https://sputniknewslv.com/20220329/gaidami-gruti-laiki-sankcijas-salde-eiropiesus-21120824.html
"Gaidāmi grūti laiki". Sankcijas saldē eiropiešus
"Gaidāmi grūti laiki". Sankcijas saldē eiropiešus
Sputnik Latvija
Pret Krieviju vērstās sankcijas eiropiešus satrauc aizvien vairāk. Daudzi jau sajutuši sekas uz savas ādas. 29.03.2022, Sputnik Latvija
2022-03-29T10:56+0300
2022-03-29T10:56+0300
2022-03-29T10:56+0300
viedoklis
sankcijas
eiropas savienība
lielbritānija
ekonomika
politika
cenas
inflācija
enerģētika
krīze
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/02/01/20243871_0:107:2048:1259_1920x0_80_0_0_67c7c24e3e27cb88ea517d97dc1f789e.jpg
Liebritānijā bīstas no 1973. gada krīzes atkārtošanās, Vācijā izpērk tualetes papīru un eļļu. Aug benzīna, gāzes, elektrības cenas. Toties Brisele iesaka samazināt temperatūru mājokļos un retāk sēsties pie stūres, portālā RIA Novosti stāsta Ksenija Meļņikova.Cenas aug katru dienu"Ekonomiskais satricinājums Lielbritānijā ir lielāks nekā 1973. gada naftas krīzes sekas. Energonesēju cenas aug, un importa aizliegums no Krievijas situāciju pasliktinās," notiekošo Eiropā apraksta "Daily Mail".Pirms pusgadsimta "naftas šoks" Rietumiem bija ļoti sāpīgs. Toreiz arābu valstis izsludināja energonesēju piegādes embargo Lielbritānijai, Kanādai, Nīderlandei, Japānai un ASV – valstīm, kas atbalstīja Izraēlu Pastardienas karā. Dienas laikā naftas cena pieauga četrkārt. Visas attīstītajās valstīs mazinājās degvielas patēriņš, sākās recesija, auga bezdarbs un kritās fondu tirgi. Atjaunošanās bija ilga. Tagad beitu mediji pieļauj, ka situācija atkārtosies."Benzīna cena aug katru dienu. Vienā DUS Redingā ik stundu cēla par pieciem pensiem," stāstīja 40 gadus vecais Roberts Dženriks. Augušas arī apkures un pārtikas produktu cenas.Tomēr premjerministrs Boriss Džonsons izvērtē "visus variantus, kā mazināt atkarību no Krievijas naftas un gāzes". "Esmu pārliecināts – gaidāmi grūti laiki. Nākotnē būs smags atradināšanās process," Džonsons neslēpa rakstā, ko publicēja "The Telegraph". Atteikšanās būs sāpīga, tomēr britu premjers ir pārliecināts – tā ir vienīgā iespēja ietekmēt Vladimiru Putinu.Opozīcija ir aizkaitināta. Liberāldemokrātu līderis, bijušais enerģētikas ministrs Eds Deivijs uzstāj: "Valdības soļi kaitē cilvēkiem. Mūsu ekonomikai un britu tautai patlaban vismazāk vajadzīga ienākumu samazināšanās.""Ļoti grūtu gadu" prognozē arī bijušais premjerministrs Deivids Kamerons. Viņš aicināja valdību samazināt nodokļus, lai palīdzētu ģimenēm pārdzīvot krīzi. "Pats sarežģītākais gads, kādu mēs jebkad mūžā esam redzējuši," piekrita britu politiķis Roberts Dženriks.Lai mājās būtu aukstiTo apjēdz arī Briselē. ES bīstas no pārtikas krīzes. "Mēs sekojam situācijai un tās sekām mūsu lauksaimniekiem un pārtikas drošībai pasaulē sakarā ar to, ka Ukraina un Krievija ir lieli pārtikas produktu piegādātāji," paziņoja Eiropas Komisijas oficiālā pārstāve Mirjama Garsija Ferrera. Pēc viņas vārdiem, pagaidām "risku nav", tomēr cenas pieaugs.Vācu mediji stāsta, ka pret Krieviju vērstās sankcijas jau skārušas patērētājus Eiropā. Vācijas pilsoņi aktīvi izpērk deficītas preces. Visvairāk pieprasīts ir tualetes papīrs un augu eļļa. To pārsvarā ieveda no Ukrainas, taču tagad piegādes faktiski pārtrauktas, visas ostas ir bloķētas.Dažos veikalos iztukšojušies plaukti, tirdzniecības tīkli pūlas disciplinēt pircējus. Viens cilvēks var iegādāties "parasto ikdienas patēriņa apjomu", ne vairāk. Lauksaimniecības ministrs Džems Ozdemirs, zaļo partijas pārstāvis, apliecina: "Piegādes nav traucētas." Taču viņa partijas biedrs Rikards Langs konstatēja, ka iedzīvotāji cieš degvielas produktu un mājokļa apkures cenu pieauguma dēļ.Politiķi iesaka eiropiešiem ierobežot braucienus ar automašīnām, samazināt temperatūru mājokļos. "Patērējamās elektroenerģijas apjoms ir jūsu ziņā. Tas atkarīgs no tā, cik spēcīga ir jūsu reakcija uz Krievijas darbībām. Samazinot temperatūru mājās, jūs samazināsiet enerģijas patēriņu, un tas padarīs mūs spēcīgākus attiecībā pret Krieviju," notiekošā loģiku skaidroja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermans.Nevar ražot ar zaudējumiemDaudzi uzskata, ka visas problēmas saistītas ar naftas trūkumu Eiropā. Piemēram, Vācijā benzīna un dīzeļdegvielas ražošanas apjomi ir samazinājušies. Tagad, gaidot importa aizliegumu, vācieši aktīvi sarūpē krājumus. Pieprasījums liek augt degvielas cenām."Sicīlijā benzīns maksāja apmēram 1,8 eiro, tagad – apmēram trīs. Produktu piegādes nav traucētas, ne tā, kā pandēmijas laikā. Tomēr, baidos, no cenu augšupejas izvairīties neizdosies. Te tāpat jau valda liels bezdarbs un ekonomiskā krīze, nezinu, kas notiks tālāk. Par gaismu un gāzi nāksies maksāt daudz vairāk," stāstīja Marko no Palermo.Vairāki uzņēmumi jau apturējuši darbību. Piemēram, "Assocarta" celulozes un papīra rūpniecības uzņēmumi. "Mēs pretojāmies, pat ražojām preces ar zaudējumiem, bet patlaban darbu aptur vai ierobežo aizvien vairāk un vairāk papīra kombinātu. Enerģētiskais šoks pēc pašreizējiem notikumiem starp Ukrainu un Krieviju, panācis to, kas neizdevās pandēmijai," pastāstīja Papīra, kartona un celulozes ražotāju nacionālās asociācijas "Assocarta" prezidents Lorenco Poli.No 14. marta darbu apturēja Itālijas kravu pārvadātāju asociācija "Trasportounito". Oficiālajā paziņojumā teikts: "Mēs vienkārši nevaram pildīt līgumsaistības ar zaudējumiem". Streiko arī tālbraucēji Spānijā.Pret Krieviju vērstās sankcijas rikošetā trāpa eiropiešiem, kuri tikai sākuši atgūties pēc kovida nodarītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem. Briselē to saprot. ES komisārs finansiālās stabilitātes jautājumos Valdis Dombrovskis konstatēja, ka sankcijas un kontrsankcijas paātrinās inflāciju, degvielas un produktu cenas, negatīvi ietekmēs investīciju tirgu. Un diezin vai vienkāršos ļaudis pārliecina vārdi par to, ka vajagot mazliet pasalt, lai Putins sajustu spiedienu.
https://sputniknewslv.com/20220319/greznas-sankcijas-es-aizliegusi-krievijai-dzivot-skaisti-20992101.html
https://sputniknewslv.com/20220315/pret-krieviju-verstas-sankcijas-nogalina-eiropas-ekonomiku-20917461.html
https://sputniknewslv.com/20220315/vacija-sagaidams-loti-skumjs-iznakums-sankciju-rezultata-20886945.html
https://sputniknewslv.com/20220312/domajams-izputes-ar-ko-rietumiem-draud-atteiksanas-no-krievijas-izejvielam-20874367.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
sankcijas, eiropas savienība, lielbritānija, ekonomika, politika, cenas, inflācija, enerģētika, krīze, ekonomiskā krīze
sankcijas, eiropas savienība, lielbritānija, ekonomika, politika, cenas, inflācija, enerģētika, krīze, ekonomiskā krīze
"Gaidāmi grūti laiki". Sankcijas saldē eiropiešus
Pret Krieviju vērstās sankcijas eiropiešus satrauc aizvien vairāk. Daudzi jau sajutuši sekas uz savas ādas.
Liebritānijā bīstas no 1973. gada krīzes atkārtošanās, Vācijā izpērk tualetes papīru un eļļu. Aug benzīna, gāzes, elektrības cenas. Toties Brisele iesaka samazināt temperatūru mājokļos un retāk sēsties pie stūres, portālā RIA Novosti stāsta Ksenija Meļņikova. "Ekonomiskais satricinājums Lielbritānijā ir lielāks nekā 1973. gada naftas krīzes sekas. Energonesēju cenas aug, un importa aizliegums no Krievijas situāciju pasliktinās," notiekošo Eiropā apraksta "Daily Mail".
Pirms pusgadsimta "naftas šoks" Rietumiem bija ļoti sāpīgs. Toreiz arābu valstis izsludināja energonesēju piegādes embargo Lielbritānijai, Kanādai, Nīderlandei, Japānai un ASV – valstīm, kas atbalstīja Izraēlu Pastardienas karā. Dienas laikā naftas cena pieauga četrkārt. Visas attīstītajās valstīs mazinājās degvielas patēriņš, sākās recesija, auga bezdarbs un kritās fondu tirgi. Atjaunošanās bija ilga. Tagad beitu mediji pieļauj, ka situācija atkārtosies.
"Benzīna cena aug katru dienu. Vienā DUS Redingā ik stundu cēla par pieciem pensiem," stāstīja 40 gadus vecais Roberts Dženriks. Augušas arī apkures un pārtikas produktu cenas.
Tomēr premjerministrs Boriss Džonsons izvērtē "visus variantus, kā mazināt atkarību no Krievijas naftas un gāzes". "Esmu pārliecināts – gaidāmi grūti laiki. Nākotnē būs smags atradināšanās process," Džonsons neslēpa rakstā, ko publicēja "The Telegraph". Atteikšanās būs sāpīga, tomēr britu premjers ir pārliecināts – tā ir vienīgā iespēja ietekmēt Vladimiru Putinu.
Opozīcija ir aizkaitināta. Liberāldemokrātu līderis, bijušais enerģētikas ministrs Eds Deivijs uzstāj: "Valdības soļi kaitē cilvēkiem. Mūsu ekonomikai un britu tautai patlaban vismazāk vajadzīga ienākumu samazināšanās."
"Ļoti grūtu gadu" prognozē arī bijušais premjerministrs Deivids Kamerons. Viņš aicināja valdību samazināt nodokļus, lai palīdzētu ģimenēm pārdzīvot krīzi. "Pats sarežģītākais gads, kādu mēs jebkad mūžā esam redzējuši," piekrita britu politiķis Roberts Dženriks.
To apjēdz arī Briselē. ES bīstas no pārtikas krīzes. "Mēs sekojam situācijai un tās sekām mūsu lauksaimniekiem un pārtikas drošībai pasaulē sakarā ar to, ka Ukraina un Krievija ir lieli pārtikas produktu piegādātāji," paziņoja Eiropas Komisijas oficiālā pārstāve Mirjama Garsija Ferrera. Pēc viņas vārdiem, pagaidām "risku nav", tomēr cenas pieaugs.
Vācu mediji stāsta, ka pret Krieviju vērstās sankcijas jau skārušas patērētājus Eiropā. Vācijas pilsoņi aktīvi izpērk deficītas preces. Visvairāk pieprasīts ir tualetes papīrs un augu eļļa. To pārsvarā ieveda no Ukrainas, taču tagad piegādes faktiski pārtrauktas, visas ostas ir bloķētas.
Dažos veikalos iztukšojušies plaukti, tirdzniecības tīkli pūlas disciplinēt pircējus. Viens cilvēks var iegādāties "parasto ikdienas patēriņa apjomu", ne vairāk. Lauksaimniecības ministrs Džems Ozdemirs, zaļo partijas pārstāvis, apliecina: "Piegādes nav traucētas." Taču viņa partijas biedrs Rikards Langs konstatēja, ka iedzīvotāji cieš degvielas produktu un mājokļa apkures cenu pieauguma dēļ.
Politiķi iesaka eiropiešiem ierobežot braucienus ar automašīnām, samazināt temperatūru mājokļos. "Patērējamās elektroenerģijas apjoms ir jūsu ziņā. Tas atkarīgs no tā, cik spēcīga ir jūsu reakcija uz Krievijas darbībām. Samazinot temperatūru mājās, jūs samazināsiet enerģijas patēriņu, un tas padarīs mūs spēcīgākus attiecībā pret Krieviju," notiekošā loģiku skaidroja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermans.
Nevar ražot ar zaudējumiem
Daudzi uzskata, ka visas problēmas saistītas ar naftas trūkumu Eiropā. Piemēram, Vācijā benzīna un dīzeļdegvielas ražošanas apjomi ir samazinājušies. Tagad, gaidot importa aizliegumu, vācieši aktīvi sarūpē krājumus. Pieprasījums liek augt degvielas cenām.
"Sicīlijā benzīns maksāja apmēram 1,8 eiro, tagad – apmēram trīs. Produktu piegādes nav traucētas, ne tā, kā pandēmijas laikā. Tomēr, baidos, no cenu augšupejas izvairīties neizdosies. Te tāpat jau valda liels bezdarbs un ekonomiskā krīze, nezinu, kas notiks tālāk. Par gaismu un gāzi nāksies maksāt daudz vairāk," stāstīja Marko no Palermo.
Vairāki uzņēmumi jau apturējuši darbību. Piemēram, "Assocarta" celulozes un papīra rūpniecības uzņēmumi. "Mēs pretojāmies, pat ražojām preces ar zaudējumiem, bet patlaban darbu aptur vai ierobežo aizvien vairāk un vairāk papīra kombinātu. Enerģētiskais šoks pēc pašreizējiem notikumiem starp Ukrainu un Krieviju, panācis to, kas neizdevās pandēmijai," pastāstīja Papīra, kartona un celulozes ražotāju nacionālās asociācijas "Assocarta" prezidents Lorenco Poli.
No 14. marta darbu apturēja Itālijas kravu pārvadātāju asociācija "Trasportounito". Oficiālajā paziņojumā teikts: "Mēs vienkārši nevaram pildīt līgumsaistības ar zaudējumiem". Streiko arī tālbraucēji Spānijā.
Pret Krieviju vērstās sankcijas rikošetā trāpa eiropiešiem, kuri tikai sākuši atgūties pēc kovida nodarītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem. Briselē to saprot. ES komisārs finansiālās stabilitātes jautājumos Valdis Dombrovskis konstatēja, ka sankcijas un kontrsankcijas paātrinās inflāciju, degvielas un produktu cenas, negatīvi ietekmēs investīciju tirgu. Un diezin vai vienkāršos ļaudis pārliecina vārdi par to, ka vajagot mazliet pasalt, lai Putins sajustu spiedienu.
