https://sputniknewslv.com/20210622/krievu-spiega-lieta-kadu-datu-nodosana-inkrimineta-adamsonam-17275300.html
"Krievu spiega" lieta: kādu datu nodošana inkriminēta Ādamsonam
"Krievu spiega" lieta: kādu datu nodošana inkriminēta Ādamsonam
Sputnik Latvija
Žurnālistu rīcībā esošie dati liecina, ka Ādamsona lietā arestēti vismaz četri cilvēki. Kādas ziņas figurē lietā un kā deputāts tās saņēmis, ja viņam nav... 22.06.2021, Sputnik Latvija
2021-06-22T17:00+0300
2021-06-22T17:00+0300
2021-06-22T17:00+0300
latvijā
spiegs
drošības dienests
jānis ādamsons
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/846/39/8463924_0:0:3077:1731_1920x0_80_0_0_8a02a841ac785b71e5b663aa35824637.jpg
RĪGA, 22. jūnijs — Sputnik. Raidījums Nekā personīga, kurā regulāri parādās Latvijas specdienestu ziņas, kārtējā izlaiduma epizodi veltījis Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona lietai. Viņš arestēts lietā par spiegošanu Krievijas labā. Oficiālus komentārus par kriminālprocesa niansēm VDD nesniedz, tomēr "Nekā personīga" kļuvis zināms, ka lietā figurē materiāli par austrumu robežas izbūvi, Latvijas armijas attīstības plāniem, NATO karaspēku izvietošanu Latvijā. Ādamsonam pielaide valsts noslēpumu saturošai informācija anulēta 2002. gadā, bet viņš turpināja strādāt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kur sprieda arī par tādiem jautājumiem. Komisija īpaši aktīvi strādāja pēc 2014. gada, jo tika pieņemta virkne svarīgu likumu drošības jomā, arī saistīti ar NATO spēku uzņemšanas pienākumu. Komisijas bijušais priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzskata, ka šīs ziņas, iespējams, interesējušas Krieviju. Pašreizējais komisijas vadītājs Māris Kučinskis uzskata: "Tāda fona informācija, kam nav tāds tiešs kaitējums, bet jebkurā gadījumā jāsaprot, ja ziņo kādai citai valstij, tas jebkurā gadījumā atstāj iespaidu uz valsti kaut vai kādā neredzamā plāksnē." Saeimas deputāts Ainārs Latkovskis atzīmēja: "Kādreiz, padsmit gadus atpakaļ, tas bija grūti iedomājams, ka Iekšlietu un aizsardzības komisijā strādā deputāti bez pielaidēm. Lai gan mums likumā speciāli atrunāti jautājumi par Nacionālo drošības komisiju, kur tikai ar pielaidēm drīkst strādāt, un principā katra sēde ir slepena, jo nav iespējams citādāk. Viņi strādā tieši ar šādu informāciju. Tad, lai gan Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs pēc likuma arī automātiski strādā Nacionālajā drošības padomē, ko vada Valsts prezidents, iekšlietu ministrs, ārlietu ministrs, premjers – visaugstākās amatpersonas un tiešām spriež par svarīgiem drošības jautājumiem. Tad šādas prasības nav, un mums bija situācijas, vismaz kamēr es vadīju komisiju, ka mums pat pusei deputātu nebija šīs pielaides." Ādamsona aizturēšanas kontekstā premjerministrs Krišjānis Kariņš ierosināja pārskatīt jautājumus par pielaidi informācijai, kas saistīta ar valsts drošību. "Faktiski tas ir smags trieciens. Viņš liek izvērtēt diezgan plaši gan, kāda veida ierobežojumi valstī pastāv, nepastāv, vai viņi ir, vai nav pamatoti, piemēram, ieņemt zināmus amatus. Bet tas arī jādara – jāizvērtē visos līmeņos lēmumi, procedūras," uzskata Kariņš. Arestēti četri cilvēki Lietā figurē virkne personu. Pēc "Nekā personīga" datiem, arestēti vismaz četri cilvēki. Krimināllieta ierosināta 9. jūnijā, dienu pirms Ādamsona nopratināšanas, kad Rīgas lidostā aizturēts Krievijas pilsonis Genādijs Silonovs. Žurnālisti uzskata, ka viņa izlidošana no Latvijas varēja kaitēt izmeklēšanai. Silonovs dzimis Latvijā, mācījies Aviācijas institūtā. Bijis Latvijas PSR VDK kapteinis. Strādājis nodaļā, kas darbojās ar organizēto noziedzību. Pēc PSRS sabrukuma un vietējā VDK likvidēšanas pārcēlies uz Krieviju, bet saikni ar Latviju saglabājis. Ticis uzskatīts par cilvēku, kurš ar saviem kontaktiem spējis atrisināt daudzus jautājumus, klāsta žurnālisti, un sadarbojies ar Krievijas Federālo drošības dienestu FSB. Starp arestētajiem, iespējams, ir kādas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks. Cietumā nonācis arī šajā lietā nozīmīga figūra – bijušais Latvijas PSR Valsts drošības komitejas Izmeklēšanas daļas nodaļas priekšnieks Andris Strautmanis. Pēc PSRS sabrukuma viņš bija Latvijas Drošības policijas 1. galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks, vēlāk iekšlietu ministra Mareka Segliņa padomnieks. Latvijas PSR un Latvijas republikas slepenajos dienestos strādājošais Strautmanis vēlāk no VDD atlaists, un iekārtojies kā atbildīgais par drošības jautājumiem Vasīlija Meļņika "Rīgas kuģu būvētavā".
https://sputniknewslv.com/20210618/krievijas-pilsoni-aiztureja-lidosta-riga-un-apcietinaja-uz-diviem-menesiem-17224786.html
https://sputniknewslv.com/20210610/saeima-izdod-deputatu-no-saskanas-apcietinasanai-saistiba-ar-spiegosanu-17110955.html
https://sputniknewslv.com/20210618/latvijas-aizsardzibas-ministrs-atzist-ka-latvija-ir-augsti-spiegosanas-riski-17211310.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
spiegs, drošības dienests, jānis ādamsons
spiegs, drošības dienests, jānis ādamsons
"Krievu spiega" lieta: kādu datu nodošana inkriminēta Ādamsonam
Žurnālistu rīcībā esošie dati liecina, ka Ādamsona lietā arestēti vismaz četri cilvēki. Kādas ziņas figurē lietā un kā deputāts tās saņēmis, ja viņam nav piekļuves valsts noslēpumam.
RĪGA, 22. jūnijs — Sputnik. Raidījums
Nekā personīga, kurā regulāri parādās Latvijas specdienestu ziņas, kārtējā izlaiduma epizodi veltījis Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona lietai. Viņš arestēts lietā par spiegošanu Krievijas labā.
Oficiālus komentārus par kriminālprocesa niansēm VDD nesniedz, tomēr "Nekā personīga" kļuvis zināms, ka lietā figurē materiāli par austrumu robežas izbūvi, Latvijas armijas attīstības plāniem, NATO karaspēku izvietošanu Latvijā. Ādamsonam pielaide valsts noslēpumu saturošai informācija anulēta 2002. gadā, bet viņš turpināja strādāt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kur sprieda arī par tādiem jautājumiem. Komisija īpaši aktīvi strādāja pēc 2014. gada, jo tika pieņemta virkne svarīgu likumu drošības jomā, arī saistīti ar NATO spēku uzņemšanas pienākumu.
Komisijas bijušais priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzskata, ka šīs ziņas, iespējams, interesējušas Krieviju.
Pašreizējais komisijas vadītājs Māris Kučinskis uzskata: "Tāda fona informācija, kam nav tāds tiešs kaitējums, bet jebkurā gadījumā jāsaprot, ja ziņo kādai citai valstij, tas jebkurā gadījumā atstāj iespaidu uz valsti kaut vai kādā neredzamā plāksnē."
Saeimas deputāts Ainārs Latkovskis atzīmēja: "Kādreiz, padsmit gadus atpakaļ, tas bija grūti iedomājams, ka Iekšlietu un aizsardzības komisijā strādā deputāti bez pielaidēm. Lai gan mums likumā speciāli atrunāti jautājumi par Nacionālo drošības komisiju, kur tikai ar pielaidēm drīkst strādāt, un principā katra sēde ir slepena, jo nav iespējams citādāk. Viņi strādā tieši ar šādu informāciju. Tad, lai gan Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs pēc likuma arī automātiski strādā Nacionālajā drošības padomē, ko vada Valsts prezidents, iekšlietu ministrs, ārlietu ministrs, premjers – visaugstākās amatpersonas un tiešām spriež par svarīgiem drošības jautājumiem. Tad šādas prasības nav, un mums bija situācijas, vismaz kamēr es vadīju komisiju, ka mums pat pusei deputātu nebija šīs pielaides."
Ādamsona aizturēšanas kontekstā premjerministrs Krišjānis Kariņš ierosināja pārskatīt jautājumus par pielaidi informācijai, kas saistīta ar valsts drošību.
"Faktiski tas ir smags trieciens. Viņš liek izvērtēt diezgan plaši gan, kāda veida ierobežojumi valstī pastāv, nepastāv, vai viņi ir, vai nav pamatoti, piemēram, ieņemt zināmus amatus. Bet tas arī jādara – jāizvērtē visos līmeņos lēmumi, procedūras," uzskata Kariņš.
Lietā figurē virkne personu. Pēc "Nekā personīga" datiem, arestēti vismaz četri cilvēki.
Krimināllieta ierosināta 9. jūnijā, dienu pirms Ādamsona nopratināšanas, kad Rīgas lidostā aizturēts Krievijas pilsonis Genādijs Silonovs. Žurnālisti uzskata, ka viņa izlidošana no Latvijas varēja kaitēt izmeklēšanai. Silonovs dzimis Latvijā, mācījies Aviācijas institūtā. Bijis Latvijas PSR VDK kapteinis. Strādājis nodaļā, kas darbojās ar organizēto noziedzību. Pēc PSRS sabrukuma un vietējā VDK likvidēšanas pārcēlies uz Krieviju, bet saikni ar Latviju saglabājis. Ticis uzskatīts par cilvēku, kurš ar saviem kontaktiem spējis atrisināt daudzus jautājumus, klāsta žurnālisti, un sadarbojies ar Krievijas Federālo drošības dienestu FSB.
Starp arestētajiem, iespējams, ir kādas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks. Cietumā nonācis arī šajā lietā nozīmīga figūra – bijušais Latvijas PSR Valsts drošības komitejas Izmeklēšanas daļas nodaļas priekšnieks Andris Strautmanis. Pēc PSRS sabrukuma viņš bija Latvijas Drošības policijas 1. galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks, vēlāk iekšlietu ministra Mareka Segliņa padomnieks. Latvijas PSR un Latvijas republikas slepenajos dienestos strādājošais Strautmanis vēlāk no VDD atlaists, un iekārtojies kā atbildīgais par drošības jautājumiem Vasīlija Meļņika "Rīgas kuģu būvētavā".
