RĪGA, 17. decembris — Sputnik. Kopš pavasara, kad Latvijas valdība nolēma pievienoties politekonomiskam starpvalstu biznesa projektam "Trīs jūru iniciatīva", politiķi vairākkārt slavējuši šo pasākumu, pat Valsts prezidents izteicies atzinīgi. Tomēr nav atrodams skaidrojums, kādēļ konkrētie projekti, ieskaitot Skultes gāzes termināli, bauda valstisku atbalstu. Latviešu valodā pieteikto projektu saraksts vispār nekur nav pieejams, vēsta Neatkarīgā.
Saraksts ir sekojošs:
- Rail Baltica
- Vēja elektrostacijas projekta izstrāde
- Viedu āra apgaismojuma tehnoloģiju ieviešana
- Mobilitātes risinājumu izstrāde un īstenošana
- Salaspils-Baltezers, būvniecība projekta Via Baltica ietvaros
- Piekrastes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecība
- Pārrobežu optisko šķiedru tīkla attīstība
- Pārrobežu datu centru tīkla izveide.
Detalizētāka informācija - kas tās par Latvijai tik ļoti vajadzīgām šķiedrām, vēja stacijām, lampiņām un gāzes caurulēm, kas jāpērk kredītā, izpaliek. Un ko tur dara, piemēram, "Rail Baltica", ja naudu jaunajam dzelzceļa savienojumam dod Eiropas Savienība? Kāpēc uz aizdevumu saņemšanu virzīti tieši šie projekti un kā tika pieņemti lēmumi, kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ ir līdz šim nepubliskota, nereklamēta un slēpta informācija.
Ekonomikas ministrijas ziņojums par AS "Attīstības finanšu institūcijas Altum" iesaisti "Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondā" skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā un publiski pieejams ir tikai protokollēmums, kas uzdod Ekonomikas ministrijai nodrošināt Altum pievienošanos fondam, ieguldot tajā līdz 20 miljoniem eiro.
Jauns OIK
Viens no pretendentiem uz šī publiskā finanšu instrumenta izmantošanu ir sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūras projekts, ko Saulkrastu kūrortā vēlas īstenot amerikānis Pēteris Aloizs Ragaušs, aiz kura muguras stāv Jaunā konservatīvā partija un "Jaunā vienotība". Avīze ir pārliecināta, ka projekts iedzīvotājiem nozīmēs jaunu obligātā iepirkuma komponenti – OIK – ar valdības lēmumu uzņēmuma "Latvenergo" termoelektrocentrālēm tiktu uzlikts pienākums pirkt gāzi tieši no konkrētā uzņēmuma, un godīgas tirgus konkurences apstākļos tas būtu ļoti negodīgi. Maksāt nāksies visiem patērētājiem, bet nopelnīs amerikāņu komersants un viņa politiskie atbalstītāji Latvijā.
Ilgu laiku nebija skaidrs, kur Ragaušs grasās ņemt naudu savam projektam, bet tagad kļuvis skaidrs, ka no "Trīs jūru iniciatīvas" investīciju fonda, kura vadība uzticēta amerikāņiem, un kurā nodokļu maksātāju naudu jau ieguldījusi Latvijas valdība.
Pēc izdevuma domām, spriežot pēc publiski pieejamās skopās informācijas, citi Latvijas projekti kā pretendenti "Trīs jūru iniciatīvā" iekļauti tikai tāpēc, lai amerikāņu gāzes projekts neizskatītos tik ļoti uzkrītoši lobēts. Piemēram, dzelzceļa "Rail Baltica" attīstītājiem – "Eiropas dzelzceļa līnijas" un Baltijas kopuzņēmumam "RB Rail" par pieteikšanu jaunam finansējuma avotam paziņots tikai pagājušajā piektdienā. Līva Biseniece, kas vada kopuzņēmuma sadarbību ar valsts iestādēm, pirms tam skaidroja, ka projektam ir tikai divi finanšu avoti: CEF (Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments) un nacionālais līdzfinansējums. Nekādi aizņēmumi projektā nav paredzēti.
Zīmīgi, ka "Skulte LNG Terminal" ir vienīgais uzņēmums, kas publiski ir paziņojis par pieteikšanos uz jauno finanšu instrumentu.
"Ar Latvijas valdības lēmumu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts ir izvirzīts kā viens no Latvijas prioritārajiem projektiem finansējuma piesaistei Trīs jūru iniciatīvas ietvaros," teikts uzņēmuma paziņojumā.
Jau sarunājuši?
Žurnālisti vērsās attīstības aģentūrā "Altum", lai noskaidrotu projektu izvirzīšanas un izvērtēšanas kārtību un uzzinātu, kādas ir Skultes termināļa izredzes saņemt finansējumu. Galu galā "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš ir arī "Trīs jūru iniciatīvas" investīciju fonda Uzraudzības padomes loceklis, un viņam vajadzētu to zināt.
Saņemtā atbilde ir tik nekonkrēta, ka izdevumam radies secinājums: "Altum" nevēlas, lai plaša publika zinātu, kā tieši tiek izmantoti publiskie līdzekļi, un tāpēc nekur nav publicēti Latvijas projektu apraksti.
"Šī iniciatīva ir papildu instruments dalībvalstu un ES finansējumam infrastruktūras projektiem. Vienlaikus tā ir komerciāla un tirgus virzīta iniciatīva, kas garantēs diversificētas investīcijas un atdevi investoriem.
Projektus investīcijas izvērtēšanai iesniedz paši uzņēmēji vai projektu attīstītāji. Investīciju lēmumu pieņemšana notiek vairākos posmos, ko veic piesaistītais investīciju konsultants "Amber Infrastructure", fonda investīciju komiteja, kas sastāv no starptautiskiem investīciju ekspertiem un fonda pārvaldnieks "Fuchs Asset Management". Ikviens projekts pakļauts lēmumu pieņemšanas procedūrai, kas vairākās pakāpēs izvērtē projekta dzīvotspēju un potenciālo atdevi, šo procesu neietekmē projektu iesniedzēji vai valstis, no kuriem šie projekti tiek saņemti," teikts "Altum" atbildē.
Neatkarīgā uzskata, ka, piesakot Skultes sašķidrinātās gāzes termināli publiskā finansējuma instrumentam, Latvijas valdība rēķinājusies vai pat jau sarunājusi, ka amerikāņi nobalsos par amerikāņu projektu un Latvijas iemaksātie 20 miljoni nonāks amerikāņa Peter A. Ragauss un viņa politisko sabiedroto rīcībā, lai arī sašķidrinātās gāzes, jeb OIK2 projekts nekādi neatbilst Latvijas sabiedrības interesēm.
