Čehijas Tiešās demokrātijas partijas (SPD) priekšsēdētājs un parlamenta deputāts Tomio Okamura intervijā preses izdevumam Parlamentní listy paskaidrojis, ka līdz ar Trampu beidzot radusies cerība uz ASV agresīvās militārās politikas beigām un samierināšanos Rietumu un Austrumu starpā, cerība uz to, ka karš ar Krieviju, kam rietumvalstu elites gatavojušās ilgus gadus, tomēr nesāksies. Pēc Okamuras domām, Putins nekad nav bijis agresīvs. Viņš ir politiķis un stratēģis ar ģeniāla šaha meistara talantu. Intervija pārpublicēta portālā InoSMI.
- Kādi notikumi mūsu politiskajā arēnā, pēc jūsu domām, bija svarīgākie 2016. gadā?
— Pat no čehu politiskā viedokļa Donalda Trampa ievēlēšana ir desmitgades notikums. Pieļauju, ka tas nopietni ietekmēs gan Čehijas, gan Eiropas politiku un starptautiskās attiecības.
-Vai patiešām Babiša un Zemana tandēms pie mums apdraud demokrātiju, un mēs kļūsim par Krievijas vai Ķīnas satelītu? Vai arī, gluži otrādi, demokrātiju Čehijā apdraud Briseles, Berlīnes un Vašingtonas iejaukšanās?
— Demokrātiju pilnīgi noteikti neapdraud prezidents — viens no nedaudzajiem politiķiem, kuri, tāpat kā mūsu SDP partija, ciena pilsoņu tiesības. Taču ir vērts padomāt par jautājumu, vai pie mums vispār ir demokrātija…
- Kā, lūdzu?
— Pie varas ir koalīcijas valdība, kura kontrolē deputātu palātu. Piemēram, valdība atklāti dara visu iespējamo, lai parlamentā tiktu atbalstīti tikai valdības likumi. Citiem vārdiem sakot, valdība visiem deputātiem un senatoriem ir piešķīrusi vien statistu lomu, kuru pienākums, pēc valdības locekļu domām, ir tikai piekrist valdības ierosinājumiem. Deputāti ir faktiski zaudējuši likumdevēju varu, un tās ir pseidodemokrātijas spēles beigas.
Starp citu, to apliecina notikumi, kas saistīti ar CETA līgumu — Kanādas un ES komplekso ekonomisko un tirdzniecisko vienošanos, sava veida prelūdiju TTIP līgumam starp ASV un ES. Šo vienošanos, kas likvidē pēdējās mūsu suverenitātes atliekas, mūsu vietā parakstījusi Brisele, un tikai pēc tās parakstīšanas mums radīsies iespēja iepazīties ar vienošanās saturu mūsu parlamentā. Pat Čehijas valdība nav redzējusi līguma galīgo variantu, taču mums tas ir saistošs. Tas grauj mūsu valstisko suverentitāti.
- Kādus notikumus ārvalstīs jūs uzskatāt par svarīgākajiem?
— Viennozīmīgi uzskatu, ka tā ir Donalda Trampa ievēlēšana Savienoto Valstu prezidenta postenī. Tas ir svarīgākais notikums ne vien šogad, bet arī pēdējo desmit gadu laikā. Visiem zināms, ka es no paša sākuma atbalstu Donaldu Trampu, un jau kopš aizvadītā gada mans vārds iekļauts viņa piekritēju oficiālajā sarakstā ASV.
Tagad beidzot radusies cerība uz ASV agresīvās militārās politikas beigām un samierināšanos Rietumu un Austrumu starpā, cerība uz to, ka karš ar Krieviju, kam rietumvalstu elites gatavojušās ilgus gadus, tomēr nesāksies. Mums Čehijas Republikā, nelielā Centrāleiropas valstī pirmajā vietā jāliek miers, un tieši pie tā es tiecos politikā. Tramps iezīmēs pret Krieviju vērstās agresīvās vajāšanas beigas, cerības uz mieru uz planētas, jo ASV Trampa vadībā vairs nekāros vispasaules policista lomu, kurš jebkādas izvēles bombardē citas suverēnas valstis.
- Jau paziņots, ka ASV valsts sekretāra posteni ieņems Rekss Tilersons, kuru dēvē par "prokrieviski noskaņotu". Piemēram, viņš iebilst pret sankcijām. Ko Trampa administrācija var nest pasaulei, tostarp mums, Čehijas Republikai? Vai atkāpsies pagātnē tā pasaule, ko līdz šim esam pazinuši, kā daži stāsta?
— Šie epiteti ir vienkārši smieklīgi. Ja mēs, SPD partija, iebilstam pret sankcijām, kas vērstas pret Krieviju, tas galvenokārt notiek tāpēc, ka mēs esam par Čehiju. Mūsu firmas ir zaudējušas miljardus. Tie ir ne tikai tiešie zaudējumi, tie radušies arī tāpēc, ka Rietumeiropa ir pārpludinājusi mūsu tirgu ar precēm, kas nav eksportētas uz Krieviju. To sajutuši mūsu fermeri un pārtikas produktu ražotāji. Daudzas firmas ir izputējušas, un daudzi cilvēki — zaudējuši darbu. Es saprotu, ka Obamu un viņa piekritējus, piemēram, Sobotkas un Babiša valdības tas neuztrauca, taču mums par to ir jāraizējas. Paldies Dievam, ka ASV pie varas ir nācis saprātīgs cilvēks, kurš vēlas mieru un izvēlas sadarbību.
- Vai līdz ar to mēs ieraudzīsim skaidri saskatāmas "krievu pēdas" jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa politikā?
— Kas tas ir — krievu pēdas? Tās šeit ir bijušas visu laiku: ASV, NATO un Brisele visiem spēkiem centās ar dažādām metodēm uzbrukt Krievijai. Viņi to ielenca ar NATO bāzēm, un Brisele līdz ar NATO izprovocēja pilsoņu karu uz Krievijas robežas. Viens agresīvs solis aiz otra. Es teiktu, ka tagad mums ir parādījusies cerība uz spriedzes mazināšanos, uz to, ka tagad mēs retāk dzirdēsim par Krieviju, jo konfliktu būs mazāk.
Tieši tas mums, Čehijas Republikai un Eiropai ir vajadzīgs — miers un sadarbība starp mums, Krieviju un ASV. Līdztiesīga sadarbība bez diktāta. Mums, nelielai Centrāleiropas valstij pirmajā vietā jābūt mieram, nevis konfrontācijai un spriedzes eskalācijai.
- Protams, Putins pienācīgi gatavojas Trampa "valdīšanai". Lai arī Krievijā joprojām saglabājas ekonomiskā krīze, Kremļa vadītāja popularitāte "sit pušu" rekordus. Kas sagaida Eiropu? Vai mazajām valstīm, tostarp Čehijai, vajadzētu bažīties par to, ka "jaunā" Amerika mūs upurēs un mēs nokļūsim Krievijas ietekmes sfērā, jo par šādu iespēju brīdina daudzi komentētāji?
— Kādas muļķības! Kāda Krievijas ietekmes sfēra? Vai tas nozīmē, ka amerikāņu karaspēku vietā pie mums braukās krievi? Diezin vai. Tas vienkārši nozīmē, ka nākotnē vairs neuzskatīs par noziedznieku cilvēku, kurš nespļaus virsū Krievijai. Vai patiešam neviens nesaprot, cik primitīva un trula ir Krievijas iebiedēšana? Amerikāņi organizē bruņoto spēku manevrus pie Krievijas robežām, taču kaut kāds muļķis mūs te biedē ar Krieviju? Vai tad krieviem ir bāzes Meksikā vai Kanādā, kur viņi organizē mācības? Cik valstīm tad īsti uzbrucis Putins?
Obama paspēja ar uzlidojumiem iznīcināt septiņas suverēnas valstis. Un tās visas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā no ASV, tās ir valstis, kas nekad nav draudējušas Savienotajām Valstīm. Taču to valdība pārtrauca pakļauties ASV. Kamēr Sadams Huseins nogalināja irāņus un kurdus pēc ASV un CIP pavēles, viņš bija prezidentu mīlulis. Saūda Arābija finansē ekstrēmismu, maksā teroristiem, kurina karus, spīdzina, slepkavo, taču Rietumu pasaule piever acis uz viņu noziegumiem, jo viņi klausa ASV. Asads esot diktators, taču salīdzinājumā ar Saūda Arābiju viņš ir demokrātijas un reliģiozās un pilsoniskās tolerances flagmanis.
Islāmiskajām kaimiņvalstīm — monarhistiskajām diktatūrām — nav ne jausmas par to, kas ir vēlēšanas, savukārt Asadu ne vienu reizi vien ievēlējis pilsoņu vairākums. Es pat neko neteikšu par mazākumtautību, sieviešu un homoseksuālistu tiesībām. Pēdējiem dažās islāmiskajās kaimiņvalstīs pat atņem tiesības uz dzīvību — viņus soda ar nāvi par homoseksuālismu.
- Eksperti prognozē, ka Trampa uzvara it nemaz neiepriecinās Ukrainu — jaunievēlētais amerikāņu prezidents to izmetīs no laivas un atteiksies sniegt atbalstu. Kas notiks ar Ukrainu. Acīmredzot Krimu atgūt neizdosies, taču kas notiks ar konfliktu austrumos un pašu Ukrainu, jo tur taču gandrīz nekas nefunkcionē, nav naudas, patiesībā nekā nav?
— Uzreiz jāsaka, ka vēsturiski Krima nekad nav piederējusi Ukrainai: gadsimtiem ilgi tā piederējusi Krievijai un vienmēr bijusi krievu īpašums. Starp citu, arī Kijevu cēluši krievi, senatnē tā bija Krievijas galvaspilsēta. Referendumā Krimas pilsoņi brīvi nobalsoja un ar balsu vairākumu izteicās par atgriešanos mātes — Krievijas sastāvā. Tāda bija reakcija uz Kijevas nacistu fanātiskajām pret Krieviju vērstajām darbībām, kad Kijevas parlaments apstiprināja likumus pret krievu mazākumtautību. Žurnālisti to visu labprāt aizmirst.
Putins nevienam Krimu nenozaga. Naida pilnie ukraiņi Kijevā sadusmoja savu tautu un pārliecināja krievus par to, ka Ukrainā viņi būs otrās šķiras pilsoņi. Pašnoteikšanās tiesības ir pilsoņu pamata demokrātiskās tiesības. Uz to pamata nodibinājās arī mūsu republika, un mani pārsteidz, kā kādam cilvēkam Čehijā pietiek drosmes un nekaunības noliegt šīs tiesības, ja runa ir par kādu citu. Vēl vairāk, šie cilvēki aplaudēja, kad serbiem ar varu — ar slepkavību un uzlidojumu palīdzību — tika atņemta viņu vēsturiskā teritorija Kosovā, kas tika nodota Kosovas noziedzīgajai mafijai.
Ja cilvēki Doņeckā nevēlas dzīvot kopā ar tiem, kas viņus apšaudīja un nogalināja, nebrīnīsimies par to un necentīsimies viņus piespiest. Atteicības ir neatgriezeniski iznīcinātas vēl uz daudziem gadsimtiem. Iedomājieties, ka jūs kāds piespiestu pēc kara kļūt par hitleriskās Vācijas protektorātu. Ja ukraiņi ir sagrāvuši jūsu māju un nogalinājuši ģimeni, diezin vai jūs gribēsiet dzīvot vienā valstī ar viņiem. It īpaši valstī, kurā oficiāli valda Krievijai naidīgs noskaņojums. Jums, kā krievam, tas viss neradīs ne mazāko motivāciju kopīgai dzīvei.
Ukraiņu simpātijas pret nacismu un fašismu, protams, arī ir problēma, ar kuru krievi Austrumukrainā nesamierināsies. Mani tas nepārsteidz. Es vienkārši negribētu dzīvot pronacistiskā valstī, kas ienīst savu tautu. Es ceru, ka krievi Doņeckā un citos reģionos iegūs vismaz zināmu patstāvīgu, jo tikai tā iespējams pielikt punktu savstarpējai spriedzei. Tie, kas nesaskata faktus, nav pazīstams ar reālo situāciju.
- Starp citu, ja rezumēt visu šo attiecību pasliktināšanās procesu ar Krieviju, kas sākās pēc Maidana, vai tās bija likumsakarīgs? Varbūt Putins tik un tā bija agresīvi noskaņots pret Rietumiem? Vai tā bija kļūda? Un Rietumi vai Krievija cirta pāri strīpai?
— Vispirms es gribētu uzsvērt, ka neesmu nedz Putina fans, nedz prokrievisks, nedz proamerikānisks, nedz proķīnas politiķis. Vispirms es atbalstu Čehiju. Tagad atgriezīsimies pie jūsu jautājuma. Putins nekad nav bijis agresīvs — lūdzu, pievērsiet tam uzmanību. Viņš ir politiķis un stratēģis ar ģeniāla šaha spēlētāja talantu. Uz emocionālu rīcību viņš mierīgi atbild ar rūpīgi izvērtētiem soļiem. Mani ļoti pārsteidz mūsu idioti, kuri atkārto mantru par nikno Putinu, taču pie tam vērtē viņu par zemu.
Es atceros, kā kritās rubļa vērtība, kad tika ieviestas pirmās sankcijas pret Krieviju, un valsts, šķiet, bija uz finanšu sabrukuma robežas. Putins izmantoja izdevību un par lētajiem rubļiem gandrīz par velti nopirka ārzemju daļas Krievijas uzņēmumos, kā arī citos veidos izmantoja ārkārtas situāciju, nevis padevās panikai un pesimistismam. Viņš devās uz Ķīnu, lai arī visi prognozēja, ka viņam tur nebūs nekādu iespēju par kaut ko vienoties. Atceros, kā Čehijas televīzijā sapulcējās "eksperti" un sprieda, ka tās esot "piecdesmitās sarunas", ka Ķīna nepadošoties un nesākšot pirkt Krievijas gāzi pēc Krievijas cenām. Mani pārsteidza, cik stulbi ir tie mūsu pseidoeksperti. Vai Putins tiešam dotos uz Ķīnu, ja iepriekš viss jau nebūtu sarunāts? Jau nākamajā dienā tika publicēta informācija par līgumu.
Kopumā jāsaka, ka sankcijas uz kādu laiku vājināja Krieviju, taču Putins tās izmantoja Krievijas ekonomikas stiprināšanai un palielināja tās diversifikāciju, orientējoties uz Austrumiem, vienlaikus nodarot zaudējumus Rietumiem. Kāda situācija ir šodien? Mums joprojām vajadzīga Krievijas nafta un gāze, taču Krievijai mūsu tirgus vairs nav vajadzīgs. Tā ir stiprāka un neatkarīgāka nekā agrāk. Mums radušies zaudējumi un kaitējums, jo mums trūkst Krievijas tirgus un izejvielu.
- Vai varētu teikt, ka ASV atbalstīja Kijevas varu pēc apvērsuma "Obamas ideālisma" dēļ, vai tomēr bija citi iemesli?
— Protams, ideālisma dēļ, ja Obamas, Klintones un pārējo filozofiju uzskatīt par ideāliem. Viņu ideāls ir pasaules pārvalde. Un viņi ir pārliecināti, ka šī mērķa sasniegšanai viņiem jāpakļauj Krievija.
Viņi maldās, jo pakļauties Amerikai negrasās ne tikai Krievija, bet arī Ķīna, Indija un visa Latīņamerika, kurā neieredz amerikāņu noziedzniekus, un kur jau beigušies draudzīgo diktatoru varas laiki, kuri nogalināja pēc ASV pavēles. Mūsdienās Latīņamerikas valstis kļūst arvien brīvākas un neatkarīgākas no ASV. Arī ASV un mazītiņās Kubas ilggadējās nesaskaņās patiesu uzvaru ir izcīnījusi Kuba.
ASV ieroču ražotāju lobiju politika, kas koordinēja diktatūras un karus visā pasaulē, ir izgāzusies. Rezultātā ASV visur zaudē. No Trampa atkarīgs, vai Amerika atteiksies no šīs pašnāvnieciskās līnijas un pavērsīsies virzienā, kas nesīs uzplaukumu visai pasaulei un ASV.
- Trampa politika attiecībā uz Ķīnu būs principiālā starptautiskai arēnai. Jau tagad izskatās, ka jaunais prezidents vienosies ar krieviem pret ķīniešiem. Viņš pēkšņi piezvanīja Taivānas prezidentei, sakaitinot Pekinu, pie tam paziņoja, ka nesaprot, kāpēc ASV būtu jāievēro vienotas Ķīnas politika. Domājams, viņš pieprasīs piekāpšanos pret integritātes atzīšanu. Vai sāksies tirdzniecības karš? Vai ķīniešiem nāksies padoties? Ar ko tādā gadījumā varētu saskarties Tramps? Piemēram, runā par daudzām ASV obligācijām, kas pieder Pekinai.
— Ķīna ir lielākais ASV kreditors, turklāt tai ir miljardiem ASV dolāru. Taču nenodarbosimies ar pareģojumiem: Donalds Tramps nav dumjais aktieris Reigans, bet uzņēmējs. Arī ķīnieši ir labi komersanti. Rezultātā mēs droši vien sagaidīsim abpusēji izdevīgu līgumu.
- Ārkārtīgi aktuāla tēma ir cīņa ar tā saucamo dezinformāciju, Krievijas propagandu, viltotām ziņām. Kā jums šķiet, vai vairumā gadījumu kaut kas tiešām tiek darīts lietas labā ar mērķi izskaust propagandu, kas iedzen pasakas neapzinīgu cilvēku galvās? Kādu lomu šeit varētu spēlēt politiskā cīņa? Vai patiesībā var kaut ko panākt ar visām šīm pūlēm? Bet varbūt tas tikai sadusmos tautu?
— Būtu labi, ja mēs sistēmiski cīnītos ar dezinformāciju, meliem un manipulēšanu, ko mums izbaro mediji. Viens no šiem plašsaziņas līdzekļiem ir Čehijas televīzija. Tātad tā dēvētās sakropļotās informācijas autori nav krievi. Jā, Krievijas mediji cenšas pasniegt šeit Čehijā informāciju, kuras mums nav, bet, manuprāt, tas ir pareizi, jo mēs iegūstam iespēju izvērtēt abu pušu pozīcijas, nevis patērējam tikai vienpusīgu propagandu.
Es saprotu mūsu dezinformatorus un manipulatorus, ko šausmina tas, ka propaganda vairs nestrādā. Tas ir pilnīgi jauns fenomens, ar ko šodien nākas saskarties politiķiem un "meinstrīma" plašsaziņas līdzekļiem. Klajie meli par krīzi Ukrainā un Ukrainas fašistu karu pret krievu mazākumtautību bija tik atklāti, ka cilvēki pārstāja ticēt "meinstrīma" medijiem. Tiem sekojošie meli un dezinformācija par Sīriju un, visbeidzot, Donalda Trampa vajāšana tikai vēl padziļināja uzticības zudumu tam, ar ko mūs baro mūsu elite.
Tomēr Krievijas iedzīvotāju nopelns tajā ir neliels. Pavisam nesen čehu Radio Plus komentētāji bija vienisprātis par Krievijas noziegumiem Sīrijā, kur tā it kā cīnās nevis ar terorismu, bet ar mēreno islāmistu opozīciju… Interesanti gan, kā atšķirt mēreno islāmistu opozīciju no ekstrēmistiem un teroristiem, kad gan vieni, gan otri ar automātiem un ložmetējiem rokās cīnās par saviem uzskatiem par Allāhu un nogalina kā valdības karavīrus, tā arī kristiešus un salafītus. Kas jādara likumīgajai Asada valdībai un krieviem? Jāsūta Ziemassvētku atklātes tiem, kuri viņus apšauda un uzbrūk mierīgām pilsētām, un jāgaida, vai tas līdzēs?
Šodien mums visiem jau zināms, ka masu slepkavības ar zarīna gāzi nav uz Asada sirdsapziņas — vainīgais ir līdz šim brīdim "mērenais" islāma opozīcijas grupējums "Front-an-Nusra". Starp citu, zarīnu viņi atveda no "amerikāņu" Irākas caur Turciju ar pēdējās vispusīgu atbalstu. Taču zarīna pielietošanu ASV un Eiropa pasniedza kā Asada noziegumu un kā argumentu tālākajiem uzbrukumiem. Taču nesen kļuva zināms, ka vismaz CIP zināja, kur radies zarīns.
Tāpēc labāk vienmēr pajautājiet paši sev: ko mēs vispār zinām un kāpēc mēs zinām tieši to? Lieta tāda, ka mediji mūs baro ar informāciju ar noteiktu mērķi. Es to saku tāpēc, ka spēle daudz lielāka un dziļāka, un daudzi žurnālisti, pēc visa spriežot, pat neapjauš, kam kalpo, bet daži izplata nepatiesu informāciju, uzskatot, ka kalpo pareizajai pusei. Tomēr lielākā daļa žurnālistu melo apzināti par samaksu vai — labākajā gadījumā — aiz bailēm zaudēt darbu. Viņi paklausīgi raksta tikai to, ko pavēl redakcijas vadība.
- Bet kā Krievijas informācijas aģentūru, piemēram Sputnik un Russia Today pierādīto darbību — Rietumu sabiedrības viedokļa ietekmēšanu var salīdzināt ar miljardiera Sorosa organizāciju un citu NVO darbību, kuras, gluži otrādi, vairāk strādā Austrumos?
— Es domāju, ka viens — tas ir atklāti atzīti Krievijas mediji, kuri vienkārši likumīgi pārraida Krievijas puses nostāju, sniedzot informāciju, kas citādi pie mums nebūtu nonākusi. Pavisam kas cits ir tādi mediji, kā "Radio Brīva Eiropa", ko atklāti finansē ASV, bet vada CIP. Ir arī slēptas organizācijas, ko finansē ASV valdība, CIP un dažādi fondi. To īstie koordinatori ir slēpti, un tie strādā, aizsedzoties ar cīņu par brīvību un izliekas par neatkarīgām organizācijām. Šeit vajadzētu būt uzmanīgiem: ja kāds slēpj savu "labdari", tad vajadzētu sev pavaicāt — kāpēc tā?
Man vienalga, vai amerikāņi turpinās finansēt "Radio Brīva Eiropa", kas pārraidīs viņu pasaules skatījumu. Pavisam cita lieta ir šķietami neatkarīgu organizāciju iespiešanās sabiedriskajos plašsaziņas medijos un propagandas izplatīšana, pasniedzot to kā objektīvu informāciju. Tā ir bezkaunīga propaganda, ar ko mums jācīnās.
