RĪGA, 1. novembris – Sputnik. Kaut arī algas celtniecībā turpina pieaugt, uzņēmēji atzīst, ka šobrīd nozarē katastrofāli trūkst kvalificēta darbaspēka – un tas viss pateicoties ātrai attīstībai, raksta Latvijas Bizness, avīzes Latvijas Avīze pielikums.
Apsteidzošā tempā
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, celtniecības nozare aug ātros tempos jau otro gadu pēc kārtas. 2018. gada otrajā ceturksnī celtniecības apjomi par 31,6% pārsniedza šī paša perioda rādītājus pērn.
Nozare attīstās pateicoties tam, ka pieaug privātās celtniecības investīcijas, arvien intensīvāk tiek īstenoti Eiropas Savienības struktūrfondu projekti, kā arī palielinās valsts pasūtījumu skaits.
Visvairāk pieaugusi tieši ēku celtniecība (47,7%), taču attīstība vērojama arī būvniecības inženierijas nozarē un specializētajos būvdarbos (27,8%).
Par strauju attīstību pēdējo divu gadu laikā pastāstīja arī AS "RERE Grupa" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš. 2017. gadā uzņēmuma apgrozījums sastādīja apmēram 48,6 miljonus eiro, divreiz vairāk nekā 2016. gadā, savukārt 2018. gadā tiek prognozēts apjoma pieaugums 1,7 reizes.
Uzņēmējs saista apjomu celšanos ar vairāku lielu projektu īstenošanu, piemēram, ar Mežaparka Lielās estrādes tribūnu celtniecību un Jaunā Rīgas teātra rekonstrukciju.
Līdzīga situācija tiek novērota AS "UPB" – tās kopējais apjoms pēdējā gada laikā turpināja augt gan Latvijas, gan eksporta tirgū. Kā pastāstīja Mārketinga un komunikācijas departamenta direktore Ilze Rosicka, 2018. gadu plānots noslēgt ar apjoma pieaugumu līdz 10%.
Trūkst darbaroku
Kaut arī varētu likties, ka šī tendence ir pozitīva, tai ir arī negatīvā puse – izveidojies ass kvalificēta darbaspēka trūkums. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, vispieprasītāko Latvijas profesiju vidū daudzas ir saistītas tieši ar celtniecību.
Visbiežāk meklē betonētājus un palīgstrādniekus, pēc tam seko celtnieki, apdares darbu speciālisti, namdari, mūrnieki, metinātāji, elektriķi un krāsotāji.
"Būvniecības nozare periodiski saskaras ar lielāku un ne tik lielu strādājošo trūkumu," - pastāstīja "RERE Grupa" priekšsēdētājs.
Pēc viņa sacītā, galvenokārt trūkst kvalificētu strādnieku, kā arī profesionālu un pieredzējušu projektu vadītāju, tādēļ uzņēmums arī pats iegulda naudu šo grupu kvalifikācijas paaugstināšanā, rīkojot apmācības.
"Tā kā ir liels objektu skaits, novērojams arī būvuzraugu trūkums. Iemesls ir arī tas, ka viņiem nepieciešama noteikta augstākā izglītība, kā arī sertifikācija," - pastāstīja Guntis Āboltiņš-Āboliņš.
Parasti zemas kvalifikācijas personāla atlasi veic darbu izpildītāji, taču arī šajā grupā vērojamas grūtības darbinieku atrašanā un noturēšanā.
"Šā iemesla dēļ darbam būvlaukumā tiek apmācīti cilvēki, kas ar šo nozari iepriekš nav bijuši saistīti," - pastāstīja uzņēmējs.
Viesstrādnieki – tas ir izdevīgi
Daudzos "RERE Grupa" objektos strādā darbinieki no citām valstīm, piemēram, no Ukrainas. Kā norāda uzņēmumā, nevajag domāt, ka viesstrādnieki – tas ir lēts darbaspēks: savā vairākumā tie ir profesionāļi, kuri pierādījuši savu meistarību, un tas nozīmē, ka viņiem arī attiecīgi ir jāmaksā par to.
Papildus izdevumus rada nepieciešamība noformēt ārvalstu darbiniekiem uzturēšanās atļauju. Uzņēmumiem, kuri vēlas piesaistīt šādus strādniekus, jāņem vērā salīdzinoši liels administratīvais slogs.
Neskatoties uz to, prakse liecina, ka šie tēriņi atmaksājas, jo viesstrādnieki atšķiras ar augstu motivāciju un orientējas uz rezultātu, tādēļ dara vairāk. Tas atbilst citam arvien aktuālākam nozares izaicinājumam – ne vien nodrošināt nepieciešamo darbaspēku, bet arī paaugstināt tā efektivitāti, norādīja Guntis Āboltiņš-Āboliņš.
Nepaspēj pieņemt pasūtījumus
Celtniecības apjomu pieaugums un tā sekas izjūt arī mazie uzņēmumi. Piemēram, kā stāsta SIA "Ventis SV" īpašnieks Ventis Spricis, pēdējā gada laikā apjomi pieauguši tik daudz, ka uzņēmums vienkārši nevar paspēt pieņemt pasūtījumus – trūkst darbinieku.
Taču pieņemt darbā jaunus darbiniekus Spricis nevēlētos, jo ilgtermiņa perspektīvā nav pārliecības, ka objektu joprojām paliks tik daudz, tātad, darbiniekus nāktos atlaist.
Vērtējot situāciju no mazā uzņēmēja viedokļa, Spricis norāda : "Šobrīd valstī trūkst apakšuzņēmēju, kas izpilda ģenerāluzņēmēja prasības."
Viņš to skaidro ar faktu, ka valsts iepirkumu gadījumā veikto darbu apmaksa tiek pārskaitīta galvenajam uzņēmuma, un bieži izrādās, ka līdz apakšuzņēmējam nonāk tikai summa par materiāliem un daļu no darbiem.
"To var saprast, jo iepirkumos uzvar zemākā cena, par kuru ir praktiski nereāli īstenot daļu projektu. Šāda modeļa dēļ virkne mazo uzņēmumu pat nestartē konkursos," - paskaidrojis Spricis.
Kā pielāgoties pārmaiņām
Rezumējot situāciju, Guntis Āboltiņš-Āboliņš noslēdz, ka pieprasījums nereti pārsniedz nozares iespējas. Kaut arī tas liecina par pozitīvām ekonomikas tendencēm, viņš brīdina, ka nozare šobrīd patiesi nav gatava pielāgoties ātrām pārmaiņām.
"Tāpat kā citos sektoros, arī būvniecībā ir novērojams cikliskums, ko ietekmē ne tikai lokāli ekonomiskie aspekti, bet arī globālās ekonomiskās tendences. Tāpēc publiskā finansējuma saņēmējiem gan valsts, gan pašvaldību līmenī būtu rūpīgi jāprognozē nozares attīstības cikli un savlaicīgi jādomā, kā kritumus aizpildīt," - norādīja Āboltiņš-Āboliņš.
Par to, ka viesstrādnieki strādā daudz labāk, nekā vietējie darbinieki, saka arī citu nozaru pārstāvji. Piemēram, šādu viedokli izteica Latvijas Restorānu biedrības priekšsēdētājs Jānis Jenzis.
