https://sputniknewslv.com/20210820/defolts-nav-aiz-kalniem-ciktal-kijevu-novedusi-krievijai-naidiga-politika-18080593.html
Defolts nav aiz kalniem: ciktāl Kijevu novedusi Krievijai naidīgā politika?
Defolts nav aiz kalniem: ciktāl Kijevu novedusi Krievijai naidīgā politika?
Sputnik Latvija
Lielāko uzņēmumu bankrots, bezdarbs, cenu pieaugums teju vai par 200% - šie un vēl daudzi citi iemesli padziļina krīzi Ukrainā, uzskata eksperti. 20.08.2021, Sputnik Latvija
2021-08-20T12:41+0300
2021-08-20T12:41+0300
2021-08-20T16:36+0300
viedoklis
ukraina
pasaule
ekonomika
cenas
krīze
ekonomiskā krīze
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/14/18085447_0:266:2834:1860_1920x0_80_0_0_7244844018b9471a76f30c1804d2aee3.jpg
RĪGA, 20. augusts – Sputnik. 24. augustā Ukraina svinēs savu 30. neatkarības gadadienu. Šajā dienā Kijevļā ieplānota virkne patriotisku pasākumu – Bruņoto spēku parāde un šovs "Neatkarība mūsu DNS". Taču Ukrainas Valsts statistikas dienesta atskaites liecina par ko citu: ar katru gadu Kijeva aizvien vairāk zaudē savu brīvību. It īpaši ekonomisko brīvību.Kāpēc valsts gadiem ilgi nespēj pārvarēt krīzi? Kā Krievijai naidīgā politika pārvērš valsti par rietumvalstu izejvielu piedēkli? Par to – Sputnik apskatā.Problēmas pieaugUkrainas Valsts statistikas dienesta atskaitēs ir papilnam negatīvu vērtējumu. Kopš gada sākuma patēriņa cenu pieagums sasniedzis 6,5%. Dārgāks kļūst viss, piemēram, tikai jūlijā vien cukura cena augusi gandrīz par 7%, alkohola un tabakas izstrādājumu – par 0,8%, sadzīves tehnikas – par 0,4%.Neatpaliek arī elektroenerģija un gāze – cenas augušas par 0,6%, sakaru cenas augušas par 0,1%, transports – par 1,1%, veselības aprūpe – par 0,1%. Tas, protams, nav viss – Ukrainas Banka prognozē, ka līdz gada beigām cenu pieaugums sastādīs 9,6%. Tāpēc, lai arī valdība runā par vidējās algas pieaugumu (2021. gadā tā patiešām pieauga no 423 līdz 532 dolāriem), vienkāršie iedzīvotāji šo pieaugumu vienkārši nejūt.10 gadu laikā preču cenas valstī augušas gandrīz par 200%. Būtiski palielinājušies arī pilsoņu parādi. Komunālo pakalpojumu parādi pārsniedz 2 miljardus, visvairāk – par elektroenerģiju, jo atlaides daudzbērnu ģimenēm un bērnu namiem ir atceltas, taču tā ir mazāk maksātspējīgā iedzīvotāju daļa.Tradīcija – pie visa vainot KrievijuTomēr visas šīs nelaimes, šķiet, uztrauc tikai tautu – 11. augustā Ukrainas prezidenta Vladimira Zeļenska vietnē parādījās ziņa par to, ka valsts vadītājs pieņēmis Ekonomiskās drošības stratēģiju līdz 2025. gadam, un "svarīga vieta" dokumentā piešķirta Krievijai. Stratēģija paredz, ka "Ukrainas ekonomika sgraušana" ir "Krievijas apzināta un mērķtiecīga darbība", un ar to skaidrojama spriedze sabiedrībā.Visai šai koncepcijai nav nekāda sakara ne ar ekonomiku, ne realitāti, uzskata ekonomikas zinātņu doktors, Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs.Līdzīgu viedokli pauda arī Ukrainas Enerģētikas stratēģiju fonda līdzpriekšsēdētājs Dmitrijs Maruņičs, kurš intervijā Sputnik Ekonomiskās drošības stratēģiju nosauca par "prastu papīru". Par ja valdība klāsta, ka tirdzniecība ar Krieviju apdraud Ukrainu, visi saprot, ka bez Krievijas ogļu iepirkuma valsts neiztikt."Ja nevedīsim ogles no Krievijas, rīt visā Ukrainā atslēgs gaismu, un visi to ļoti labi saprot, - norādīja Maruņičs. – Krievijas ogļu piegādes aizvietot nav iespējams, citām valstīm vajadzēs maksāt ne tikai par oglēm, bet arī transportēšanu, turklāt ostas nespēj pārvest tādu apjomu. Būs kolapss. Un iznāk dīvaina lieta: Ukrainā visi atsakās no Krievijas, taču tas nav iespējams."Kad bizness ir galvenais ienaidnieksVisas pašreizējās problēmas aizsākuši pirms ilgiem gadiem iniciēti procesi, uzskata Aleksejs Zubecs.Ilgi var uzskaitīt Ukrainas likvidētos rūpniecības uzņēmumus. Daudzas kompānijas Ukrainā bija orientētas uz Krievijas tirgu un saskārās ar smagāko krīzi tikai 2014. gadā, kad valsts nolēma saraut attiecības ar Krieviju.Rezultātā 2014. gadā durvis slēdza slavenā Ļvovas autobusu rūpnīca (LAZ), 2018. gadā bankrotu paziņoja Zaporožjes autobūves rūpnīcu, kam Krievija bija galvenais noieta tirgus (89% produkcijas 2007.-2012. gg. tika piegādāti Krievijai). Šogad oficiāli likvidēta Černomorskas kuģubūves rūpnīca Nikolajevā, kas uzbūvēja visus Padomju Savienības aviācijas bāzes kreiserus.Krīzi pārcieš arī raķešu un kosmiskās nozares uzņēmums "Juzhmash", kas iepriekš sadarbojās ar Krieviju. pērn Ukrainas vadība bija spiesta piešķirt apmēram 8 miljonus dolāru no valsts budžetam, lai segtu uzņēmuma parādus darbiniekiem. Aviobūves uzņēmums "Antonov", kopš vairs neiepērk rezerves daļas Krievijā, no 2016. līdz 2019. gadam neizlaida nevienu lidmašīnu.Ražošanas masveida slēgšana neapšaubāmi kaitē Ukrainas ekonomikai. Šodien Ukrainu uzskata par nabadzīgāko valsti Eiropā un vienu no nabadzīgākajām starp PSRS bijušajām republikām. Šo faktu spiesta atzīt pat valdošā partija "Tautas kalps"."Ja salīdzināsim Ukrainas IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju ar Polijas rādītāju, mums vajadzīgi apmēram 30-40 gadi, lai panāktu Poliju, ja vien tā stāvēs uz vietas," paziņoja "Tautas kalpa" deputāts, parlamenta Finanšu komitejas vadītājs Daņiils Getmancevs.Eiropa nepalīdzēsUkrainas tālākā deindustrializācija pārvērš Ukrainu par Rietumu izejvielu piedēkli, uzskata Aleksejs Zubecs. Patlaban valsts attīsta labības ražošanu un cer uz ārvalstu investīcijām lauksaimniecībā. Iepriekš eksperts jau vairākkārt norādīja, ka pārtikas ražošana var augt uz starptautisko kompāniju rēķina. Tomēr jāsaprot, ka labības ražošana neprasa lielu darba roku skaitu.Tātad šī ekonomikas nozare nenodrošinās ukraiņus ar darba vietām, un migrācijas krīze turpināsies. Patlaban peļņā uz Poliju devušies 1,5 milj. ukraiņu. Liels skaits Ukrainas migrantu uzturas Krievijā: no 2016. līdz 2020. gadam Krievijas pilsonībā pārgāja gandrīz miljons ukraiņu.Par saspringto demogrāfisko stāvokli liecina arī Valsts statistikas dienesta pārskats: kopš gada sākuma Ukrainas iedzīvotāju skaits sarucis vairāk nekā par 180 tūkstošiem cilvēku, un tagad sastāda 41,4 milj. cilvēku. 2013. gadā šis rādītājs pārsniedza 45 miljonus.Ja demogrāfiskā situācija neuzlabosies, pēc 10-15 gadiem valstij draud defolts, jo valstij vajadzīgi cilvēku resursi, iepriekš pavēstīja Ukrainas Darba devēju federācijas vadītāja padomnieks ekonomiskajos jautājumos Pāvels Verņivskis."Vispirms sabruks Pensiju fonds. Pieaugs parādu slogs uz katru atsevišķu nodokļu maksātāju, un tas palielinās defolta risku," viņš paskaidroja.Par defolta risku atgādināja arī Aleksejs Zubecs: "Pašlaik Ukraina stāvokļa ziņā tuva Krievijai 1996.-1997. gadā.". Vai valstij izdosies izvairīties no ekonomikas kraha? Tas nav zināms. 30 neatkarības gadu laikā republikai nav izdevies izķepuroties no krīzes.Cilvēki, kuri reiz Ukrainu pārvērta par PSRS industriālo līderi, ir novecojuši – valstī ir vairāk nekā 11 miljoni pensionāru. Bet jaunā paaudze nevar atrast darbu, jo pēc rūpnīcu slēgšanas tā vienkārši nav: 2020 gadā algu oficiāli saņēma tikai 11,3 miljoni Ukrainas pilsoņu.
https://sputniknewslv.com/20210107/Agraraja-superlielvalsti-atkal-beigusies-kartupeii-14966840.html
https://sputniknewslv.com/20190530/kijeva-parliecinata-rietumiem-japiedod-paradi-ukrainai-krievija-11696976.html
https://sputniknewslv.com/20180618/ukraina-katastrofa-tagad-vainiga-eiropa-8583787.html
https://sputniknewslv.com/20170312/ukrainas-nacionala-banka-prognozes-defolts-grivnas-sabrukums-4141283.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
ukraina, pasaule, ekonomika, cenas, krīze, ekonomiskā krīze
ukraina, pasaule, ekonomika, cenas, krīze, ekonomiskā krīze
Defolts nav aiz kalniem: ciktāl Kijevu novedusi Krievijai naidīgā politika?
12:41 20.08.2021 (atjaunots: 16:36 20.08.2021) Lielāko uzņēmumu bankrots, bezdarbs, cenu pieaugums teju vai par 200% - šie un vēl daudzi citi iemesli padziļina krīzi Ukrainā, uzskata eksperti.
RĪGA, 20. augusts – Sputnik. 24. augustā Ukraina svinēs savu 30. neatkarības gadadienu. Šajā dienā Kijevļā ieplānota virkne patriotisku pasākumu – Bruņoto spēku parāde un šovs "Neatkarība mūsu DNS". Taču Ukrainas Valsts statistikas dienesta atskaites liecina par ko citu: ar katru gadu Kijeva aizvien vairāk zaudē savu brīvību. It īpaši ekonomisko brīvību.
Kāpēc valsts gadiem ilgi nespēj pārvarēt krīzi? Kā Krievijai naidīgā politika pārvērš valsti par rietumvalstu izejvielu piedēkli? Par to – Sputnik apskatā.
Ukrainas Valsts statistikas dienesta atskaitēs ir papilnam negatīvu vērtējumu. Kopš gada sākuma patēriņa cenu pieagums sasniedzis 6,5%. Dārgāks kļūst viss, piemēram, tikai jūlijā vien cukura cena augusi gandrīz par 7%, alkohola un tabakas izstrādājumu – par 0,8%, sadzīves tehnikas – par 0,4%.
Neatpaliek arī elektroenerģija un gāze – cenas augušas par 0,6%, sakaru cenas augušas par 0,1%, transports – par 1,1%, veselības aprūpe – par 0,1%. Tas, protams, nav viss – Ukrainas Banka prognozē, ka līdz gada beigām cenu pieaugums sastādīs 9,6%. Tāpēc, lai arī valdība runā par vidējās algas pieaugumu (2021. gadā tā patiešām pieauga no 423 līdz 532 dolāriem), vienkāršie iedzīvotāji šo pieaugumu vienkārši nejūt.
10 gadu laikā preču cenas valstī augušas gandrīz par 200%. Būtiski palielinājušies arī pilsoņu parādi. Komunālo pakalpojumu parādi pārsniedz 2 miljardus, visvairāk – par elektroenerģiju, jo atlaides daudzbērnu ģimenēm un bērnu namiem ir atceltas, taču tā ir mazāk maksātspējīgā iedzīvotāju daļa.
Tradīcija – pie visa vainot Krieviju
Tomēr visas šīs nelaimes, šķiet, uztrauc tikai tautu – 11. augustā Ukrainas prezidenta Vladimira Zeļenska vietnē parādījās ziņa par to, ka valsts vadītājs pieņēmis Ekonomiskās drošības stratēģiju līdz 2025. gadam, un "svarīga vieta" dokumentā piešķirta Krievijai. Stratēģija paredz, ka "Ukrainas ekonomika sgraušana" ir "Krievijas apzināta un mērķtiecīga darbība", un ar to skaidrojama spriedze sabiedrībā.
Visai šai koncepcijai nav nekāda sakara ne ar ekonomiku, ne realitāti, uzskata ekonomikas zinātņu doktors, Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs.
"Mēģinājumi nosaukt Krieviju par problēmu avotu apmierinās tikai propagandistus un cilvēkus, kam nav ne jausmas par ekonomiku, - teica eksperts. – Lielākos draudus Ukrainas ekonomikai rada tās varasvīru nespēja pildīt savas sociālās saistības. Valsts budžeta stāvoklis ir šausmīgs – par to liecina fakts, ka psaules tirgū augušas ogļu cenas, kas Ukrainai vajadzīgas, jo elektrību tā ražo ogļu elektrostacijās. Bet valsts nespēj to iepirkt."
Līdzīgu viedokli pauda arī Ukrainas Enerģētikas stratēģiju fonda līdzpriekšsēdētājs Dmitrijs Maruņičs, kurš intervijā Sputnik Ekonomiskās drošības stratēģiju nosauca par "prastu papīru". Par ja valdība klāsta, ka tirdzniecība ar Krieviju apdraud Ukrainu, visi saprot, ka bez Krievijas ogļu iepirkuma valsts neiztikt.
"Ja nevedīsim ogles no Krievijas, rīt visā Ukrainā atslēgs gaismu, un visi to ļoti labi saprot, - norādīja Maruņičs. – Krievijas ogļu piegādes aizvietot nav iespējams, citām valstīm vajadzēs maksāt ne tikai par oglēm, bet arī transportēšanu, turklāt ostas nespēj pārvest tādu apjomu. Būs kolapss. Un iznāk dīvaina lieta: Ukrainā visi atsakās no Krievijas, taču tas nav iespējams."
Kad bizness ir galvenais ienaidnieks
Visas pašreizējās problēmas aizsākuši pirms ilgiem gadiem iniciēti procesi, uzskata Aleksejs Zubecs.
"Naudu valsts uzturēšanai var piešķirt ekonomika, kas ražo tehnoloģiski sarežģītu produkciju, - viņš paskaidroja. – Taču ražošanas potenciālu Ukraina zaudējusi vai apzināti likvidēta. Bet rūpniecības ir grūti nodrošināt pilsoņu dzīves kvalitāti."
Ilgi var uzskaitīt Ukrainas likvidētos rūpniecības uzņēmumus. Daudzas kompānijas Ukrainā bija orientētas uz Krievijas tirgu un saskārās ar smagāko krīzi tikai 2014. gadā, kad valsts nolēma saraut attiecības ar Krieviju.
Rezultātā 2014. gadā durvis slēdza slavenā Ļvovas autobusu rūpnīca (LAZ), 2018. gadā bankrotu paziņoja Zaporožjes autobūves rūpnīcu, kam Krievija bija galvenais noieta tirgus (89% produkcijas 2007.-2012. gg. tika piegādāti Krievijai). Šogad oficiāli likvidēta Černomorskas kuģubūves rūpnīca Nikolajevā, kas uzbūvēja visus Padomju Savienības aviācijas bāzes kreiserus.
Krīzi pārcieš arī raķešu un kosmiskās nozares uzņēmums "Juzhmash", kas iepriekš sadarbojās ar Krieviju. pērn Ukrainas vadība bija spiesta piešķirt apmēram 8 miljonus dolāru no valsts budžetam, lai segtu uzņēmuma parādus darbiniekiem. Aviobūves uzņēmums "Antonov", kopš vairs neiepērk rezerves daļas Krievijā, no 2016. līdz 2019. gadam neizlaida nevienu lidmašīnu.
Ražošanas masveida slēgšana neapšaubāmi kaitē Ukrainas ekonomikai. Šodien Ukrainu uzskata par nabadzīgāko valsti Eiropā un vienu no nabadzīgākajām starp PSRS bijušajām republikām. Šo faktu spiesta atzīt pat valdošā partija "Tautas kalps".
"Ja salīdzināsim Ukrainas IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju ar Polijas rādītāju, mums vajadzīgi apmēram 30-40 gadi, lai panāktu Poliju, ja vien tā stāvēs uz vietas," paziņoja "Tautas kalpa" deputāts, parlamenta Finanšu komitejas vadītājs Daņiils Getmancevs.
Ukrainas tālākā deindustrializācija pārvērš Ukrainu par Rietumu izejvielu piedēkli, uzskata Aleksejs Zubecs. Patlaban valsts attīsta labības ražošanu un cer uz ārvalstu investīcijām lauksaimniecībā. Iepriekš eksperts jau vairākkārt norādīja, ka pārtikas ražošana var augt uz starptautisko kompāniju rēķina. Tomēr jāsaprot, ka labības ražošana neprasa lielu darba roku skaitu.
Tātad šī ekonomikas nozare nenodrošinās ukraiņus ar darba vietām, un migrācijas krīze turpināsies. Patlaban peļņā uz Poliju devušies 1,5 milj. ukraiņu. Liels skaits Ukrainas migrantu uzturas Krievijā: no 2016. līdz 2020. gadam Krievijas pilsonībā pārgāja gandrīz miljons ukraiņu.
Par saspringto demogrāfisko stāvokli liecina arī Valsts statistikas dienesta pārskats: kopš gada sākuma Ukrainas iedzīvotāju skaits sarucis vairāk nekā par 180 tūkstošiem cilvēku, un tagad sastāda 41,4 milj. cilvēku. 2013. gadā šis rādītājs pārsniedza 45 miljonus.
Ja demogrāfiskā situācija neuzlabosies, pēc 10-15 gadiem valstij draud defolts, jo valstij vajadzīgi cilvēku resursi, iepriekš pavēstīja Ukrainas Darba devēju federācijas vadītāja padomnieks ekonomiskajos jautājumos Pāvels Verņivskis.
"Vispirms sabruks Pensiju fonds. Pieaugs parādu slogs uz katru atsevišķu nodokļu maksātāju, un tas palielinās defolta risku," viņš paskaidroja.
Par defolta risku atgādināja arī Aleksejs Zubecs: "Pašlaik Ukraina stāvokļa ziņā tuva Krievijai 1996.-1997. gadā.". Vai valstij izdosies izvairīties no ekonomikas kraha? Tas nav zināms. 30 neatkarības gadu laikā republikai nav izdevies izķepuroties no krīzes.
Cilvēki, kuri reiz Ukrainu pārvērta par PSRS industriālo līderi, ir novecojuši – valstī ir vairāk nekā 11 miljoni pensionāru. Bet jaunā paaudze nevar atrast darbu, jo pēc rūpnīcu slēgšanas tā vienkārši nav: 2020 gadā algu oficiāli saņēma tikai 11,3 miljoni Ukrainas pilsoņu.
