Baltijas valstu ekonomiskais stāvoklis turpina būt nevis vienkārši sarežģīts, būtībā, tās nonākušas bezizejā; turklāt neviens nepiedāvā krīzes pārvarēšanas mehānismus, mierinot iedzīvotājus ar gaišām prognozēm.

Prezidents aicināja deputātus neatsaukt atmiņā priekšvēlēšanu solījumus un klientūras interesles, sadalot līdzekļus ekonomikas atjaunošanai. Levits uzskata, ka Latvijai jāpievērš uzmanība "zaļajam kursam", kas atbilst latviešu kultūrai.

Četri miljardi, kas tiek piešķirti pandēmijas seku pārvarēšanai, maskē problēmas, kuras citos apstākļos izraisītu daudz lielāku uztraukumu sabiedrībā; kad varēs saprast, kāda ir reālā attiecība starp oficiālās statistikas grafikiem un cilvēku dzīves līmeni.

Žurnālists uzskata, ka Covid-19 epidēmija ASV kļuvusi par savdabīgu jaunu Pērlhārlboru, kas novedusi pie vēsturisku mērogu recesijas.

Valsts budžeta kopējiem ienākumiem šogad vajadzēja sastādīt 10,5 miljardus eiro, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka tāda summa netiks saņemta. Gada pirmajā pusē veidojušies vērā ņemami zaudējumi.

Brisele zaudējusi interesi par izķidātajām Baltijas valstīm un novirzījusi savu uzmanību uz Poliju, kura neapjuka un kļuva par maigu telēnu gan Eiropas Savienībai, gan ASV.

Pandēmija ir mainījusi situāciju Latvijas darba tirgū; vakanto vietu skaits ir manāmi sarucis, bet patlaban pieprasītākie ir celtniecības speciālisti un kravas automašīnu vadītāji – tālbraucēji.

Daži Volstrīta titāni, vareni investori, kas nopelnījuši kapitālu Amerikas finanšu tirgū, ir ļoti norūpējušies par to, cik lielā mērā ASV ekonomika ir cietusi no koronavīrusa.

Pasaules informācijas laukā plosās asiņaina cīņa starp divām pārnacionālām ideoloģiskajām tendencēm: vienā frontes pusē - fanātiskie globalizācijas piekritēji dažādās valstīs, otrā – visi, kas uzskata deglobalizāciju par neizbēgamu un cer gūt no tās maksimālu labumu.

Koronavīruss liek pārvērtēt attieksmi pret dažādākajiem mūsu dzīves aspektiem un problēmām. Viena no tām ir ogļskābās gāzes emisija un cīņa pret to. Viedokļi ir dažādi.

Rietumeiropas valstis gaida lielus zaudējumus pandēmijas rezultātā, un ir skaidrs, ka tādos apstākļos neviena donorvalsts neko Latvijai neatvēlēs.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas lejupslīde būs nopietna un ilgstoša no stratēģisko seku viedokļa – parādījušies jauni riski, ko agrāk neviens nav ņēmis vērā.

Koronavīrusa krīze ir īstais laiks sakustināt kultūras objektu būvdarbu jautājumu, ir pārliecināts ministrs Puntulis. Kā tiks sadalīts finansējums?

Pandēmija ir nepārprotami parādījusi, ka vienotības krīze Eiropas Savienībā nav pārvarēta: kad rodas nopietnas problēmas, valstis ir spiestas risināt tās patstāvīgi.

Dati par bezdarbu ASV uzstādījuši rekordu kopš 1940.gada – tas sasniedzis 14,7%, darba vietu skaits ar lauksaimniecību nesaistītajās nozarēs sarucis par 20,5 miljoniem.

Pasaule strauji mainās: lietas, kas vakar šķita ikdienišķas, šodien tiek uztvertas citādi, un nākotnēõ kardināli mainīsies arī ceļojumu kultūra, ir pārliecināts Latvijas Civilās aviācijas aģentūras vadītājs Māris Gorodcovs.

Amerikāņu eksperti konstatējuši, ka tiek gatavots uzbrukums ASV. Viņi to jau salīdzinājuši ar uzbrukumu Pērlhārborai.

Ārkārtējās situācijas režīmā daļa nozaru piedzīvoja strauju apgrozījuma kritumu, taču atsevišķās nozarēs ir parādījušies labvēlīgi nosacījumi jauniem uzņēmumiem; tiesa, šī priekšrocība nesaglabāsies ilgu laiku.

Pēc Latvijas Bankas vadītāja Mārtiņa Kazāka domām, ja cilvēki netērēs naudu vai neinvestēs to, krīze valstī kļūs tikai un vienīgi dziļāka.

Tautas kalpi šajā sarežģītajā periodā nav gatavi izrādīt solidaritāti tautai un samazināt sev algas, kā tas bija 2008. gadā.