https://sputniknewslv.com/20220514/depopulacijas-aina-12-gimenu-ar-berniem-nevar-atlauties-galas-produktus-pat-pardienam-21821712.html
Depopulācijas aina: 12% ģimeņu ar bērniem nevar atļauties gaļas produktus pat pārdienām
Depopulācijas aina: 12% ģimeņu ar bērniem nevar atļauties gaļas produktus pat pārdienām
Sputnik Latvija
Saeima apspriedusi opozīcijas iniciatīvu – palielināt bērna dzimšanas pabalstu līdz 5000 eiro. Skaidrs, ka tas ir priekšvēlēšanu ierosinājums, tomēr, spriežot... 14.05.2022, Sputnik Latvija
2022-05-14T17:34+0300
2022-05-14T17:34+0300
2022-05-14T17:34+0300
latvijā
latvija
iedzīvotāji
depopulācija
saeima
pabalsts
dzimstība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/62/11/621101_0:309:3000:1997_1920x0_80_0_0_f67d0f1d3c792f1a18c9bbcf2ed7e6f8.jpg
RĪGA, 14. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Dzimstība Latvijā vēl aizvien krītas proporcionāli iedzīvotāju skaita lejupslīdei. Pirms četriem gadiem, līdz ar jaunās valdības nākšanu pie varas, valstī tika iedibināts premjerministra speciālā padomnieka postenis dzimstības jautājumos. Tajā iecēla Nacionālās apvienības pārstāvi Imantu Parādnieku. Toreiz kuluāros pasmējās – sak, tas tāpēc, ka minētais kungs sekmīgi dzīvo divās ģimenēs un palīdzēs celt dzimstību visas valsts mērogā.Bet lai nu joki paliek pie malas. Kā jau bija gaidīts, nekas nemainījās. Bērnu skaits ģimenēs sarūk, krīzi nav izdevies pārvarēt ne ar stabiņiem Rīgā, ne plakātiem, ne kaimiņvalstu karogu noraušanas pasākumiem.Dati, ko Saeimā iesniedza viena no iniciatīvas autorēm, deputāte Karīna Sprūde, liecina: situācija ir traģiska. Par galveno iemeslu var uzskatīt materiālo faktoru – daudzas ģimenes, kur dzimst bērni, automātiski noripo lejā pa labklājības kāpnēm.Deputāte atgādināja, ka no 1991. gada Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis par 750 000 cilvēku. Vidēji gadā valsts zaudē 18 000. Tādā tempā turpinot, pēc 100 gadiem valsti pametīs pēdējais iedzīvotājs.Pat "panākumu stāsta" pēdējo gadu laikā jaundzimušo skaits krities no 22 tūkstošiem 2016. gadā līdz 18 tūkstošiem 2020. gadā. Tas ir mazākais jaundzimušo skaits pēdējo 100 gadu laikā (ieskaitot pat kara gadus). 2020. gadā valsti joprojām pameta pieaugušie un ņēma līdz bērnus. Emigrējuši 1,7 tūkstoši bērnu – 14,4% no aizraukušo kopskaita.Dati par 2020. gadu liecina: tikai trešā daļa mājsaimniecību valstī audzināja bērnus, pie tam 16,6% mājsaimniecību pieaugušajiem bija viens bērns, 5,9% - divi bērni, 2,3% - trīs un vairāk bērnu. 4,2% - vientuļi pieaugušie ar bērniem.Materiālais aspekts neiepriecina: apmēram 30% nepilno ģimeņu pakļautas trūkuma riskam. Katra pietā pilnā ģimene ar trim vai vairāk bērnu, tāpa riskē nonākt uz trūkuma sliekšņa.39,8% ģimeņu ar vienu pieaugušo un vienu bērnu, 37% ģimeņu ar trim un vairāk bērniem nav nekādu uzkrājumu. 38,8% mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un vienu bērnu un 34,9% pāru ar trim un vairāk bērniem, zaudējot darbu, uzkrājumi ļaus saglabāt pašreizējo dzīves veidu vien trīs mēnešus.Piemēram, 31% mājsaimniecību ar bērniem nevar atļauties atvaļinājumu ārpus mājām reizi gadā. 12% mājsaimniecību ar bērniem nevar atļauties gaļu vai zivis, pat ne katru dienu – vismaz pārdienas. 50% mājsaimniecību ar bērniem nevar segt neparedzētus izdevumus 30-65 eiro apmērā. 9% mājsaimniecību ar bērniem nevar apmaksāt komunālos rēķinus, un tādu ģimeņu skaits pieaug.Deputāte Sprūde pastāstīja, ka 2020. gadā 18,3% bērnu dzīvoja mājās un dzīvokļos ar cauru jumtu, ar mitrām sienām, cauriem logu rāmjiem, durvīm un grīdām. Kaimiņos bērnu skaits ar sliktiem dzīves apstākļiem ir daudz mazāks: Lietuvā – 5,2%, Igaunijā – 13,5%.Deputāte atgādināja, ka ikviens nodokļu maksātājs valstī savā profesionālajā dzīvē vidēji ienes 1,3 miljonus eiro IKP, ņemot vērā pašreizējās cenas. Viņa uzdeva loģisku jautājumu: vai tiešām valsts nevar atļauties piešķirt 5000 eiro valsts nākamajiem pilsoņiem? Summa šķiet liela vien no pirmā acu uzmetiena.Saeimas reakcija bija prognozējama: koalīcijas partijas neko neatbildēja pēc būtības, iniciatīvu noraidīja ar balsu vairākumu.Balsojums notika dienā, kad Ukrainas bēgļu izmitināšanai Saeima piešķīra vēl miljonu eiro, un atkal atzīmēja, ka šīs valsts atbalstam (tikai militārajam) atvēlēti vairāk nekā 200 miljoni eiro. Palielināts Latvijas militārais budžets, kas tagad svārstās apmēram 2,2% līmenī no IKP, jeb tuvojas 10% atzīmei no valsts budžeta.Pētījums par ģimenēm, no kura datus ņēma deputāte Sprūde, aptvēra 2020. gadu. Domājams, nākamajā – pandēmijas un ierobežojumu – gadā ģimeņu stāvoklis nav uzlabojies. Ņemot vērā Latvijas varasvīru kaismīgo dalību sankciju pasākumos, inflācijas pieaugums un ekonomisko attiecību ierobežošanās (nerunājot jau par strauji augošajām komunālo pakalpojumu izmaksām), var droši prognozēt – līdz 2022. gada beigām demogrāfiskā situācija valstī noteikti mainīsies – tā vēl pasliktināsies.
https://sputniknewslv.com/20220213/pedejo-desmit-gadu-laika-lietuva-zaudejusi-simtiem-ciemu-20421370.html
https://sputniknewslv.com/20220117/krievijas-politikis-pastastija-kadas-kaiminvalstis-gaida-izmirsana-20034548.html
https://sputniknewslv.com/20211204/eksperts-puse-no-algas-jaatliek-vecumdienam-19473117.html
https://sputniknewslv.com/20200901/Demografiska-bedre-zemessargiem-laus-dienet-lidz-65-gadu-vecumam-14297662.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvija, iedzīvotāji, depopulācija, saeima, pabalsts, dzimstība
latvija, iedzīvotāji, depopulācija, saeima, pabalsts, dzimstība
Depopulācijas aina: 12% ģimeņu ar bērniem nevar atļauties gaļas produktus pat pārdienām
Saeima apspriedusi opozīcijas iniciatīvu – palielināt bērna dzimšanas pabalstu līdz 5000 eiro. Skaidrs, ka tas ir priekšvēlēšanu ierosinājums, tomēr, spriežot pēc dzimstības rādītājiem, visnotaļ nepieciešams.
RĪGA, 14. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Dzimstība Latvijā vēl aizvien krītas proporcionāli iedzīvotāju skaita lejupslīdei. Pirms četriem gadiem, līdz ar jaunās valdības nākšanu pie varas, valstī tika iedibināts premjerministra speciālā padomnieka postenis dzimstības jautājumos. Tajā iecēla Nacionālās apvienības pārstāvi Imantu Parādnieku. Toreiz kuluāros pasmējās – sak, tas tāpēc, ka minētais kungs sekmīgi dzīvo divās ģimenēs un palīdzēs celt dzimstību visas valsts mērogā.
Bet lai nu joki paliek pie malas. Kā jau bija gaidīts, nekas nemainījās. Bērnu skaits ģimenēs sarūk, krīzi nav izdevies pārvarēt ne ar stabiņiem Rīgā, ne plakātiem, ne kaimiņvalstu karogu noraušanas pasākumiem.
Dati, ko Saeimā iesniedza viena no iniciatīvas autorēm, deputāte Karīna Sprūde, liecina: situācija ir traģiska. Par galveno iemeslu var uzskatīt materiālo faktoru – daudzas ģimenes, kur dzimst bērni, automātiski noripo lejā pa labklājības kāpnēm.
Deputāte atgādināja, ka no 1991. gada Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis par 750 000 cilvēku. Vidēji gadā valsts zaudē 18 000. Tādā tempā turpinot, pēc 100 gadiem valsti pametīs pēdējais iedzīvotājs.
Pat "panākumu stāsta" pēdējo gadu laikā jaundzimušo skaits krities no 22 tūkstošiem 2016. gadā līdz 18 tūkstošiem 2020. gadā. Tas ir mazākais jaundzimušo skaits pēdējo 100 gadu laikā (ieskaitot pat kara gadus). 2020. gadā valsti joprojām pameta pieaugušie un ņēma līdz bērnus. Emigrējuši 1,7 tūkstoši bērnu – 14,4% no aizraukušo kopskaita.
Dati par 2020. gadu liecina: tikai trešā daļa mājsaimniecību valstī audzināja bērnus, pie tam 16,6% mājsaimniecību pieaugušajiem bija viens bērns, 5,9% - divi bērni, 2,3% - trīs un vairāk bērnu. 4,2% - vientuļi pieaugušie ar bērniem.
Materiālais aspekts neiepriecina: apmēram 30% nepilno ģimeņu pakļautas trūkuma riskam. Katra pietā pilnā ģimene ar trim vai vairāk bērnu, tāpa riskē nonākt uz trūkuma sliekšņa.
39,8% ģimeņu ar vienu pieaugušo un vienu bērnu, 37% ģimeņu ar trim un vairāk bērniem nav nekādu uzkrājumu. 38,8% mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un vienu bērnu un 34,9% pāru ar trim un vairāk bērniem, zaudējot darbu, uzkrājumi ļaus saglabāt pašreizējo dzīves veidu vien trīs mēnešus.
Piemēram, 31% mājsaimniecību ar bērniem nevar atļauties atvaļinājumu ārpus mājām reizi gadā. 12% mājsaimniecību ar bērniem nevar atļauties gaļu vai zivis, pat ne katru dienu – vismaz pārdienas. 50% mājsaimniecību ar bērniem nevar segt neparedzētus izdevumus 30-65 eiro apmērā. 9% mājsaimniecību ar bērniem nevar apmaksāt komunālos rēķinus, un tādu ģimeņu skaits pieaug.
Deputāte Sprūde pastāstīja, ka 2020. gadā 18,3% bērnu dzīvoja mājās un dzīvokļos ar cauru jumtu, ar mitrām sienām, cauriem logu rāmjiem, durvīm un grīdām. Kaimiņos bērnu skaits ar sliktiem dzīves apstākļiem ir daudz mazāks: Lietuvā – 5,2%, Igaunijā – 13,5%.
Deputāte atgādināja, ka ikviens nodokļu maksātājs valstī savā profesionālajā dzīvē vidēji ienes 1,3 miljonus eiro IKP, ņemot vērā pašreizējās cenas. Viņa uzdeva loģisku jautājumu: vai tiešām valsts nevar atļauties piešķirt 5000 eiro valsts nākamajiem pilsoņiem? Summa šķiet liela vien no pirmā acu uzmetiena.
Saeimas reakcija bija prognozējama: koalīcijas partijas neko neatbildēja pēc būtības, iniciatīvu noraidīja ar balsu vairākumu.
Balsojums notika dienā, kad Ukrainas bēgļu izmitināšanai Saeima piešķīra vēl miljonu eiro, un atkal atzīmēja, ka šīs valsts atbalstam (tikai militārajam) atvēlēti vairāk nekā 200 miljoni eiro. Palielināts Latvijas militārais budžets, kas tagad svārstās apmēram 2,2% līmenī no IKP, jeb tuvojas 10% atzīmei no valsts budžeta.
Pētījums par ģimenēm, no kura datus ņēma deputāte Sprūde, aptvēra 2020. gadu. Domājams, nākamajā – pandēmijas un ierobežojumu – gadā ģimeņu stāvoklis nav uzlabojies. Ņemot vērā Latvijas varasvīru kaismīgo dalību sankciju pasākumos, inflācijas pieaugums un ekonomisko attiecību ierobežošanās (nerunājot jau par strauji augošajām komunālo pakalpojumu izmaksām), var droši prognozēt – līdz 2022. gada beigām demogrāfiskā situācija valstī noteikti mainīsies – tā vēl pasliktināsies.
