https://sputniknewslv.com/20211213/polija-un-baltijas-valstis--kuditaji-ukraina--placdarms-ka-darbojas-rusofobija-19595132.html
Polija un Baltijas valstis – "kūdītāji", Ukraina – "placdarms". Kā darbojas rusofobija
Polija un Baltijas valstis – "kūdītāji", Ukraina – "placdarms". Kā darbojas rusofobija
Sputnik Latvija
Polija un Baltijas valstis "saņem naudu" par rusofobiju, tāpēc nevēlas pieļaut Krievijas un Rietumeiropas valstu attiecību uzlabošanos, konstatēja KF Valsts... 13.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-13T08:49+0200
2021-12-13T08:49+0200
2021-12-13T08:49+0200
pasaulē
baltijā
krievija
polija
rietumi
rusofobija
agresija
politika
vladimirs putins
džo baidens
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/436/58/4365886_0:0:1401:788_1920x0_80_0_0_18c294f2369262f4e5954fb8e57c8928.jpg
RĪGA, 13. decembris – Sputnik. Mediji vēsta, ka Austrumeiropas valstu valdības it nemaz nav sajūsmā par ASV prezidenta Džo Baidena ideju par iespēju sākt Krievijas un NATO dialogu Ukrainas jautājumā.Atgādināsim, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina un ASV vadītāja Džo Baidena pārrunas ar video sakaru starpniecību ilga divas stundas. Valstu vadītāji apsprieda vairākus aktuālus starptautiskos un reģionālos jautājumus, ieskaitot dialogu stratēģiskās stabilitātes un kiberdrošības jautājumos, kā arī situāciju ap Ukrainu.Pie tam Putins pēc pārrunām saprotami paskaidroja, kāpēc Krievija nevar nedomāt par NATO paplašināšanos. Krievijas prezidents uzsvēra, ka tā būtu noziedzīga bezdarbība.Putins uzsvēra, ka NATO paplašināšanās uz ausatrumiem, tostarp uz Ukrainas rēķina, - tas ir viens no galvenajiem jautājumiem Krievijas drošības aspektā vidējā un pat stratēģiskajā perspektīvā. To Maskava pastāvīgi un publiski apspriež ar partneriem un brīdina, ka Krievijai tas ir nepieņemami.Putins atgādināja, ka Krievijas ārpolitika ir miermīlīga, taču tai ir tiesības parūpēties par savu drošību vidēja termiņa un attālinātā perspektīvā.Visu iepriekšminēto apsvērumu fonā KF Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Čepa sarunā ar RIA Novosti komentēja sašutumu, kas pārņēmis Austrumeiropu – tā, acīmredzot ar šausmām uztvēra pat ideju, ka partneri Rietumeiropā, citas NATO valstis beidzot uzklausīs Krievijas veselā saprāta balti un sāks normālu, adekvātu dialogu ar Maskavu.Čepa norādīja, ka Krievijas un Rietumeiropas valstu konflikts ir "dienišķā maize" Polijai un Baltijas valstīm, kas "kurina" rusofobo noskaņojumu Eiropā.Turklāt, Čepa uzsvēra, ka šīs valstis gūst labumu, pastiprinoties Rietumeiropas valstu konfliktam ar Krieviju un viņu pozīcija – "saņemt naudu par rusofobiju".
https://sputniknewslv.com/20211208/sarkanas-linijas-un-ukraina-ko-apsprieda-putins-un-baidens-19531686.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
baltijā, krievija, polija, rietumi, rusofobija, agresija, politika, vladimirs putins, džo baidens
baltijā, krievija, polija, rietumi, rusofobija, agresija, politika, vladimirs putins, džo baidens
Polija un Baltijas valstis – "kūdītāji", Ukraina – "placdarms". Kā darbojas rusofobija
Polija un Baltijas valstis "saņem naudu" par rusofobiju, tāpēc nevēlas pieļaut Krievijas un Rietumeiropas valstu attiecību uzlabošanos, konstatēja KF Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Čepa.
RĪGA, 13. decembris – Sputnik. Mediji vēsta, ka Austrumeiropas valstu valdības it nemaz nav sajūsmā par ASV prezidenta Džo Baidena ideju par iespēju sākt Krievijas un NATO dialogu Ukrainas jautājumā.
Atgādināsim, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina un ASV vadītāja Džo Baidena pārrunas ar video sakaru starpniecību ilga divas stundas. Valstu vadītāji apsprieda vairākus aktuālus starptautiskos un reģionālos jautājumus, ieskaitot dialogu stratēģiskās stabilitātes un kiberdrošības jautājumos, kā arī situāciju ap Ukrainu.
Pie tam Putins pēc pārrunām saprotami
paskaidroja, kāpēc Krievija nevar nedomāt par NATO paplašināšanos. Krievijas prezidents uzsvēra, ka tā būtu noziedzīga bezdarbība.
Putins uzsvēra, ka NATO paplašināšanās uz ausatrumiem, tostarp uz Ukrainas rēķina, - tas ir viens no galvenajiem jautājumiem Krievijas drošības aspektā vidējā un pat stratēģiskajā perspektīvā. To Maskava pastāvīgi un publiski apspriež ar partneriem un brīdina, ka Krievijai tas ir nepieņemami.
Putins atgādināja, ka Krievijas ārpolitika ir miermīlīga, taču tai ir tiesības parūpēties par savu drošību vidēja termiņa un attālinātā perspektīvā.
Visu iepriekšminēto apsvērumu fonā KF Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Čepa sarunā ar
RIA Novosti komentēja sašutumu, kas pārņēmis Austrumeiropu – tā, acīmredzot ar šausmām uztvēra pat ideju, ka partneri Rietumeiropā, citas NATO valstis beidzot uzklausīs Krievijas veselā saprāta balti un sāks normālu, adekvātu dialogu ar Maskavu.
Čepa norādīja, ka Krievijas un Rietumeiropas valstu konflikts ir "dienišķā maize" Polijai un Baltijas valstīm, kas "kurina" rusofobo noskaņojumu Eiropā.
Turklāt, Čepa uzsvēra, ka šīs valstis gūst labumu, pastiprinoties Rietumeiropas valstu konfliktam ar Krieviju un viņu pozīcija – "saņemt naudu par rusofobiju".
"NATO virzība uz austrumiem bija Putina un Baidena pārrunu stūrakmens. Pie tam Ukraina (tiek izmantota – red.) kā noteikts placdarms. Šī iemesla dēļ pastāvīgi saasinājās situācija ap Ukrainu," paziņoja deputāts un piezīmēja, ka spriedzi šajā aspektā var mazināt vienīgi NATO ģeopolitisko pozīciju stabilizācijas jautājums.
