Eiropas Savienības ekonomika guvusi nopietnu triecienu, un tas nevar neietekmēt iedzīvotāju labklājību un dzīves līmeni Baltijas valstīs.

Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš.

Riskēt ar pilsoņu veselību, lai tikai nepaliktu bez naudas: Brisele uzskata, ka robežu slēgšana ir daudz smagāka problēma, nekā iespējamais mirstības pieaugums.

Jau tagad Latvijas valdība divkārt pārsniegusi visam gadam paredzēto deficītu, un uzlabošanās nav gaidāma. Situācija izskatās bēdīgi, it īpaši salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusi.

ASV iekšzemes kopprodukta rādītāju kritums otrajā ceturksnī sasniedzis rekordu visā novērojumu vēsturē kopš 1947. gada.

Krīzes sekas uz savas ādas izjutuši jaunieši visā Eiropā – viņi visbiežāk ieņēma pandēmijas iznīcinātās darba vietas.

Spēcīgās valstis nav gatavas uzņemties riskus, kas saistīti ar ES vājajiem locekļiem, bet tiem nav vajadzīga tāda Eiropas Savienība, kurā viņi paši aizņemas naudu un paši par to atbild.

Atlaista trešā daļa darbinieku, līdz gada beigām zaudējumi pārsniegs 30 miljonus, gandrīz visi pašnodarbinātie muzikanti palikuši bez dīkstāves pabalsta. Pat atļauja no augusta pulcēt āra pasākumos līdz 3000 cilvēku neglābs nozari, stāsta tās pārstāvji.

Baltijas valstu ekonomiskais stāvoklis turpina būt nevis vienkārši sarežģīts, būtībā, tās nonākušas bezizejā; turklāt neviens nepiedāvā krīzes pārvarēšanas mehānismus, mierinot iedzīvotājus ar gaišām prognozēm.

Prezidents aicināja deputātus neatsaukt atmiņā priekšvēlēšanu solījumus un klientūras interesles, sadalot līdzekļus ekonomikas atjaunošanai. Levits uzskata, ka Latvijai jāpievērš uzmanība "zaļajam kursam", kas atbilst latviešu kultūrai.

Četri miljardi, kas tiek piešķirti pandēmijas seku pārvarēšanai, maskē problēmas, kuras citos apstākļos izraisītu daudz lielāku uztraukumu sabiedrībā; kad varēs saprast, kāda ir reālā attiecība starp oficiālās statistikas grafikiem un cilvēku dzīves līmeni.

Žurnālists uzskata, ka Covid-19 epidēmija ASV kļuvusi par savdabīgu jaunu Pērlhārlboru, kas novedusi pie vēsturisku mērogu recesijas.

Valsts budžeta kopējiem ienākumiem šogad vajadzēja sastādīt 10,5 miljardus eiro, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka tāda summa netiks saņemta. Gada pirmajā pusē veidojušies vērā ņemami zaudējumi.

Brisele zaudējusi interesi par izķidātajām Baltijas valstīm un novirzījusi savu uzmanību uz Poliju, kura neapjuka un kļuva par maigu telēnu gan Eiropas Savienībai, gan ASV.

Pandēmija ir mainījusi situāciju Latvijas darba tirgū; vakanto vietu skaits ir manāmi sarucis, bet patlaban pieprasītākie ir celtniecības speciālisti un kravas automašīnu vadītāji – tālbraucēji.

Daži Volstrīta titāni, vareni investori, kas nopelnījuši kapitālu Amerikas finanšu tirgū, ir ļoti norūpējušies par to, cik lielā mērā ASV ekonomika ir cietusi no koronavīrusa.

Pasaules informācijas laukā plosās asiņaina cīņa starp divām pārnacionālām ideoloģiskajām tendencēm: vienā frontes pusē - fanātiskie globalizācijas piekritēji dažādās valstīs, otrā – visi, kas uzskata deglobalizāciju par neizbēgamu un cer gūt no tās maksimālu labumu.

Koronavīruss liek pārvērtēt attieksmi pret dažādākajiem mūsu dzīves aspektiem un problēmām. Viena no tām ir ogļskābās gāzes emisija un cīņa pret to. Viedokļi ir dažādi.

Rietumeiropas valstis gaida lielus zaudējumus pandēmijas rezultātā, un ir skaidrs, ka tādos apstākļos neviena donorvalsts neko Latvijai neatvēlēs.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas lejupslīde būs nopietna un ilgstoša no stratēģisko seku viedokļa – parādījušies jauni riski, ko agrāk neviens nav ņēmis vērā.