Kā tirdzniecības līgumi palīdzēs ES un Latvijai atgūties no krīzes un kāpēc Latvijas valdībai vēl aizvien nav skaidras pozīcijas jautājumā par sankcijām pret ES valstīm, kas neievēro likuma virsvadības principu.

Pandēmija ir atklājusi tādas pasaules problēmas kā nevienlīdzība starp cilvēkiem un valstīm, "klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu" nestabilitāte.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs uzskata, ka pandēmija ir krīze, kas nav līdzīga nevienai citai, tās fonā pasaule saskaras ar kopīgu ienaidnieku.

Polijai ir vairāki iemesli vēlēties izstāšanos no Eiropas Savienības. Tikpat daudz – palikt savienībā.

Latvijas Valsts ieņēmumu dienests saņēmis 2400 pieteikumu kompensāciju izmaksām krīzes periodā.

Lielbritānijas Budžeta atbildības birojs prognozē, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%.

Latvijas IKP straujā lejupslīde šī gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm, iespējams, saistīta ar mājsaimniecību nepietiekamu atbalstu, jo pat dīkstāves atbalstos varasiestādes izmaksājušas 2,5 reizes mazāk nekā plānoja.

Pilsētai vajag ne tikai ietaupīt, bet arī palielināt finansējumu prioritārajiem virzieniem, uzskata mērs Mārtiņš Staķis. Kur viņš plāno ņemt līdzekļus un kādiem mērķiem tie tiks atvēlēti vispirms.

Lielbritānijas Aizsardzības štāba vadītājs uzsvēra, ka ekonomiskās krīzes iepriekš jau ir novedušas pie drošības krīzēm.

Tirdzniecība pasaulē uzrāda atjaunošanās pazīmes pēc dziļās lejupslīdes, ko radījusi Covid-19 pandēmija. PTO-parskatijusi

Krīze nevienu nesaudzē: Liepājā slēgts kārtējais uzņēmums, kura vadība nav spējusi pārvarēt sarežģīto finansiālo situāciju.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks paziņoja, ka dziļākais ekonomiskais kritums jau ir pārvarēts un noskaņojums ekonomikā ir labāks, nekā iepriekš prognozēts.

Kad uz Baltijas valstu austrumu robežas stāv kurla siena – no perspektīva reģions pārtop Eiropas Savienības balastā, un nabadzība Latvijā noteikti nebūs Vācijas problēma.

Eiropas Savienības ekonomika guvusi nopietnu triecienu, un tas nevar neietekmēt iedzīvotāju labklājību un dzīves līmeni Baltijas valstīs.

Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš.

Riskēt ar pilsoņu veselību, lai tikai nepaliktu bez naudas: Brisele uzskata, ka robežu slēgšana ir daudz smagāka problēma, nekā iespējamais mirstības pieaugums.

Jau tagad Latvijas valdība divkārt pārsniegusi visam gadam paredzēto deficītu, un uzlabošanās nav gaidāma. Situācija izskatās bēdīgi, it īpaši salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusi.

ASV iekšzemes kopprodukta rādītāju kritums otrajā ceturksnī sasniedzis rekordu visā novērojumu vēsturē kopš 1947. gada.

Krīzes sekas uz savas ādas izjutuši jaunieši visā Eiropā – viņi visbiežāk ieņēma pandēmijas iznīcinātās darba vietas.

Spēcīgās valstis nav gatavas uzņemties riskus, kas saistīti ar ES vājajiem locekļiem, bet tiem nav vajadzīga tāda Eiropas Savienība, kurā viņi paši aizņemas naudu un paši par to atbild.