Pasaule bīstas no koronavīrusa pandēmijas sekām ekonomikā. Taču vēsture rāda, ka epidēmijas ne vienmēr ir nāvējošas ekonomikai ilgtermiņa perspektīvā. Mēris tuvināja pasauli Renesansei, cēla vidējo dzīves līmeni un lika pamatus kapitālismam.

Cilvēkam nāksies samierināties ar jauno kaimiņu – koronavīrusu SARS-CoV-2: runa var būt par vakcīnu uz visu mūžu vai ikgadējiem jaunas vakcīnas meklējumiem.

Nevienam vīrusam nav stratēģijas "nogalināt visus" – viņam ir jāvairojas un jāiekaro teritorija, atzīmēja īpaši bīstamo infekciju speciālists, ārsts-imunologs Vladislavs Žemčugovs.

Koronavīrusa izplatības apkarošanai 13. martā Latvijas Republikā izsludinātais ārkārtējās situācijas režīms tiek pagarināts līdz 9. jūnijam ar atsevišķiem mīkstinājumiem.

Kādu antiseptisko līdzekli vajadzētu atgriezt ražotājam zemā spirta satura dēļ. Rūpīgi izlasiet sava līdzekļa etiķeti.

Aizritējušajā diennaktī Latvijā ir atklāti 9 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi, kopumā valstī infekcija ir diagnosticēta 858 cilvēkiem.

Tagad kopējais apstiprināto koronavīrusa Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits Latvijā sastāda 778 cilvēkus.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veiktas 1364 Covid-19 analīzes – atklāti 13 saslimušie, to kopējais skaits sastāda 761, miruši 11 cilvēki.

Saskaņā ar epidemiologu un infektologu prognozēm, 25. aprīlī Latvijā ir gaidāms Covid-19 saslimšanas pīķis, nekādus jaunus ierobežojumus netiek plānots ieviest, taču arī esošie ierobežojumi netiks mazināti.

Eiropas Savienība daudz apsprieda klimata izmaiņas un vides piesārņojumu, taču neizstrādāja vienotu plānu pandēmijas gadījumam; tā kā valstis ļoti dažādi reaģē uz šo te globālo draudu, to pūliņi var izrādīties veltīgi, atzīmēja Vaira Vīķe-Freiberga.

Zinātnieki atgādina, ka patlaban tirgu ietekmē divi "melnie gulbji": koronavīrusa izplatīšanās un naftas cenu krišanās. Taču tagadējai krīzei ir arī pretējā puse.

Attālinātā darba iespējas visbiežāk ir cilvēkiem ar augstāko izglītību un labu algu, taču arī viņiem neklājas viegli.

Atsevišķi mediji rietumvalstīs meklē trūkumus vai ļaunus nodomus palīdzībā, ko Krievija sniedz citām valsltīm cīņā ar pandēmiju, taču KF joprojām sūta iekārtas, medikamentus un speciālistus pēc ārvalstu valdību lūguma.

Attīstītākajās valstīs prasme izlikties, ka viss ir kārtībā, tiktāl pārspēj prasmi tēlot, ka starpība starp grimasi un tēlojumu patiešām šauj pāri strīpai.

Tas būs lēmums, ko katra atsevišķa valsts, katrs reģions pieņems patstāvīgi, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas oficiālais pārstāvis.

Valdība secinājusi, ka ārkārtējās situācijas ierobežojumi strādā – to apliecina vienmērīgais saslimušo skaita pieaugums. Tomēr Covid-19 draudi nav zuduši, tāpēc atgriezties ierastajā dzīves ritmā vēl nevar.

Latvijas slimnīcu intensīvās terapijas jaudas ir pilnīgi pietiekamas aptuveni 200 smagi slimu pacientu turēšanai pie plaušu ventilācijas aparātiem, tāpēc katastrofāla situācija koronavīrusa epidēmijas apstākļos valstī diezin vai iestāsies.

Vadošo epidemiologu prognozes ir pesimistiskas, epidēmijas apogejs, iespējams, gaidāms aprīļa beigās un maija sākumā.

Latvijā pagaidām nav liels skaits smagu Covid-19 saslimšanas gadījumu, taču, ja situācija kļūs nekontrolējama, kā Itālijā, vispirms ārstēs perspektīvākos pacientus, paziņoja Anda Čakša.

NATO karavīri var radīt Baltijas valstīm papildu koronavīrusa izplatības draudus, uzskata Krievijas Raķešu artilērijas zinātņu akadēmijas prezidenta vietnieks informācijas politikas jautājumos, militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs.