Kāpēc Tallinas varasvīri atbalsta Kijevu, taču nevēlas redzēt savās mājās strādniekus no Ukrainas? To portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Antons Ļisicins.
Zemeņu krīze
"Mēs neko nespējam bez ukraiņiem. Mēs nevaram bez viņiem būvēt, vākt zemenes. Drīz vairs nepratīsim drukāt avīzes un ražot televīzijas programmas," iekšlietu ministrs sabiezināja krāsas.
Igauņi nedrīkst pārdot savu valsti par "dažām tonnām zemeņu", klāstīja Helme, jo ukraiņi pārsvarā nodarbināti lauksaimniecībā. Ja viesstrādnieki turpinās ierasties Igaunijā tikpat aktīvi, drīz vien viņu būs tikpat daudz, cik iedzīvotāju Tallinā (aptuveni 450 tūkstoši cilvēku).
Zemeņu sezonas sākums ir tikai iegansts no jauna ierunāties par stingrākiem iebraukšanas noteikumiem. Helme, Igaunijas konservatīvās Tautas partijas līderis atbalstīja bezvīzu režīma atcelšanu Ukrainas pilsoņiem jau pirms karantīnas, 2019. gada rudenī. Viņš skaidroja, ka brauc tikai ideoloģiski un etniski nepareizi ukraiņi. "Tie ir krievi no Ukrainas austrumiem, pārkrievojušies ukraiņi vai vienkārši homo sovieticus," apgalvoja iekšlietu ministrs, sūdzēdamies igauņu medijiem par "migrācijas spiedienu no austrumiem".
Ukraiņi pieņemti kompānijā
Lauksaimnieki publicēja atklātu vēstuli un lūdza ātrāk ielaist ukraiņus Igaunijā sezonas darbiem.
Taču lauksaimniecības ministrs Arvo Allers norādīja, ka Igaunijā pietiek pašmāju bezdarbnieku. "Kā jūs sakāt, ukraiņi var būt labi strādnieki, taču valstij vispirms jāparūpējas par savu cilvēku iekārtošanu darbā," viņš iegalvoja lauksaimniekiem.
Šajā jautājumā valdība apņēmusies būt principiāla. Pēc ministra domām, lauksaimnieku vēstule atstāj iespaidu, it kā "Igaunijā vairs nebūtu atrodams darbaspēks". Tomēr viesstrādnieki ekonomiskās problēmas neatrisinās, ir pārliecināts Allers.
Žurnālisti devās ciemos uz zemeņu laukiem. Patiešām, ražu pārsvarā ievāc vietējie. "Tomēr dažus ukraiņus, kuri zaudējuši darbu Tallinā, arī pieņēma kompānijā," precizēja reportieri.
Patlaban Igaunijā ar īstermiņa darba atļaujām strādā 16 540 ārvalstnieki. Lielākā daļa (vairāk nekā 12 tūkstoši) viņu vidū nāk no Ukrainas. Valsts iedzīvotāju skaits – 1,3 miljoni cilvēku.
Negrib maksāt
Valērijs B. ir uzņēmējs Igaunijā, algo strādniekus no ārzemēm. "Cilvēki ir neapmierināti, jo viesstrādnieki nosit cenas darba tirgū. Turklāt būtiski. Bet uzņēmēji celtniecībā, lauksaimniecībā un kuģu remonta nozarē ir ieinteresēti pieņemt lētu darba spēku," viņš skaidroja.
Pēc viņa domām, agrārais bizness valdībā ir vāji pārstāvēts, tāpēc fermeri nav panākuši noteikumu atvieglojumus atbraucējiem. Toties ar būvfirmām saistīti daudzi deputāti, tāpēc jaunbūvēs darbs ukraiņiem atradīsies.
Uzkrājusies virkne savstarpēju pretenziju, uzsvēra uzņēmējs. Ukraiņi bieži uzskata, ka piedāvātie noteikumi ir verga darbs. Igauņus kaitina tas, ka pie viņiem ierodas cilvēki bez kvalifikācijas.
Igauņu sabiedriskais darbinieks Andrejs Zarenkovs uzskata, ka zemeņu krīzi radījuši "galīgi kaunu zaudējuši fermeri", kuri "izmanto ukraiņu verga darbu". "Viņi pat ļaus, lai viss sapūst, bet algu nepacels," viņš raksta.
Politiskais emigrants no Ukrainas Aleksandrs Medinskis dzīvo Somijā. Viņš novērojis, ka arī somi nav apmierināti ar viesstrādnieku pieplūdumu. Savukārt lētu darba spēku bieži piegādā Somijai draudzīgās Igaunijas pārstāvji. "Igauņi ved ukraiņus uz Somiju ar čarteriem. Pēc būtības, dažkārt viņus vienkārši pārdod, un cilvēks strādā par mazāku algu, jo starpību piesavinās," viņš pastāstīja.
"Somija tomēr ir sociāla valsts. Salīdzinājumā ar Igauniju un Poliju, kur darba devēji nereti cenšas ekspluatēt viesstrādniekus, šeit ir vieglāk," piebilda Medinskis.
Eiropeiskās vērtības
Krievijas politologs Aleksandrs Nosovičs konstatēja, ka "ukraiņi Igaunijai ir ne tikdaudz ekonomisks, cik politisks jautājums". "Etnisko igauņu ir maz, viņi ir uz izmiršanas robežas. 30 neatkarības gadu laikā no valsts aizbraukuši apmēram 10% iedzīvotāju. Migrantu bērni otrajā paaudzē asimilējas un savu izcelsmi aizmirst. Tādā situācijā slāvu ierašanās tiek uztvēra kā nacionālās drošības apdraudējums," saka eksperts.
Tāpat uzskata daudzi politiķi, viņš piebilda. "Igauniskās Igaunijas galvenie postulāti ierakstīti Konstitūcijā, kur deklarēta nācija, ko apvieno sava valoda," viņš precizēja. "Var vilkt paralēles ar padomju laikiem, kad uz Latviju un Igauniju, kur trūka darba roku un tehnisko speciālistu, tika nosūtīti cilvēki no citām republikām, arī no Ukrainas PSR. Bet tagad brauks sezonas strādnieki, - turpināja Nosovičs. – Helmes paziņojumi, ka tie ir kaut kādi "nepareizi ukraiņi", ir mēģinājums sinhronizēt proukrainisko ārpolitiku ar antiukrainisko iekšpolitiku. Etniska igauņu nacionālista acīs patiesībā starpības nav: rietumu vai austrumu ukrainis, "sovoks" vai banderietis, viņš neatšķirs ukraini no krieva, pat negribēs atšķirt. Viņa acīs tas vienkārši ir neigaunis, kas ieradies viņa valstī un gatavs atvest ģimeni. Tie jau ir draudi."
Politologs uzskata, ka Baltijas valsts būs spiesta pārciest nacionālās identifikācijas krīzi. "Šī valsts, tāpat kā citas Austrumeiropas valstis, vēlētos attīstīties uz lēta darbaspēka rēķina, kas regulāri ieradās no Ukrainas pēc Maidana. Piemēram, Polija to izmantoja un panāca ekonomikas izaugsmi. Arī Igaunija varētu iet to pašu ceļu. Bet kā gan tad būvēt igaunisku Igauniju ar viesstrādnieku rokām?" viņš sprieda.
Politiķi Tallinā ir atraduši savdabīgu izeju: tāpat kā 90. gados tika ierobežotas "pie titulētās nācijas" nepiederošu cilvēku tiesības, tāpat valdība apgrūtinās dzīvi arī darba migrantiem, uzskata eksperts. Tas neatbilst Eiropas vērtībām, tomēr Baltijas republikas jau vairākkārt pierādījušas, ka viņu acīs šīs vērtības nav neko vērtas.
