RĪGA, 17. jūlijs – Sputnik. Darbaspēka pieejamību Latvijā par ļoti sliktu vai drīzāk sliktu uzskata 77,9% uzņēmēju. Vissarežģītākā situācija ir celtniecības sektorā, šādus rezultātus sniedza Biznesa augstskolas "Turība" sadarbībā ar sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, vēsta Diena.
Pētījumā piedalījās 750 uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji.
Aptauja parādīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija ir nedaudz uzlabojusies – ja pērn darbaspēka pieejamības indekss sastādīja -44,2, tad šogad tas ir pieaudzis līdz -39,8 punktiem. Tomēr tikai 18,7% aptaujāto norādīja, ka lietām ar darbaspēka pieejamību klājas labi vai ļoti labi.
Vissarežģītākā situācija ar strādniekiem ir celtniecībā – 91% šīs nozares uzņēmēju norādīja, ka darbaspēka pieejamība ir ļoti slikta vai drīzāk slikta. Tirdzniecības nozarē tā uzskata 77% uzņēmēju, pārstrādes rūpniecībā – 80%, pakalpojumu nozarē – 76%. Starp reģioniem vislielākais darbaspēka deficīts vērojams Latgalē – šeit 85% uzņēmēju norādīja, ka tā pieejamība ir ļoti slikta vai drīzāk slikta. Zemgalē tā uzskata 78% uzņēmēju, Rīgā – 79%, Rīgas reģionā – 77%, Vidzemē – 75%, Kurzemē – 73%.
Kadru trūkuma dēļ Latvijas uzņēmēji jau vairākus gadus ierosina mazināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā. Patlaban – vairāk nekā 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.
Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.
Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.
Taču daudzi Latvijas politiķi iestājas pret strādnieku profesiju piesaistīšanu. Piemēram, pērn Tieslietu ministrijas parlamenta sekretārs Jānis Iesalnieks paziņoja, ka Latvijā jālaiž tikai augsti kvalificētus viesstrādniekus, zivis bundžās bāzt var arī latvieši.
"Ja mēs šādās [mazkvalificētās] profesijās ielaižam iekšā viesstrādniekus, tas nozīmē, ka esam gatavi aizstāt Latvijas iedzīvotājus ar citiem, kas ir gatavi strādāt par lētāku samaksu," paziņoja Iesalnieks.
Diskusijas par viesstrādnieku ievešanas atvieglošanu turpinās, taču pagaidām Latvijas varas iestādes ir vienkāršojušas nodarbināšanas nosacījumus tikai profesiju pārstāvjiem, kuri saistīti ar intelektuālo darbu.
