Zemnieku Saeima: lai politiķi paši brauc pie mums vākt ogas

© Sputnik / Максим Богодвид / Pāriet pie fotobankasКлубника
Клубника - Sputnik Latvija
Ārvalstu darba roku meklējumi Latvijā nerimst, lai arī tagad tie kļuvuši dārgāki loģistikas grūtību dēļ.

RĪGA, 24. jūlijs — Sputnik. Bezdarba līmenis valstī pieaug, taču Latvijas zemnieku saimniecībām vēl joprojām trūks strādnieku un vēl joprojām vajadzīgs ārvalstu darbaspēks, vēsta Latvijas radio 4 raidījums "Atklāts jautājums".

Сбор урожая клубники - Sputnik Latvija
Trīs kastes ar sapuvušām, viena normāla: nav kas lasa zemenes

Covid-19 pandēmijas dēļ šogad daudzi fermeri Eiropā nevarēja noalgot ārvalstu sezonas darbiniekus, tāpēc kļuvis skaidrs, cik lielā mērā lauksaimniecība ES ir atkarīga no viesstrādnieku darba.

Zemniekiem Latvijā ieteica aizvietot ogu vācējus no Ukrainas ar vietējiem bezdarbniekiem, taču šis piedāvājums nevienam nepatīk.

"Mums ir svarīgi izpildīt līgumus. Tāpēc, ka mūsu ogas iet [gan uz Latvijas veikaliem], gan eksportam. Mellenes – uz Skandināviju, dzērvenes un upenes – uz Poliju. Un tas tomēr silda mūsu ekonomiku un eksportu," konstatēja "Zemnieku Saeimas" eksperts lauksaimniecības politikas jautājumos Mārtiņš Trons.

"Tas jāsaprot politiķiem, kuri kategoriski iebilst pret to, lai mēs ievestu darbaspēku no trešajām valstīm. mums nav citu variantu! Protams, mēs varam piedāvāt šiem politiķiem ņemt brīvdienas, braukt uz reģioniem un vākt ogas. Lūdzu! Mēs esam gatavi sadarbībai," viņš piezīmēja.

Trons paskaidroja: lai saimniecība varētu vairāk vai mazāk novākt ražu, 20-30% darbinieku jābūt no ārzemēm. Tagad zemnieku saimniecībām Latvijā ogu vākšanas sezonā trūkst aptuveni tūkstoš ārzemju strādnieku.

Viņš norādīja, ka vietējie sezonas strādnieki (ieskaitot skolēnus, studentus, skolotājus atvaļinājuma laikā) šodien ir, bet rīt – nav: kādam atrodas svarīgākas lietas nekā zemeņu vākšana, kāds noskaidro, ka darbs laukā nav domāts viņam, cits atrod alternatīvas peļņas iespējas. Galu galā septembrī daudzi no viņiem atgriezīsies mācību iestādēs. Bet viesstrādnieki, lai arī sastāda salīdzinoši nelielu daļu ražas vākšanā nodarbināto, nodrošina stabilitāti.

"Strādnieki, kuri pie mums ierodas no ārzemēm, piemēram, no tās pašas Ukrainas, neizmaksā lētāk par vietējiem. Tomēr viņi ir. Ja tu esi atvedis autobusu ar 40 strādniekiem, tu zini, ka viņi tev ir, vairāk vai mazāk viņi katru dienu strādās pie tevis, un mēneša vai pusotra laikā tu savu ražu varēsi savākt," uzskata Trons.

В преддверии праздника Лиго на Домской площади открылся Травяной рынок - Sputnik Latvija
Sēž vagoniņos un uz Latviju braukt negrib: latvieši nomainījuši dzimteni pret zemenēm

Viņš apliecināja, ka zemnieki Latvijā, protams, meklē iespējas mehanizēt procesus, lai nebūtu tik atkarīgi no darbaspēka. Taču dažās operācijās nav iespējams aizvietot roku darbu. Teiksim, upenes var vākt ar speciāliem kombainiem, bet zemenes, mellenes, dzērvenes – ne.

Tāpēc ārvalstu darbaspēka meklējumi Latvijā nerimst, lai arī tagad tie kļuvuši dārgāki loģistikas grūtību dēļ – Trons norādīja, ka Polija nevēlas ielaist autobusus no Ukrainas, tāpēc nākas meklēt alternatīvus maršrutus caur Baltkrieviju.

"Bet kāpēc lauksaimniecībā vispār trūkst darba rokas?" vaicāja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes direktors Guntis Vilnītis.

Viņš pats arī atbildēja uz savu jautājumu:

"Šeit es gribētu vērsties pie Saeimas. Kamēr neapliekamais minimums netiks pacelts vismaz līdz 500 vai līdz 750 eiro, mums patiešām pietrūks vietējo darbinieku. Vajag taču atbildīgi izskatīt jautājumu! Vajag pieņemt lēmumu. Ja neapliekamais minimums pieaugs, tas būs izdevīgi gan darba devējam, gan pats darbinieks saņems vairāk."

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала