RĪGA, 30. janvāris — Sputnik. Draudi palēnināt ES atjaunošanas fonda darbības sākumu ir Baltijas valstu vienīgais instruments spiedienam pret Eiropas Savienības valdību. Par to pastāstīja eirodeputāta Ivara Ījaba padomnieks, "Attīstībai/Par!" valdes loceklis Pēteris Viņķelis radio Baltkom ēterā.
Iepriekš kļuva zināms, ka Baltijas valstis pieprasījušas no ES tagadējās priekšsēdētājas Portugāles garantijas, ka diskusijās par transporta finansēšanu no eirofondiem tiks ņemti vērā arī 1,4 miljardi eiro Rail Baltica vajadzībai, un pretējā gadījumā draudēja bloķēt tā saucamo Lēmumu par pašu resursiem – projektu par palīdzības piešķiršanu ES valstīm cīņai ar pandēmijas sekām 750 miljardu eiro apmērā.
Viņķelis konstatēja, ka Baltijas valstis izmanto savu vienīgo instrumentu spiedienam pret ES.
Politiķis pastāstīja, ka Baltijas premjerministri it kā dod mandātu un atgādina valsts premjeram, kas piedalās pārrunās viņu vārdā, ka valstis vienojušās par konkrētu lietu un nevēlas vienošanos mainīt. Viņš konstatēja, ka vienīgais kodolierocis, kas ir Baltijas valstu rīcībā, ir lēmums neratificēt līgumu par naudas aizlienēšanu.
Pēc viņa vārdiem, Baltijas valstu paziņojums drīzāk gan ir atgādinājums nekā nopietns drauds, jo pašlaik lēmumu apstiprinājušas tikai divas ES valstis.
"Tas ir atgādinājums par mūsu nopietniem nodomiem, lai neļautu apšaubīt projektu Rail Baltica galīgajā Eiropas Savienības budžeta dokumentā," piezīmēja Viņķelis.
Plānots, ka ES septiņu gadu budžetā 2021.-2027. gg. dzelzceļa maģistrāles būvdarbiem būs pieejami 1,4 miljardi eiro – to solīja ES līderi. Tomēr līdzekļu piešķiršanai vajadzīga Eiropas parlamenta piekrišana – tas ir atsevišķs elements pārrunās tā saucamās transporta infrastruktūras programmas ietvaros 28,4 miljardu eiro apmērā. EP iebilst pret to, ka līdzekļi budžetā tiek rezervēti konkrētiem projektiem vai konkrētai valstu grupai.
Rezultātā Latvijas un Igaunijas premjerministri, kā arī Lietuvas prezidents vērsās pie Portugāles premjerministra Antoniu Košte ar lūgumu, lai pārrunās par transporta infrastruktūras finansējumu tiku ņemts vērā ES līderu lēmums piešķirt 1,4 miljardus eiro Rail Baltica. Pretējā gadījumā viņi var aizkavēt ekonomiku atjaunošanas nacionālo plānu ratifikāciju, kas negatīvi ietekmēs arī citas valstis.
Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka projekts Rail Baltica ir viena no Latvijas "sarkanajām līnijām", savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš apliecināja, ka Baltijas valstu vadītāju vēstule ir vienīgi "draudzīgs atgādinājums".
