Latviešu konsekventais nacionālists Māris Grīnblats, strādājot politikā, mēģināja izraidīt krievus no Latvijas ne tikai uz Krieviju, pat uz Latīņameriku. Viņa sapņiem nav lemts piepildīties.

Uz Higinsa vārda reģistrēta aģentūra Bellingcat, ar to parakstīti aizvien jauni un jauni Krievijai naidīgi "atmaskojumi". Nevienu no tiem nepavadīja pierādījumi. Taču katrs no tiem deva pamatu informācijas uzbrukumiem Krievijai un tālākām sankcijām.

2004. gadā Maskava pauda šaubas, vai Baltijas valstis ir pietiekami nobriedušas, lai iestātos tādā progresīvā apvienībā, kā Eiropas Savienība; bažas ir apstiprinājušās.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte "iepriecinājusi" ar neticamu tumsonības līmeni un bagātu fantāziju.

Draudzīgas attiecības ar Krieviju ļautu Baltijas valstīm kļūt par ekonomisko starpnieku starp Rietumiem un Austrumiem, taču Baltijas politiskās elites izvēlas izkalpoties jaunajam ASV prezidentam, nevis rūpēties par savu pilsoņu makiem.

Saņemiet dūšu un atzīstieties, ka jūs uzbrūkat visam, kas saistīts ar Krieviju un krieviem: Marija Zaharova vērsusies pie Latvijas ārlietu ministra.

Vai avīze ir tiesīga riskēt ar korespondentu un sūtīt viņu uz darbu tik necilvēcīgos apstākļos, painteresējās Krievijas ĀM oficiālā pārstāve.

Latvijai ir vajadzīgs vienots tēls, lai Eiropā zinātu, ka tā nav "Krievijas piedēklis", citādi tas briesmu gadījumā var kaitēt, uzskata starptautisko attiecību eksperte Vita Matīsa.

Pat Baltijā aug augumā noskaņojums "ja jau Varšava un Budapešta drīkst, tad arī mēs varam", tātad kolektīvo Rietumu perspektīvas izskatās padrūmi pat no tās puses.

Rīgas domē no partijas "Progresīvie" ievēlētā deputāte Antoņina Ņenaševa atzina krievu valodas svarīgumu Latvijā. Saeimas deputātam Atim Lejiņam tas ļoti nepatika – viņš saprata, kāpēc Latviju joprojām neuztver kā NATO un ES valsti.

Jaunais aukstais karš, ko de facto pieteikuši Rietumi, pārgājis jaunā fāzē – Krievijai naidīgiem izteikumiem neizbēgami seko aicinājumi sodīt pašmāju brīvdomātājus, kuru viedoklis neiekļaujas oficiālajā ideoloģijā.

Igaunijā turpinās diskusija par to, vai vajadzētu nojaukt divus vērā ņemamus padomju laika objektus. Mazliet novēršoties no trokšņainajiem strīdiem, kļūst skaidrs, ka tā ir tikai igauņu sabiedrības hroniskās slimības – rusofobijas kārtējā izpausme.

Kārtējais sašutuma vilnis veļas pār tirdzniecības tīkliem, kuros skan informācija krievu valodā. Šoreiz nepatikšanās nonācis veikals "Maxima" Mārupē.

Personīga atriebība un rusofobs noskaņojums – par ko patiesībā soda Buraku? Latvija izvēlējusies konfliktu un cietusi sakāvi’. Kāpēc? Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apsprieda aktuālākos jautājumus.

Televīzijas sižets, kurš tika parādīts LTV ziņu raidījumā, līdz sirds dziļumiem sadusmoja nacionāli norūpējušos publiku – aizkadra tulkojumā viņi saklausīja krievu valodu.

Rīga attīstījusies, pateicoties daudzvalodībai un dažādībai, bet tagad tuvojas fašisma laikiem, ja daudznacionālajā pilsētā aizliegts runāt dzimtajā valodā, paziņoja Latvijas Krievu savienības valdes loceklis Aleksejs Šaripovs.

Ar saviem rusofobajiem izteikumiem Latvijas varasvīri pūlas kompensēt niecīgo viedokli par savas valsts vēsturi – tas liecina par latviešu valstiskuma kroplumu.

Latviešu politiskā mentalitāte ir iekārtota tā: ja atrodi kaut ko "labu", nozodz, pārdod, par dabūto naudiņu uzbūvē sev ērtu mājiņu laukos. Ar vistiņām, ar kādu puscūci, bet bērnus un mazbērnus, kad paaugsies, aizsūti uz Lielbritāniju mācīties.

Modrs iedzīvotājs ieraudzījis ziņu izlaidumā krieviski runājošu skolnieci un pieprasījis to izbeigt.

Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins piedāvājis diskusijai Krievijas "jauno karti".