras un sauszemes elementus. Pekina īpašu uzmanību pievērš mobilajiem raķešu kompleksiem. Vašingtona "pielādē" Eiropu. Krievijā, Ķīnā, ASV un pat KTDR veidojas augsta līmeņa pazemes komunikācijas kodolkara gadījumam.
Ķīna nevēlas uzņemties jebkādas militāri politiskās saistības sadarbībā ar Krieviju, taču stratēģiskās partnerības divpusējām attiecībām raksturīga "augsta attīstības dinamika, stabila tiesiskā bāze, sazarota organizācijas struktūra un aktīvi sakari visos līmeņos." Abu valstu militāri tehniskā sadarbība aktīvi attīstās ar mērķi stāties pretī mūsdienu izaicinājumiem un draudiem. Runa ir ne tikai par ieroču iepirkumiem. Krievijai un Ķīnai ir kopēja ģeopolitiskā telpa, potenciālais karadarbības lauks, un valstis cieši koordinē savu viedokli Ziemeļaustrumāzijas un Centrālās Āzijas drošības jautājumos, kā arī Tuvajos Austrumos.
Krievijas Klusā okeāna flotes karakuģi nevar kardināli mainīt militāri politisko situāciju Dienvidķīnas jūrā, taču kopīgās mācības, kurās piedalās Ķīnas Jūras kara flotes kuģi, objektīvi stiprina ĶTR un KF aizsardzības spējas. Ārējais militāri politiskais spiediens neizbēgami konsolidē Maskavas un Pekinas pozīcijas.
Krievijas un Ķīnas vienīgā saprātīgā atbilde augošajiem kodolkara draudiem ir tālāka politiskā tuvināšanās un aizsardzības potenciālu sinerģētiskais efekts. Pilnīgi iespējami ir kompensējošie preventīvi profilaktiskā rakstura pasākumi.
Pieļaujama ir iespēja, ka Krievijas un Ķīnas stratēģiskie kodolspēki faktiski apdrošina un daļēji dublē viens otru. Domājams, kodoluzbrukums Krievijai draud ne vien ar atbildes triecienu, bet arī ar Ķīnas preventīvo uzbrukumu (un otrādi, ja vispirms notiks uzbrukums Ķīnai).
Divas lielvalstis atrodas pārāk tuvu viena otrai, lai riskētu ar savu tautu nākotni cerībā, ka amerikāņu starpkontinentālās ballistiskās raķetes aizlidos garām. Domājams, šī iemesla dēļ Vašingtonā abas valstis uzskata par diviem mērķiem "vienā maisiņā". Kodolatbruņošanās perspektīvas pagaidām ir miglā tītas.
Uz civilizācijas iznīcības robežas
Krievijas un ASV līgums par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu (CHB-2) tika parakstīts Maskavā 1993. gada 3. janvārī. Puses apņēmās līdz 2003. gadam samazināt savus stratēģiskā bruņojuma arsenālus par divām trešdaļām, vadoties no 1993. gada janvārī esošā līmeņa. Līdz 2003. gadam kodolgalviņu skaits katrā pusē nedrīkstēja pārsniegt 3-3,5 tūkstošus vienību.
Pēc ASV izstāšanās noslēgtā PRA līguma 2002. gada 13. jūnijā Maskava paziņoja, ka pārtrauc ievērot CHB-2 līgumā paredzētās saistības. 2002. gada jūnijā Ārlietu ministrija publicēja paziņojumu, kurā norādīja, ka, ņemot vērā Vašingtonas rīcību, Krievija "nesaskata nekādus priekšnoteikumus, kas nepieciešami, lai spēkā stātos līgums par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu."
Deviņās pasaules valstīs kopumā atrodas vairāk nekā 15 tūkstoši kodolgalviņu. Pat situācijā, ja trešais pasaules karš ritēs pēc optimistiskākā scenārija, civilizācijas sabrukums līdz atsevišķām oāzēm tuksneša vidū ir gandrīz garantēts.
Pēc domājamās kodoltriecienu apmaiņas Krievijas un Ķīnas cīņa ar ASV visu trīs valstu dzīvotspēja strauji samazināsies (stratēģiskās kaujas galviņas ir precīzas, taču kodoltrieciens pats par sevi nevar nākt vienā atsevišķāļ punktā).
Krievijas Eiropas daļā izdzīvojušie pārvietosies aiz Urāliem, uz Sibīrijas un Tālo Austrumu neapdzīvotajiem plašumiem. Ķīnieši sāks apgūt valsts mazapdzīvotos ziemeļrietumus (mūsdienās tur dzīvo 6% iedzīvotāju). Izdzīvojušie amerikāņi sameklēs tuvāko patvērumu Meksikā.
ES pilsoņi būs spiesti bēgt uz Āfriku, lai nenonāktu radioaktīvā piesārņojuma zonā un nenosaltu ziemā (gāzes taču vairs nebūs).
Aiz šīm primārajām sekām, domājams, nāks letālas slimības un globālas klimata izmaiņas. Novecojusī stratēģija — vienu valstu attīstība uz citu rēķina — XXI gadsimtā kļūs pašnāvnieciska.
ASV ik gadus bruņojamam tērē simtiem miljardu dolāru. Rietumos valda uzskats, ka Krievijā aizsardzībai atvēlētie līdzekļi no 3,6% IKP 2005. gadā ir pieauguši līdz 5,4% IKP 2015. gadā.
Vai tad nebūtu labāk dabas resursus, zinātnes un tehnikas sasniegumus, milzīgus finansiālos līdzekļus un politiķu enerģiju novirzīt nacionālo ekonomiku un starptautiskās tirdzniecības attīstībai, kā arī kosmosa apgūšanai? Domāju, neprasme risināt sarežģītas ģeopolitiskās problēmas miera ceļā būtu jāuzskata par prezidentu un valdību profesionālās nepiemērotības pazīmi.
Lielākajai daļai cilvēku uz planētas izdevīgāk ir tirgoties un sadarboties, nevis karot.
Amerikāņu žurnāls Forbes raksta: "Krievija ir pārcietusi sankcijas. Tā ir pārcietusi naftas cenu 35 dolāru apmērā par barelu. Tā ir pārcietusi divus recesijas gadus. Lai ko jūs runātu par Vladimiru Putinu, viņa ekonomistu komanda ir tikusi galā ar situāciju. Tieši šī iemesla dēļ BlackRock apgalvo, ka Krievija ir izdevīga vieta darījumiem… Ja viss būs kārtībā, šogad IKP pieaugums Krievijā sastādīs 1,7%."
Vai tiešām jāapšauda ekonomiski izdevīgs laukums? Tas ir retorisks jautājums. Vērtējot Krievijas un Ķīnas spēju izdzīvot kodolkarā, amerikāņi vispirms izvērtē paši savas iespējas izdzīvot šajā pasaulē.
