Bezdarbniekiem Latvijā ir izdevīgāk saņemt pabalstus, nekā, piemēram, iet strādāt uz zivju fabriku ar algu 680 eiro uz rokām.

Pirms vēršanās Satversmes tiesā tiesībsargs daudzkārt norādījis uz nopietniem sociālās aizsardzības sistēmas trūkumiem Latvijā, taču labklājības ministre nereaģēja uz šiem signāliem, atzīmēja Saeimas atbildīgās komisijas deputāts Andrejs Klementjevs.

Latvijas Darba devēju konfederācijā piedāvā ne vien esošās krīzes, bet arī pēc tās subsidēt daļu algu uzņēmumos, kuri piedzīvo īslaicīgas grūtības; kā šāds pabalsts strādās un kādēļ budžetam tas nekaitēs.

Jāatzīmē, ka Baltijas valstu vidū Latvija Covid-19 krīzes laikā un pēc tās ieguldījusi vismazāk līdzekļu pabalstos iedzīvotājiem; tāpat ir saņemta kritika par to, ka atbalsts nepienākas daudziem, kam tas ir nepieciešams.

Trīs mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā bezdarbnieku skaits pieaudzis par 22,5 tūkstošiem cilvēku.

Vecāku un sabiedriskās organizācijas vērsušās pie valdības ar lūgumu palīdzēt vecākiem šajā sarežģītajā laikā.

Izmaksu summa bijušajiem pašvaldību politiķiem dažviet pārsniedz summas, kas tiek izmaksātas maznodrošinātiem iedzīvotājiem.

Latvijā jau vairāk nekā 900 cilvēku saņem no valsts krīzes bezdarba pabalstus 180 eiro apmērā mēnesī.

Aptuveni 4000 Latvijā strādājušo cilvēku nevar saņemt pabalstu spēkā esošo noteikumu dēļ, toties citi saņēma vairāk, nekā bezdarba pabalstu.

"Pieņemsim, cilvēkam alga bija 3000 eiro"... Nesen Latvijas Valsts kontrole ziņoja: pasākumi nabadzības iegrožošanai ne vienmēr nonāk pie tiem, kam patiešām vajadzīgs atbalsts.

"Pieņemsim, cilvēkam alga bija 3000 eiro"... Nesen Latvijas Valsts kontrole ziņoja: pasākumi nabadzības iegrožošanai ne vienmēr nonāk pie tiem, kam patiešām vajadzīgs atbalsts.

Sabiedriskā aktīviste ieteica Latvijas valdībai nieka 300 eiro pabalstu vietā nopirkt bezdarbniekiem divus labus koferus: sociālo tīklu lietotāji metās attīstīt šo domu.

Pagaidām epidemioloģiskā situācija neļauj veikt precīzas prognozes, kad valstī tiks atcelti visi ierobežojumi, taču neraugoties uz to, Kultūras ministrija palūdza valdībai nospraust dīkstāves perioda beigu datumu.

Privātpersonai vai uzņēmuma valdes loceklim, kuru pieķers nepatiesu ziņu sniegšanā dīkstāves pabalsta izmaksas pieteikšanas laikā, draud naudas sods līdz 1500 eiro.

Neraugoties uz oficiālajiem rādītājiem, ka Latvijā vidējā alga "uz papīra" pārsniedz 1000 eiro, dīkstāves pabalsta vidējais apmērs ir 258 eiro, savukārt 43% aprēķināto izmaksu nesasniedz 180 eiro – tas viss dēļ tā, ka daudzi saņem daļu algas "aploksnē".

Vidējais dīkstāves pabalsta apmērs uz vienu nodarbināto sastāda 268 eiro, pašnodarbinātajiem – 251 eiro.

Pērnā gada aprīlī Karostu apmeklēja gandrīz 700 cilvēku, bet šogad – vien 37, taču bez valsts atbalsta vēsturiskajam cietumam nākas turpināt strādāt.

No 26.aprīļa bez darba palikušie Latvijas iedzīvotāji saņems pabalstu līdz 180 eiro apmērā – par 50 eiro vairāk nekā līdz šim.

Rīgas RB Cafe, kas vienīgā Latvijā iekārto darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām, personīgā uzraudzībā paņems labklājības ministre Ramona Petraviča.

Dīkstāves pabalstu izmaksāšana ir viens no galvenajiem atbalsta pasākumiem biznesam un iedzīvotājiem krīzes apstākļos, ko izraisījusi koronavīrusa pandēmija; taču kritiku izraisījusi to saņemšanas nosacījumi un pieteikumu izskatīšanas ātrums.