No 1. augusta mainīta atļauju izsniegšanas kārtība sezonas strādnieku iebraukšanai Latvijā pēc lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumu pieprasījuma.

Ekonomikas ministrs un LIAA vadītājs neuzskata, ka viena Covid-19 gadījuma dēļ viesstrādnieku vidū Latvijā ir jāmaina darba atļauju izsniegšanas kārtība.

Neskatoties uz ekspertu prognozēm, kuri draudēja, ka Latvija var palikt bez ražas kaprīzo laikapstākļu dēļ, valsts šogad pārdevusi gandrīz par 70% vairāk augļu, nekā tādā pašā periodā pērn.

Ārvalstu darba roku meklējumi Latvijā nerimst, lai arī tagad tie kļuvuši dārgāki loģistikas grūtību dēļ.

Tikai 18,7% Latvijā aptaujāto uzņēmēju norādīja, ka lietām ar darbaspēka pieejamību klājas labi vai ļoti labi.

Sezonas darbinieki no Ukrainas varēs pavadīt Igaunijas laukos tuvākos sešus mēnešus pēc divas nedēļas ilgas karantīnas.

Igaunijas parlaments pieņēmis vairākus likumus, kuri novērš darba noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu valstī un garantē, ka kompānijas nespēs izvairīties no nodokļu nomaksas un maksās ārzemniekiem vidējo algu.

Zemkopības ministrija nav uzklausījusi Latvijas fermeru lūgumi atvieglot viesstrādnieku ieviešanu: pašu mājās bezdarbnieku ir pietiekami.

Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņoja, ka ukraiņus nevajagot aicināt strādāt fermās, un ierosināja likumprojektu, kas ļauj anulēt vīzas un darba atļaujas trešo valstu pilsoņiem.

Saimnieki Polijā agrāk bieži ņirgājās par viesstrādniekiem, nemaksāja solīto. Taču tagad izskatās, ka viņi pavisam zaudējuši cilvēcību, uzskata sieviete pēc brauciena peļņā uz Poliju.

Igaunijas krievvalodīgie iedzīvotāji neprot somu valodu un nezina Somijas likumus, tādēļ izrādās aizskaramos apstākļos.

Ja Igaunijā tiks ielaisti strādnieki no Ukrainas, tad pēc dažiem gadiem to skaits sasniegs pusmiljonu, uzskata valsts IeM vadītājs.

Lauksaimniecības organizācijas aicina vietējos iedzīvotājus iekārtoties sezonas darbā un vērš uzmanību uz darbaspēka trūkumu atsevišķos pārtikas ražošanas sektoros.

Šobrīd Polijas iekšējās robežas ir slēgtas koronavīrusa pandēmijas dēļ. Ārzemnieki steigšus brauc prom uz savām valstīm.

Pēdējos gados ukraiņu viesstrādnieku skaits Latvijā, Lietuvā un Igaunijā stabili pieauga, taču turpmāk viņu plūsma uz Baltijas valstīm varētu sarukt.

Uz Latviju katru gadu brauc arvien vairāk darba migrantu no trešajām valstīm, kuri nerunā valsts valodā un padara valsti par nelatvisku, paziņoja Elita Veidemane.

Tiesas procesa laikā noskaidrojās, ka Lielbritānijā piecu gadu garumā nelikumīgi tika ievesti vismaz 30 cilvēki.

Kaut arī ārzemju strādnieku piesaistīšana - tās ir gan papildus izmaksas, gan administratīvā slodze, tas atmaksājas, jo viesstrādnieki ir motivētāki un dara vairāk.

Pēc Vācijas migrācijas likumdošanas mīkstināšanas kadru trūkums Polijas uzņēmumos var pieaugt līdz 500 tūkstošiem vakanto vietu, uzskata Polijas kadru atlases aģentūras vadītājs Kšištofs Inglots.

Visi labie speciālisti Latvijā jau darbu ir atraduši, un darba devējiem ir ļoti grūti atrast darbiniekus – kontingents, kas ierodas iekārtoties darbā, ir ļoti vājš, pastāstīja Vitālijs Skrīvelis.