https://sputniknewslv.com/20211212/mediji-baidena-ierosinajums-sakt-dialogu-ar-krieviju-parkaitinajis-baltiju-19587127.html
Mediji: Baidena ierosinājums sākt dialogu ar Krieviju pārkaitinājis Baltiju
Mediji: Baidena ierosinājums sākt dialogu ar Krieviju pārkaitinājis Baltiju
Sputnik Latvija
Austrumeiropas valstis jau sen neuzticas Krievijai, un šīs jūtas pēdējā laikā vēl pastiprinājušās, kad lielākā daļa lēmumu par reģiona likteni pieņemti bez to... 12.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-12T10:12+0200
2021-12-12T10:12+0200
2021-12-12T20:30+0200
pasaulē
krievija
asv
vladimirs putins
mediji
rusofobija
bloomberg
džo baidens
starptautiskās attiecības
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/0c/17966262_0:158:3077:1889_1920x0_80_0_0_9a7c6067361a1df7fab3cb05c0ffac39.jpg
RĪGA, 12. decembris — Sputnik. Austrumeiropas valstis asi kritizē ASV prezidenta Džo Baidena ierosinājumu sākt Krievijas un NATO dialogu par situāciju ap Ukrainu, vēsta Bloomberg.Otrdien notika Džo Baidena un Krievijas valsts vadītāja Vladimira Putina sarunas ar videosakaru starpniecību. Baltais nams informēja, ka Baidens sarunā paudis bažas par situāciju Ukrainā, aicināja sākt diplomātisku noregulēšanu un piedraudēja ar apņēmīgiem paņēmieniem, arī ekonomiskajiem. Putins no savas puses informēja Baidenu par Ukrainas nevēlēšanos pildīt Minskas protokolus, kā arī konstatēja: NATO bīstami mēģina apgūt Ukrainas teritoriju un paplašina militāro potenciālu pie Krievijas robežām.Baltais nams paziņoja, ka pārrunu rezultātus Baidens apspriedīs ar Ukrainas prezidentu Vladimiru Zeļenski, pēc tam – arī ar "Bukarestes devītnieka" valstīm (to veido Bulgārija, Čehija, Lietuva, Latvija, Igaunija, Ungārija, Polija, Rumānija un Slovākija).Apspriede notika, un kāds diplomāts, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti, atklāja, ka viena no reģiona valstu valdībām ir pārskaitusies un pieprasa tūlītēju skaidrojumu par Baidena plāniem.Cits diplomāts precizēja, ka Austrumeiropas valstis ir noraizējušās par kompromisiem, pie kādiem var vest dialogs, un to ietekme uz NATO pārvietošanās brīvību un darbībām."Krievijai nekādos apstākļos nedrīkst dot balsstiesības jautājumus par to, kas var un kas nevar būt NATO loceklis," Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa apgalvoja preses konferencē. Viņa klāstīja, ka Maskava cerot sadalīt Eiropu ietekmes sfērās.Baidens plāno tikšanos, kurā piedalīsies "vismaz četri mūsu galvenie sabiedrotie NATO". Tas aizkaitinājis Baltijas valstis, jo tādā gadījumā rodas jautājums, kas tiks izslēgts no sarunas, lai iekļautu tajā sabiedrotos no Rietumeiropas. Domājams, "aiz borta" paliks Austrumeiropas valstis, kam apspriežamais jautājums ir pats aktuālākais.Ukraina cer iestāties NATO, bet Putins uzskata, ka tālāka alianses paplašināšanās nes draudus, - viņš pieprasīja garantijas, ka alianse nepārkāps "sarkanās līnijas". Tas sāpīgi ievainoja NATO prestižu.Jau pirms Baidena zvana Putinam Baltais nams klāstīja, ka Krievijai nebūs balsstiesību jautājumā par NATO paplašināšanos."Prezidents teica Putinam: viena valsts nevar piespiest citu mainīt savas robežas, viena valsts nevar pavēlēt citai mainīt savu politiku, un valstis nevar norādīt viena otrai, ar ko sadarboties,"paziņoja Baidena preses sekretāra vietniece Karīna Žana-Pjēra trešdien.Pats Baidens pastāstīja, ka saruna ar Putinu bija veltīta jautājumam, "vai mēs varēsim izstrādāt kādu vienošanos, kas pazeminās temperatūru austrumu frontē".Ziņas par NATO austrumu locekļu satraukumu parādījās dienā, kad Baidens atklāja virtuālo "Samitu par demokrātiju", kura mērķis – stiprināt sakarus starp demokrātiski ievēlētām pasaules valdībām. Daudzi NATO uzskata, ka dialoga mēģinājums būs piekāpšanās Krievijai.Pēc bēgšanas no Afganistānas šī gada augustā, Baidena administrācijai ir jāpierāda, kā tā rīkosies, ja Krievija pārkāps "sarkanās līnijas".Austrumeiropas valstis jau sen neuzticas Krievijai, un šīs jūtas pēdējā laikā vēl pastiprinājušās, kad lielākā daļa lēmumu par reģiona likteni pieņemti bez viņu dalības. Satraukti visi NATO locekļi austrumos, ziņoja avots, taču visvairāk – Baltijas valstis, Polija un Rumānija. Izdevuma sarunbiedrs uzskata, ka tas var dāvāt Putinam iespēju radīt plaisu starp ASV un Eiropu vai par starp Eiropas valstīm. Pie tam vēl aizvien nav sīkākas informācijas par Putina sarunu ar Baidenu.Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis žurnālistiem paziņoja, ka Maskava izmanto sarežģīto periodu NATO dzīvē, kas iestājies pēc aiziešanas no Afganistānas.Igaunijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons atklāja, ka Baltā nama ierosinājums par dialogu ar Krieviju, iesaistot tajā vairākas NATO valstis, izrādījies nepatīkams pārsteigums. Iepriekš politiķis aicināja bloku sākt diplomātisku darbu, lai tādas tikšanās nebūtu vai vismaz uz to būtu uzaicinātas Austrumeiropas valstis. Pēc viņa domām, vienīgā sarunas tēma var būt tikai Ukrainas teritoriālās vienotības saglabāšana un "Krievijas militāro draudu" novēršana".Mihkelsons uzskata, ka dialogs par NATO nākotni, kā arī par to, vai Krievija var piedalīties Eiropas drošības arhitektūras veidošanā ar veto tiesībām, liks tikai pieaugt agresijai.No savas puses, NATO pārstāvis konstatēja, ka dialogs ar Krieviju ir alianses "divu vektoru pieejas" elements, kuras pamatā ir savaldīšana un dialogs. Viņš piebilda, ka jebkurus lēmumus par NATO paplašināšanu pieņemšot tikai 30 alianses locekļi, un pat to jau sāktas konsultācijas.Iepriekš Krievijas ĀM iepriekš atzīmēja, ka Rietumu izteikumi par "Krievijas agresiju" un iespēju palīdzēt Kijevai no tās aizsargāties ir gan smieklīgi, gan bīstami. Pie tam Kijeva un rietumvalstis pēdējā laikā pauž važas sakarā ar to, ka it kā pastiprinoties Krievijas "agresīvās darbības" pie Ukrainas robežām. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atgādināja, ka Krievija pārvieto spēkus savā teritorijā un pēc saviem ieskatiem. Viņš norādīja, ka tamlīdzīgas darbības nevienu neapdraud.
https://sputniknewslv.com/20211210/baidens-pasludinaja-demokratiskas-atjauninasanas-iniciativu-19562093.html
https://sputniknewslv.com/20211208/sarkanas-linijas-un-ukraina-ko-apsprieda-putins-un-baidens-19531686.html
https://sputniknewslv.com/20211206/ko-amerikani-velas-no-putina-un-ar-ko-piedraudes-19502399.html
https://sputniknewslv.com/20211129/amerikani-ironiski-bridina-krieviju-par-baidena-neparkapjamam-linijam-19392755.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
krievija, asv, vladimirs putins, mediji, rusofobija, bloomberg, džo baidens , starptautiskās attiecības
krievija, asv, vladimirs putins, mediji, rusofobija, bloomberg, džo baidens , starptautiskās attiecības
RĪGA, 12. decembris — Sputnik. Austrumeiropas valstis asi kritizē ASV prezidenta Džo Baidena ierosinājumu sākt Krievijas un NATO dialogu par situāciju ap Ukrainu, vēsta
Bloomberg.
Otrdien notika Džo Baidena un Krievijas valsts vadītāja Vladimira Putina sarunas ar videosakaru starpniecību. Baltais nams informēja, ka Baidens sarunā paudis bažas par situāciju Ukrainā, aicināja sākt diplomātisku noregulēšanu un piedraudēja ar apņēmīgiem paņēmieniem, arī ekonomiskajiem. Putins no savas puses informēja Baidenu par Ukrainas nevēlēšanos pildīt Minskas protokolus, kā arī konstatēja: NATO bīstami mēģina apgūt Ukrainas teritoriju un paplašina militāro potenciālu pie Krievijas robežām.
Baltais nams paziņoja, ka pārrunu rezultātus Baidens apspriedīs ar Ukrainas prezidentu Vladimiru Zeļenski, pēc tam – arī ar "Bukarestes devītnieka" valstīm (to veido Bulgārija, Čehija, Lietuva, Latvija, Igaunija, Ungārija, Polija, Rumānija un Slovākija).
Apspriede notika, un kāds diplomāts, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti, atklāja, ka viena no reģiona valstu valdībām ir pārskaitusies un pieprasa tūlītēju skaidrojumu par Baidena plāniem.
Cits diplomāts precizēja, ka Austrumeiropas valstis ir noraizējušās par kompromisiem, pie kādiem var vest dialogs, un to ietekme uz NATO pārvietošanās brīvību un darbībām.
"Krievijai nekādos apstākļos nedrīkst dot balsstiesības jautājumus par to, kas var un kas nevar būt NATO loceklis," Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa apgalvoja preses konferencē. Viņa klāstīja, ka Maskava cerot sadalīt Eiropu ietekmes sfērās.
Baidens plāno tikšanos, kurā piedalīsies "vismaz četri mūsu galvenie sabiedrotie NATO". Tas aizkaitinājis Baltijas valstis, jo tādā gadījumā rodas jautājums, kas tiks izslēgts no sarunas, lai iekļautu tajā sabiedrotos no Rietumeiropas. Domājams, "aiz borta" paliks Austrumeiropas valstis, kam apspriežamais jautājums ir pats aktuālākais.
Ukraina cer iestāties NATO, bet Putins uzskata, ka tālāka alianses paplašināšanās nes draudus, - viņš pieprasīja garantijas, ka alianse nepārkāps "sarkanās līnijas". Tas sāpīgi ievainoja NATO prestižu.
Jau pirms Baidena zvana Putinam Baltais nams klāstīja, ka Krievijai nebūs balsstiesību jautājumā par NATO paplašināšanos.
"Prezidents teica Putinam: viena valsts nevar piespiest citu mainīt savas robežas, viena valsts nevar pavēlēt citai mainīt savu politiku, un valstis nevar norādīt viena otrai, ar ko sadarboties,"paziņoja Baidena preses sekretāra vietniece Karīna Žana-Pjēra trešdien.
Pats Baidens pastāstīja, ka saruna ar Putinu bija veltīta jautājumam, "vai mēs varēsim izstrādāt kādu vienošanos, kas pazeminās temperatūru austrumu frontē".
Ziņas par NATO austrumu locekļu satraukumu parādījās dienā, kad Baidens atklāja virtuālo "Samitu par demokrātiju", kura mērķis – stiprināt sakarus starp demokrātiski ievēlētām pasaules valdībām. Daudzi NATO uzskata, ka dialoga mēģinājums būs piekāpšanās Krievijai.
Pēc bēgšanas no Afganistānas šī gada augustā, Baidena administrācijai ir jāpierāda, kā tā rīkosies, ja Krievija pārkāps "sarkanās līnijas".
Austrumeiropas valstis jau sen neuzticas Krievijai, un šīs jūtas pēdējā laikā vēl pastiprinājušās, kad lielākā daļa lēmumu par reģiona likteni pieņemti bez viņu dalības. Satraukti visi NATO locekļi austrumos, ziņoja avots, taču visvairāk – Baltijas valstis, Polija un Rumānija. Izdevuma sarunbiedrs uzskata, ka tas var dāvāt Putinam iespēju radīt plaisu starp ASV un Eiropu vai par starp Eiropas valstīm. Pie tam vēl aizvien nav sīkākas informācijas par Putina sarunu ar Baidenu.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis žurnālistiem paziņoja, ka Maskava izmanto sarežģīto periodu NATO dzīvē, kas iestājies pēc aiziešanas no Afganistānas.
Igaunijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons atklāja, ka Baltā nama ierosinājums par dialogu ar Krieviju, iesaistot tajā vairākas NATO valstis, izrādījies nepatīkams pārsteigums. Iepriekš politiķis aicināja bloku sākt diplomātisku darbu, lai tādas tikšanās nebūtu vai vismaz uz to būtu uzaicinātas Austrumeiropas valstis. Pēc viņa domām, vienīgā sarunas tēma var būt tikai Ukrainas teritoriālās vienotības saglabāšana un "Krievijas militāro draudu" novēršana".
Mihkelsons uzskata, ka dialogs par NATO nākotni, kā arī par to, vai Krievija var piedalīties Eiropas drošības arhitektūras veidošanā ar veto tiesībām, liks tikai pieaugt agresijai.
No savas puses, NATO pārstāvis konstatēja, ka dialogs ar Krieviju ir alianses "divu vektoru pieejas" elements, kuras pamatā ir savaldīšana un dialogs. Viņš piebilda, ka jebkurus lēmumus par NATO paplašināšanu pieņemšot tikai 30 alianses locekļi, un pat to jau sāktas konsultācijas.
Iepriekš Krievijas ĀM iepriekš atzīmēja, ka Rietumu izteikumi par "Krievijas agresiju" un iespēju palīdzēt Kijevai no tās aizsargāties ir gan smieklīgi, gan bīstami. Pie tam Kijeva un rietumvalstis pēdējā laikā pauž važas sakarā ar to, ka it kā pastiprinoties Krievijas "agresīvās darbības" pie Ukrainas robežām. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atgādināja, ka Krievija pārvieto spēkus savā teritorijā un pēc saviem ieskatiem. Viņš norādīja, ka tamlīdzīgas darbības nevienu neapdraud.
