Latvijā

Bez auto un lidmašīnām: pusei Latvijas iedzīvotāju draud "energonabadzība"

CC BY-SA 2.0 / Anna Zvereva / Air Baltic, YL-AAX, Airbus A220-300Самолет авиакомпании airBaltic
Самолет авиакомпании airBaltic - Sputnik Latvija, 1920, 06.11.2021
Eiropas "zaļais" kurss var novest tiktāl, ka lielai daļai Latvijas iedzīvotāju lidmašīnu biļetes un pat personīgā automašīna nebūs pa kabatai.
RĪGA, 6. novembris – Sputnik. Vairāk nekā pusi Latvijas iedzīvotāju Eiropas "zaļais" kurss var novest pie "enerģētiskās nabadzības" un ierobežotas mobilitātes, raksta Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle portālā Puaro.lv.
Šī gada jūlijā Eiropas Komisija publicēja 13 likumdošanas aktu pakotni "Fit for 55", kas vērsti uz siltumnīcas gāzu emisijas samazināšanu vismaz par 55% līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu. Pagaidām tas ir tikai projekts un šobrīd Eiropas Parlaments un ES valstu valdības strādā pie grozījumiem. Tomēr jau ir skaidrs, kā EK piedāvātie akti var ietekmēt Latvijas intereses, norāda Zīle.

Daudziem automašīnas un lidmašīnu biļetes nebūs pa kabatai

Transporta nozare Eiropas Savienībā neapšaubāmi ieņem pirmo vietu no radītā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma viedokļa. Un pilsoņus visvairāk skars izmaiņas šajā jomā.
Saules enerģijas elektrostacija - Sputnik Latvija, 1920, 20.09.2021
Viedoklis
ASV nopelnīs triljonus uz "zaļās enerģijas" sapņa rēķina
Plānots, ka no 2030. gada vairs nevarēs ražot jaunas automašīnas ar iekšdedzes dzinēju privātai lietošanai, no 2035. gada – arī komerciālai lietošanai. Tiks ražoti tikai elektroauto vai ar ūdeņradi darbināmi auto. Jaunajā emisijas tirdzniecības sistēmā paredzēts iekļaut fosilās degvielas tirgotājus un ēkas, kas tiek apkurinātas ar fosilo kurināmo.
Regula paredz, ka Eiropas valstīs jāizbūvē dažādu jaudu elektriskās un ūdeņraža uzlādes stacijas noteiktā attālumā vienu no otra. Galvenais jautājums: kad un par kādu naudu tiks veidota šī uzlādes infrastruktūra?
Radušās bažas par to, ka Latvijai izbūvēt uzlādes tīklu nebūs ekonomiski izdevīgi, jo IKP uz iedzīvotāju Latvijā ir krietni mazāks un līdz ar to arī maksātspējīgais pieprasījums ir zemāks nekā turīgākajās Eiropas valstīs, atzīmēja Zīle. Ja alternatīvās enerģijas transportlīdzekļu skaits Latvijā ievērojami nepalielināsies, neviens uzņēmums nevēlēsies attīstīt šo infrastruktūru bez Eiropas vai Latvijas nodokļu maksātāju subsīdijām.
Nepatīkamas pārmaiņas ceļotājus sagaida arī aviācijas nozarē. "Fit for 55" paredz izbeigt bezmaksas kvotu sistēmu līdz 2026. gadam. Tas noteikti novedīs pie aviobiļešu cenu sadārdzinājuma, jo emisiju kvotu cena pieaugs, krietni palielinot pieprasījumu.
Житковичский торфобрикетный завод в Белоруссии - Sputnik Latvija, 1920, 26.07.2021
Latvijā
ES tieksme pēc "zaļās ekonomikas" nogalinās kūdras ieguvi Latvijā
"Apkopojot "Fit for 55" ietekmi uz transporta nozari, var paredzēt, ka palielināsies Latvijas iedzīvotāju izdevumi par transportu, degviela kļūs dārgāka, savukārt elektroauto daudzi nevarēs iegādāties augstās cenas dēļ. Šobrīd privāto automašīnu ir daudz, tās ir videi nedraudzīgas, un cilvēkiem, kas saskarsies ar energonabadzību transporta jomā, nāksies mainīt paradumus."

Vai Latvijai un Igaunijai vajadzīga sava AES?

"Fit for 55" paredz elektroenerģijas ražošanā izmantot vismaz 40% atjaunīgo energoresursu (iepriekš – 32%). Šajā jomā Latvija citu Eiropas valstu fonā izskatās labi. Lielā mērā pateicoties HES, Latvija 52% elektrības ražo no atjaunīgajiem resursiem. Tātad mums nav vajadzības obligāti palielināt atjaunīgo resursu īpatsvaru elektrības ražošanā, jo vajadzīgos kritērijus Latvija izpilda jau tagad.
Grūtības var radīt šķelda, ko Latvijā izmanto elektroenerģijas ražošanai, apgalvo Zīle. Programmas "Fit for 55" kontekstā šķelda netiek uzskatīta par klasisku enerģētiski atjaunīgo resursu – koksnes ieguves un pārstrādes atkritumi drīzāk būtu jāizmanto, lai ražotu produktus ar pievienoto vērtību. Šis skatījums Latvijai ir neizdevīgs.
Asas diskusijas rit arī par to, vai par ekoloģiski tīriem tiks atzīta kodolenerģija un gāze.
Газовая плита - Sputnik Latvija, 1920, 08.10.2021
Viedoklis
Par ko cīnījās, ar to sildīsies? ES "zaļās" enerģētikas ļaunais joks
Francija, kur 70% elektrības saražo AES, Somija, Polija un Čehija uzskata, ka atomenerģija noteikti jāiekļauj taksonomijā kā zaļā enerģija, un vairākas Vidusjūras valstis, arī Vācija un Polija uzskata, ka pārejas periodā zaļās enerģijas sarakstā kā resursu, kas rada salīdzinoši maz emisiju, varētu iekļaut arī gāzi. Polija, veidojot jaunus gāzesvadu savienojumus, spēs samazināt ogļu īpatsvaru enerģijas ražošanā, kas rada vairāk emisiju nekā gāze.
Dalībvalstu pretrunu dēļ EK pagaidām nespēj pieņemt lēmumu un sola to gada beigās.
Par atomenerģētiku Latvijā vai Igaunijā ir zināms maz, jo tas ir politiski neērts jautājums, lai gan lielie valsts energouzņēmumi šajās valstīs, visticamāk, ir vērtējuši kopīgu mazo moduļu reaktora būvniecību, atzīmēja Zīle.
Tā ir moderna atomenerģijas tehnoloģija, ko izstrādājis "Rolls-Royce" un citi uzņēmumi un kas tiek plaši lietota pasaulē kā viens no inovatīvākajiem enerģijas iegūšanas veidiem.
Salīdzināt mazo moduļu reaktorus ar, piemēram, Černobiļas vai Fukušimas AES ir, maigi izsakoties, nekorekti, uzskata EP deputāts, it īpaši gadījumā, ja Francijas nostāja atomenerģētikas investīciju klasifikācijas pozīcijā ņems virsroku. Tas ir viens no risinājumiem, ko Latvijai varbūt vajadzētu apsvērt. Skaidrs, ka rodas radioaktīvie atkritumi, bet tas ir risināms jautājums.
Vēja turbīnas - Sputnik Latvija, 1920, 09.09.2021
Baltijā
Igaunijai un Latvijai nākotnē draud riskanta "zaļās" enerģijas importētāju loma
Vācijai, kas pēc avārijas Fukušimā pieņēma politisku lēmumu atteikties no atomenerģijas, vajadzīga gāze, "Ziemeļu straume 1" un "Ziemeļu straume 2", jo ir skaidrs, ka ar vēja ģeneratoriem vien nevar aizvietot atomenerģijas iztrūkumu.

Vai pietiks sociālā fonda, lai palīdzētu visiem?

Viens no "Fit for 55" pakotnes 13 tiesību aktiem paredz veidot Sociālo klimata fondu. Saprotot, ka Eiropas zaļais kurss var iedzīt cilvēkus energonabadzībā, paredzēts no šī fonda sniegt atbalstu trūcīgākajiem iedzīvotājiem. Plānots, ka no 2025. līdz 2030. gadam fondā būs pieejami 72,2 miljardi eiro, kas tiks iegūti no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas.
"Latvijā, ļoti iespējams, vajadzēs atbalstīt pat vairāk nekā pusi iedzīvotāju, kurus skars energonabadzība un mobilitātes nabadzība "Fit for 55" rezultātā, un man nav pārliecības, ka Sociālais klimata fonds sasniegs visus tos Latvijas iedzīvotājus, kam atbalsts būs nepieciešams," noslēgumā piebilda Zīle.
Vēja ģeneratori - Sputnik Latvija, 1920, 28.06.2021
Pasaulē
Cīņa ar vējdzirnavām: jauna vēja parku problēma
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала