Veselības ministrija uzskata, ka pašreizējās Covid-19 dinamikas apstākļos slimnīcu pārprofilēšana nav vajadzīga, gultasvietu pietiek. Vienlaikus aug risks inficēties veselības aprūpes iestādē, bet ārsti ir spiesti strādāt palielinātas slodzes apstākļos un bez piemaksām.

Nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas mediķiem nav pietiekamas motivācijas strādāt valsts slimnīcās.

Nākamgad ķīmijterapeitu Daugavpils Reģionālajā slimnīcā varētu kļūt vairāk – viena pēdējā kursa studente plāno strādāt uz brīvprātīga pamata.

Aptauja, kas tika veikta starp aptuveni tūkstoti Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, parādīja, ka vairums dod priekšroku attālinātām ārstu konsultācijām, lai nepakļautu sevi riskam inficēties ar koronavīrusu.

Fotoizstāde, ko organizē Krievijas pastāvīgā pārstāvniecība ANO sadarbībā ar mediju grupu "Rossija segodņa", norisinās projekta "Lūdzu, elpojiet!" ietvaros.

Aizvadītā gada nogalē Latvijā strādāja 6332 speciālisti. Salīdzinājumā ar 2018. gadu šis rādītājs ir krities par 3,6%.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Gandrīz trešā daļa ģimenes ārstu Latvijā jau ir sasnieguši pensionēšanās vecumu, gandrīz katram desmitajam ir virs 70 gadiem.

Medicīnas augstskolu studenti nesaista savu nākotni ar Latviju. Vietu valstī nav izdevies atrast arī endokrinologam Uģim Gruntmanim.

Nelielās slimnīcas ir spiestas vilināt jaunos speciālistus ar pašvaldības stipendiju un dienesta dzīvokļu palīdzību.

Finanšu ministrs neredz iespēju iesniegt 2021. gada valsts budžetu Saeimas balsojumam bez papildu līdzekļiem skolotāju un ārstu algām.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzskata, ka prakse, kuras ietvaros ģimenes ārsti patstāvīgi veic koronavīrusa testus pirms plānveida operācijām vai invazīvām procedūrām, ir ļoti bīstama.

Pie skulptūras mediķiem, kas cīnās ar Covid-19, jau strādā Latvijas mākslinieki: pieminekli ārstiem uzstādīs Rīgā.

Par lielāko draudu Latvijas neatkarībai var kļūt finansējuma trūkums izglītībai, zinātnei un veselības aprūpei.

Nepieciešams iepriekš vienoties ar ārstu par vizīti, turklāt jāierodas laikus, lai izvairītos no saskarsmes ar citiem pacientiem.

Absolūti citu medicīnas jomu speciālisti iziet kursus, lai sniegtu palīdzību inficētajiem, jo ārstu ar atbilstošo specialitāti jau nepietiek.

Paziņojumi par to, ka daļa ārstu prakšu ir slēgta bailēs no koronavīrusa izplatības, neapstiprinājās, atzīmēja profila organizācijās; pacientiem jāatceras, ka ārkārtas situācijas periodā ārsta apmeklēšanas kārtība ir mainījusies.

Ārsti iesaka ļaut smadzenēm atpūsties, ierobežot elektronisko iekārtu lietošanas laiku un kārtīgi izgulēties.

Viļņas universitātes klīniskās slimnīcas ārsts norādīja, ka jaunas slimības uzliesmojuma apstākļos vispirms ir jāparūpējas par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Visvairāk vecākus uztrauc rindas uz bezmaksas pieņemšanu; ārsti norāda, ka daļa vizīšu ir nepamatota, savukārt citi pacienti vienkārši neatnāk, tāpēc tie, kam tiešām nepieciešama palīdzība, ir spiesti gaidīt.