Alla Berezovska nepiekrīt apsūdzībām un uzskata, ka Latvijas žurnālistiem jābūt iespējām publicēt savus materiālus tur, kur viņi vēlas.
Krievvalodīgo žurnālistu nopratināšanas un kratīšanas par sadarbību ar Baltnews un Sputnik ir mēģinājums iztīrīt informācijas lauku un iznīcināt jebkādu alternatīvu viedokli, uzsvēra Andrejs Jakovļevs.
Krievvalodīgie žurnālisti pēc Valsts drošības dienesta organizētajām aizturēšanām un pratināšanām nav salūzuši – viņiem ne prātā nenāk pakļauties muļķīgām apsūdzībām, uzsvēra Vladimirs Lindermans intervijā RT.
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvēra, ka Maskavai nav raksturīgi represīvi pasākumi, tomēr LDP alkst "asiņu", tāpēc ierosināja ļoti stingru atbildi Latvijai par soļiem, kas vērsti pret krievvalodīgajiem žurnālistiem.
Jau vasarā Latvijas specdienesti vaicāja Eiropas Komisijai, kā varētu traktēt sankcijas pret Krieviju. Eirokomisārs Valdis Dombrovskis atbildēja: traktējiet pēc iespējas plašāk, tad kļūdu nepieļausiet.
Atsauces uz "ES sankciju režīma pārkāpšanu" – tikai iegansts žurnālistu aizturēšanai, uzskata Latvijas Krievu savienībā; kāds ir īstais jaunā represiju viļņa cēlonis?
Sputnik Latvija un Baltnews ārštata autoru aizturēšana nepārprotami demonstrē, ka vardarbība pret krievvalodīgajiem žurnālistiem un medijiem Latvijā kļūst par normu.
Latvijas varasiestāžu darbības – klasisks žurnālistu vajāšanas gadījums. Cits traktējums šajā situācijā nav iespējams, uzsvēra Rossotrudņičestvo vadītājs Jevgēņijs Primakovs.
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.
Ziņu aģentūras "Rossija segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana pauda cerību, ka Krievija atbildēs uz Baltnews un Sputnik Lavija korespondentu vajāšanu.
Sputnik un Baltnews žurnālistiem izvirzītas apsūdzības par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu.
Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki šodien ieradušies pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva un publicista Vladimira Lindermana.
Uzņemot Latvijā baltkrievu uzņēmumus un to darbiniekus, Latvijas varasiestādēm derētu apzināties iespējamos riskus, kas saistīti ar izlūkošanas darbībām, uzskata VDD.
Latvijas VDD uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu, kurš dzīvo Norvēģijā. 2020. gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."
Pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām pārmaiņas sākās nekavējoties – "Marsa" velotrekā ieradušies ļaudis ar zāģiem.
Publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans pastāstīja, ka saņēmis "interesantu vēstuli" no Latvijas Ģenerālprokuratūras.
Drosmīgais atpūtnieks, kurš kopā ar glābējiem izvilka no ūdens slīkstošās sievietes, pastāstīja par incidentu un nepatīkamo pārsteigumu, ko sagādājuši komentāri pēc ziņas par incidentu.
Valsts policijas ēkās notikušas Iekšējās drošības biroja procesuālās darbības; iestādes pārstāve Simona Grāvīte saista tās ar jaunā formastērpa iegādi.
Visa bijušā velotreka perimetrā uzstādītas kameras, lai aktīvistu nepārlien pāri žogam un neapskauj kokus.
Latvija tomēr izrādījusi interesi par protestiem ASV, precīzāk sakot, to izrādījis Valsts drošības dienests: tur metušies meklēt rasismu Internetā.