Latvija, Lietuva un Igaunija jau domā par Rail Baltica staciju modeļu būvdarbiem, kādā krāsā nokrāsot zāli tām apkārt, lai viena no otras atšķirtos, bet Polija nekur nesteidz. Taču bez Polijas uz citām Eiropas valstīm nokļūt neizdosies...

Rail Baltica, domājams, uzbūvēs – vecā Eiropa un NATO ir ieinteresētas noslēgt projektu, tomēr maģistrāles uzturēšanas slogs pilnībā gulsies uz Baltijas valstu pleciem, turklāt ekonomisku labumu tā nenesīs.

Vienīgais "kodolierocis", kas ir Baltijas valstu rīcībā, ir atteikšanās ratificēt projektu par palīdzības piešķiršanu ES valstīm.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas perspektīva saņemt Rail Baltica būvdarbiem apsolītos 1,4 miljardus eiro strauji attālinās.

Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija apsprieda Baltijas valstu prasību garantēt naudas piešķiršanu Rail Baltica projektam, taču neko tā arī nenolēma, raksta Politico.

Lietuva plāno elektrificēt dzelzceļa iecirkņus, kuros pastāv pietiekamas slodzes un rentabilitātes potenciāls.

Projektā Rail Baltica parādījušies plāni uzbūvēt militāriem mērķiem četrus laukumus, kas varēs vienlaikus uzņemt trīs sastāvus ar militāro tehniku. Interesanti, uz kuru pusi to vērsīs?

SDG termināļa būvdarbi Skultē Latvijas iedzīvotājiem nozīmēs jauna OIK ieviešanu. Iespējams, valdību tāds scenārijs apmierina, ja pie tam nauda plūdīs viņu politiskā sabiedrotā kabatā no okeāna viņa krasta.

Lietuva pastāstīja, kādos rajonos gar Rail Baltica sliežu ceļu tiks izbūvēti laukumi NATO militārās tehnikas izkraušanai no vilcieniem.

Kas cits apmaksās Rail Baltica tukšos ātrvilcienus, ja ne latviešu nodokļu maksātājs? Rodas iespaids, ka gaidāmās Rail Baltica ātrvilcieni Latvijas iedzīvotājiem ir kā stikla krelles iedzimtajiem.

Brīvu transporta un gājēju kustību Rīgā, kā arī vēl šo to, nāksies upurēt, lai gadsimta būves vārdā.

Lietuvas vēlme patstāvīgi uzbūvēt "Rail Baltica" ietekmēs nevis maģistrāles ekspluatācijas sākuma termiņus, bet gan Lietuvas budžetu, uzskata eksperts Sergejs Kondratjevs.

Pēc Rail Baltica izbūves Rīgas mikrorajoni izmainīsies – dzelzceļa pārbrauktuvju vietā parādīsies ceļa pārvadi un tuneļi.

Trim Baltijas republikām konsenss ir tikai pret Krieviju vērstā politikā, bet kad jautājums skar naudu – nav sīvāku ienaidnieku, nekā Rīga, Viļņa un Tallina.

Ja Baltijas valstu vadītāji atklāti ierunājušies par Rail Baltica militārajiem mērķiem, acīmredzot, vairs nav citu iespēju izsist no Rietumu partneriem līdzekļus projekta realizācijai.

Lietuvas Ministru prezidents cer, ka Eiropas Komisijas pārstāvis tuvākajā laikā apmeklēs valsti un savām acīm ieraudzīs Rail Baltica realizācijas gaitu.

Rail Baltica – jaunas ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles projekts Eiropā. Dzelzceļš stiepsies no Berlīnes caur Varšavu, Kauņu, Viļņu un Rīgu uz Tallinu un savienos Vāciju un Poliju ar Baltijas valstīm.

Pat vienas partijas politiķi uz projektu Rail Baltica skatās dažādi, bet saskaņa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starpā ir pavisam smaga lieta.

Pie tam dzelzceļš, domājams, tiks izmantots arī civilajām vajadzībām, uzskata militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs.

Latvijai jānodrošina ātra NATO kareivju pārvietošanās savā teritorijā pat miera laikos un jāpielāgo to vajadzībām jaunie infrastruktūras projekti, tostarp Rail Baltica, uzskata Aizsardzības ministrijā.