RĪGA, 25. janvāris — Sputnik. Otrdien Ķīnas preses izdevumā Global Times bija publicēta inrormācija par to, ka internetā parādījusies Ķīnas izstrādātās starpkontinentālās ballistiskās raķetes Dongfeng-41 (DF-41) fotogrāfija. Sākotnējie dati liecina, ka raķete dislocēta pie Krievijas robežas. DF-41 — ir cietās degvielas mobilā SBR. Tās maksimālais lidojuma attālums sasniedz vairāk nekā 10 tūkstošus kilometru, pie tam raķete aprīkota ar sadalāmiem individuālā tēmējuma cīņas blokiem.
Informācija norāda, ka Ķīnas Tautas armija plāno izvietot trīs brigādes ar raķetēm Dongfeng-41, kuru lidojuma attālums var sasniegt 14 tūkstošus kilometru.
Krievijas valdība Ķīnas bruņoto spēku attīstību neuzskata par apdraudējumu, informēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot mediju ziņojumus par Pekinas dislocētajām starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm pie Krievijas robežas informē RIA Novosti.
"Ķīna ir mūsu sabiedrotais, stratēģiskais sabiedrotais, mūsu partneris gan politiskajā, gan tirdznieciski ekonomiskajā jomā. Mēs augstu vērtējam mūsu attiecības. (…) Ķīnas militāros būvdarbus (mēs — red.) neuzskatām par apdraudējumu," — uzsvēra Peskovs.
Ķīnas raķetes — atbildei uz ASV PRA
Ķīna dislocē savā teritorijā starpkontinentālās ballistiskās raķetes, atbildot uz ASV nacionālās pretraķešu aizsardzības sistēmas izvēršanos Japānas un Dienvidkorejas teritorijā, uzskata militārais politologs rezerves apakšpulkvedis Aleksandrs Perendžijevs.
"Ķīnas Tautas Republika dislocē savā teritorijā jaunas SBR, atbildot uz ASV nacionālās pretraķešu aizsardzības sistēmas elementu izvēršanu Japānas un Dienvidkorejas teritorijā," — paziņoja aģentūrai Perendžijevs.
"Savienotās Valstis informē, ka viņu PRA ešelons Tālajos Austrumos vērsts tikai pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku, taču patiesībā amerikāņu pretraķešu sistēmas paredzētas Krievijas un Ķīnas raķešu un kodolieroču potenciāla neitralizācijai," — uzskata eksperts.
Pēc viņa domām, kodolieroču savaldīšanas sistēmas saglabāšanai Krievija un Ķīna perspektīvā varētu radīt vienotu ASV nacionālās PRA pārvarēšanas sistēmu Tālajos Austrumos.
"Ja Vašingtona neatteiksies no vēlmes nesodīti notriekt Krievijas un Ķīnas raķetes, kas startē atbildes triecienam, Krievija un Ķīna itin labi varētu apvienot spēkus, lai neitralizētu ASV un tās sabiedroto pretraķešu potenciālu," — noslēgumā piebilda Perendžijevs.
Ķīnas starpkontinentālo raķešu iespējamā dislokācija pie Krievijas robežām neapdraud KF, jo šo raķešu prioritārie mērķi atrodas ASV teritorijā, turklāt Austrumsibīrija un Tālie Austrumi paliek triecienam nepieejamā zonā, uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas prezidents Konstantins Sivkovs.
Tādai kodolvalstij, kāda ir Ķīna ir tiesības dislocēt savā teritorijā raķetes aizsardzībai un savu interešu nodrošināšanai, paskaidroja Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs.
"Ziņa ir visai negaidīta, taču es pagaidām nesaskatu nekādas grūtības. Arī mums pie robežām izvietoti raķešu kompleksi," — norādīja Džabarovs.
Donalda Trampa izteikumi par ĶTR priekšvēlēšanu kampaņas gaitā bija visai skarbi. Viņš pārmeta Ķīnai, ka tā kļuvusi bagāta, pateicoties ASV, "izsūknējot no valsts darba vietas". Tramps apsūdzēja Pekinu par manipulācijām ar valūtu, kā arī naidīgas tirdznieciskās politikas īstenošanu. ASV prezidents vairākkārt atkārtoja, ka piespiedīs Ķīnu "spēlēt pēc noteikumiem."
