SDG termināļa būvdarbi Skultē Latvijas iedzīvotājiem nozīmēs jauna OIK ieviešanu. Iespējams, valdību tāds scenārijs apmierina, ja pie tam nauda plūdīs viņu politiskā sabiedrotā kabatā no okeāna viņa krasta.

Lietuva pastāstīja, kādos rajonos gar Rail Baltica sliežu ceļu tiks izbūvēti laukumi NATO militārās tehnikas izkraušanai no vilcieniem.

Kas cits apmaksās Rail Baltica tukšos ātrvilcienus, ja ne latviešu nodokļu maksātājs? Rodas iespaids, ka gaidāmās Rail Baltica ātrvilcieni Latvijas iedzīvotājiem ir kā stikla krelles iedzimtajiem.

Brīvu transporta un gājēju kustību Rīgā, kā arī vēl šo to, nāksies upurēt, lai gadsimta būves vārdā.

Lietuvas vēlme patstāvīgi uzbūvēt "Rail Baltica" ietekmēs nevis maģistrāles ekspluatācijas sākuma termiņus, bet gan Lietuvas budžetu, uzskata eksperts Sergejs Kondratjevs.

Pēc Rail Baltica izbūves Rīgas mikrorajoni izmainīsies – dzelzceļa pārbrauktuvju vietā parādīsies ceļa pārvadi un tuneļi.

Trim Baltijas republikām konsenss ir tikai pret Krieviju vērstā politikā, bet kad jautājums skar naudu – nav sīvāku ienaidnieku, nekā Rīga, Viļņa un Tallina.

Ja Baltijas valstu vadītāji atklāti ierunājušies par Rail Baltica militārajiem mērķiem, acīmredzot, vairs nav citu iespēju izsist no Rietumu partneriem līdzekļus projekta realizācijai.

Lietuvas Ministru prezidents cer, ka Eiropas Komisijas pārstāvis tuvākajā laikā apmeklēs valsti un savām acīm ieraudzīs Rail Baltica realizācijas gaitu.

Rail Baltica – jaunas ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles projekts Eiropā. Dzelzceļš stiepsies no Berlīnes caur Varšavu, Kauņu, Viļņu un Rīgu uz Tallinu un savienos Vāciju un Poliju ar Baltijas valstīm.

Pat vienas partijas politiķi uz projektu Rail Baltica skatās dažādi, bet saskaņa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starpā ir pavisam smaga lieta.

Pie tam dzelzceļš, domājams, tiks izmantots arī civilajām vajadzībām, uzskata militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs.

Latvijai jānodrošina ātra NATO kareivju pārvietošanās savā teritorijā pat miera laikos un jāpielāgo to vajadzībām jaunie infrastruktūras projekti, tostarp Rail Baltica, uzskata Aizsardzības ministrijā.

Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nav resursu un vēlmes finansēt Rail Baltica no budžeta, komerciālo investoru iesaistīšana nav iespējama, bet ES donorvalstis vairs nevēlas apmaksāt bezjēdzīgos statusa projektus Baltijā.

Sabiedrības tiesai prezentēja projektu ar ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica maršrutu Daugavas kreisajā krastā Rīgā. Sabiedriskās organizācijas paudušas neapmierinātību: projektēšanas laikā neviens nebija vaicājis viņu viedokli.

Ambiciozais Rail Baltica projekts Latvijā var kļūt vēl ambiciozāks: dzelzceļa būvniecības nolūkos pāri Daugavai uzbūvēs divlīmeņu tiltu.

Pirmais un galvenais ietaupījums Latvijai Covid-19 krīzes apstākļos ir "svētā govs" ar nosaukumu Rail Baltica, uzskata ekonomiste Jevgēnija Zaiceva.

Patlaban Igaunijā ir gatavi tikai objekti, kas noderēs arī bez dzelzceļa Rail Baltica, paziņoja valsts iekšlietu ministrs Marts Helme.

Pat ja Rail Baltica tiks uzbūvēts, ekonomiskais izkārtojums Baltijas reģionā principiāli nemainīsies – maģistrālei nebūs lemts kļūt par jauno BAMu, tas ir sava veida kukulis Baltijas valstu varām.

Par projektu Rail Baltica interese bija zaudēta jau pirms epidēmijas, bet tagad Eiropai ir citi, daudz svarīgāki uzdevumi. Lietuva cenšas atrast risinājumus pārvaldes nozarē, taču problēma slēpjas ekonomikas un pat politikas sfērās, norādīja eksperts.